twitter facebook instagram

Tuvāk pamatelementam

11.Okt.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
93
Bobslejs-Procesaa-037.jpg

Ar katru nokritušo lapu tuvāk savam pamatelementam - ledus trasēm - tuvojas mūsu bobslejisti. Pērn Pasaules kausa izcīņā Jāņa Miņina četrinieks finišēja ceturtais. Vai mūsējo solis ikdienas treniņos pjedestāla virzienā būs bijis platāks nekā konkurentiem? Pirms uz šo jautājumu atbildi sniedz hronometrs, jājautā Latvijas izlases galvenajam trenerim Sandim Prūsim.

- Kas šosezon būs īpašs?
- Noteikti nebūs nekādas atslodzes. Bet kalendārā nekādu izmaiņu nav. Paralēli Pasaules un Eiropas kausu izcīņām tāpat notiek pasaules un kontinenta čempionāti un mūsu uzdevums ir cīnīties par augstākām vietām. Nav vērts trenēties, ja neiekļūstam vismaz pirmajā sešiniekā un neceram tikt pie medaļām.

Protams, turpināsies labākā sastāva meklēšana, iespējams, ka iesaistīsim kādu jaunu spēku.

- Ja runājam par četriniekiem, Jāņa Miņina un Mihaila Arhipova ekipāžas saglabāsies?

- Droši nevaru apgalvot - no Miņina ekipāžas pašreiz izkritis Rozītis. Ceļgalu operācija, mediķi šaubās pār tās lietderīgumu - sāpes nepāriet un nepāriet. Tāpēc Reinis šobrīd ar mums netrenējas. Viņš formu cenšas atgūt pēc individuāla plāna. Vēl ceram, bet laika paliek arvien mazāk.

- Cik daudz ir rezervistu?

- Ar stūmējiem ir vieglāk, bet ne viegli. Pēdējos gados grūti atrast piemērotus puišus pat rezervju kalvē vieglatlētikā, būtībā vienīgajā sporta veidā, kur var meklēt nākamos bobslejistus. Labākie cer startēt savās lielajās sacensībās, pārējie mums neder.

Arī vieglatlētikā veidojas liela plaisa starp līderiem un sekotājiem. Tāpēc brīnos par atbalsta trūkumu (konkrēti - sporta bāzes Rīgā, arī treneru atalgojums), manuprāt, galvenā sporta veida attīstībai. Nebūs vieglatlētikas, nebūs treneru, kas uzlabos fizisko sagatavotību sporta spēļniekiem - tie visi ir bijušie vieglatlēti.

Pērn atnāca talantīgs un spēcīgs šķēpmetējs, kas traumas dēļ vairs nevarēja mest, bet pēc pirmajām pārbaudēm abi sapratām, ka ar to vien ir par maz. Tie laiki, kad izlasei derēja tikai spēcīgs un startēt gatavs puisis, ir garām. Mūsdienu bobsleja specifika prasa vēl daudzas citas īpašības.

No jauna nācis klāt desmitcīņnieks Raivis Broks. Bet vēl grūti ko teikt, jo puisis nav bijis uz ledus. Tikai tad, ja Raivis pirmo sezonu izturēs, varēs runāt par papildinājumu.

- Kad kāpsit uz ledus?

- Sāksim Siguldā oktobra otrajā pusē. Novembra sākumā dosimies uz Vāciju, kur, domājams, sastāvs kļūs skaidrāks. Pēdējie atlases testi būs 15. novembrī Siguldā.

- Vai Latvijas čempionātā?

- Nē, šogad valsts meistarsacīkstes nenotiks rudenī kā pērn. Protams, sacentīsimies, lai noskaidrotu labākos.

- Siguldas trasē šoziem atkal redzēsim Pasaules kausa izcīņas dalībniekus kamaniņu sportā. Vai bobslejisti par mūsu ledus līkloci nav sajūsmā?

- Negribētu diskutēt par Siguldu. Uzskatu, ka bez nopietnām pārmaiņām trasi var sagaidīt Mežaparka stadiona liktenis - pārāk jauka vieta, lai to neiekārotu kotedžu vai augstceltņu projektu bīdītāji. Cik zinu, eksistē vairāki trases pārbūves projekti, bet nezinu, cik tie ir īstenojami.

Padomju laikos celtais komplekss būtībā der vēl tikai kamaniņu braucējiem, varbūt arī skeletonistiem. Bobslejā (pieverot acis) tur izdodas veikt tikai nobraucienus divniekiem, bet par nopietniem, pilna apjoma starptautiskajiem mačiem runāt nevar - braukt ar četrinieku arī saīsinātā distancē ir bīstami, pat tāda lifta nav, kurā var iedabūt tik garu bobu.

Ja arī izdotos veikt nepieciešamo rekonstrukciju (baidos minēt, cik tas maksātu), tad tāda milzu būve var pastāvēt tikai tad, ja tiek iekļauta starptautiskajā apritē. Tas nozīmē - kāds PK vai Eiropas kausa posms, darbotiesspējīgs un lietpratīgs vietējo tiesnešu korpuss, apkalpojošā struktūra, mūsdienīga izmitināšana. Tas ir milzu mehānisms.

Starp citu, ar tādām problēmām saskaras arī citās valstīs, piemēram, Laplaņā, Francijā, un Lillehammerē, Norvēģijā, kur pēc olimpiskajām spēlēm viss paliek pašplūsmā, jo sacensības nenotiek, bobsleja un kamaniņu sporta tradīciju nav - viss lēnām brūk.

- Bet Latvijā bobsleju taču pazīst, un neviens nedomā par šī sporta veida galu. Kur trenēties?

- Pirmos soļus var spert arī Siguldā. Turklāt mūsu bobslejā pašreiz ir tikai izlases vīrieši, sievietes un juniori, rezervistu būtībā nav.

Neesam pārāk bagāti, bet izlasēm izdodas izbraukt uz visām nepieciešamajām treniņnometnēm ārzemēs, dzīvot pietiekoši ērtos apstākļos. Mīts par bobsleja dārgumu ir uzpūsts, jo federācijas budžets, iespējams, ir kādu pāris Latvijas basketbolistu (kas tepat vien spēlē) gada algu apmērā. Mūsu labākie bobslejisti pat tūkstoti mēnesī nepelna.

Tāpēc daudzi bobslejā ilgi neturas, jo dzīvei ir arī materiālās prasības. Sevišķi, ja ir ģimene, bērni.

Tie, kas trenējas, ir nedaudz fanātiķi.

- Bet par inventāru - pērn priecājamies par Singer bobiem. Vai tehniski atpaliekam?

- Neteikšu, ka atpaliekam. Bobi mums ir labi, bet bobslejā  lielu lomu spēlē sīkumi. Runāju par sliecēm, kurām vienādos apstākļos dažkārt ir izšķiroša loma. It kā tās taisa no viena materiāla (tā ir obligāta prasība), bet lējums no lējuma atšķiras. Jābūt lielam metāla pazinējam, lai pateiktu - šis metāls der. Priekšroka tiem, kas var vairāk izvēlēties, vairāk izmēģināt.

 Singer ražotājiem mēs esam maza zivs, daudz lielāka interese viņiem ir sadarboties ar varenākām valstīm, kur ir citi apgriezieni. Tāpēc ne vienmēr tiekam pie paša jaunākā.

Jādomā, jo zaudēt simtdaļas slieču dēļ negribas.

- Jā, par simtdaļām - kā to izskaidrot? Nav daudz sporta veidu, kur visu izšķir tāds zibsnis...

- Nezinu, tas izskatās absurdi. Ir tik dažādi bobi, slieces, trašu īpatnības, sportisti, kas trenējas un pat ēd katrs citādāk, bet atstarpes ir tik mikroskopiskas. Uzskatīsim, ka tā ir bobsleja specifika.

- Vēlreiz - par sezonu.

- Šogad eksperimentēsim - uz Pasaules kausa izcīņas pirmajiem posmiem Ziemeļamerikā brauks tikai pieci sportisti, no kuriem arī sastādīsim četrinieka un divnieka ekipāžas. Pirmo reizi pasaules posmos startēs mūsu dāmas - Aiva Aparjode un Anita Koziča, rezervē Janika Dzeguze, bijusī vieglatlēte (septiņcīņniece), kas uz īsta ledus vēl nav bijusi. Ar viņām pēc ilgstoša trenera meklējuma perioda strādās mans bijušais stūmējs Jānis Ozols.

Pārējie trenera Jāņa Kotāna un Gata Gūta vadībā sezonu sāks Eiropā.

Tam ir viens mērķis - otrajam sastāvam jāgūst pieredze un jāizjūt kādu panākumu garša. Tam ir arī psiholoģiska nozīme, jo viena lieta ir braukt pasaulē pa otrā desmita beigu galu, otra - pacīnīties par vadošām vietām Eiropā.

Starp citu, tā dara daudzas valstis, tāpēc arī konkurence Eiropas mačos ir liela.

- Tas nozīmē, ka Mihails Arhipovs uz Ameriku nebrauks?

- Par Mihailu ir atsevišķs stāsts. Viņš ir pilots, tā teikt, vadošā persona bobā. Lai pasaules posmos brauktu kā pilots (Eiropā var braukt arī iesācējs), ir jāiegūst attiecīga kvalifikācija. Latvijā tādi mums ir četri - Jānis Miņins, Mihails Arhipovs, Edgars Maskalāns un jaunais Normunds Kotāns. Stūmēju izvēle ir lielāka. Un Mihails ir universiāls bobslejists - viņš var gan stumt, gan pilotēt. Mūsu uzdevums Maskalāna un Arhipova divcīņā ir noskaidrot, kurš izlasei ir noderīgāks kā pilots. Iespējams, ka Arhipovs uz Ameriku brauks kā stūmējs Miņina ekipāžā, jo, kā jau teicu, ar Rozīti pašreiz nevaram rēķināties.

- Vai Mihails neiebilst?

- Pirmkārt, Miha ir sportists un labi saprot, ka Latvijas izlasei viņš ir vajadzīgs. Un kādā lomā, tas jau ir otršķirīgs jautājums.

- Vēl daudz tādu nezināmo?

- Par Eiropas braucējiem tagad nerunāšu, pirmajiem PK posmiem mums pašreiz ir astoņi kandidāti: piloti - Miņins, Arhipovs, Maskalāns un stūmēji - Daumants Dreiškens, Oskars Melbārdis, Ainārs Podnieks, Intars Dambis un jaunais Reinis Broks. Tie pieci, kas brauks uz Ameriku, iespējams, būs zināmi tikai 15. novembrī.

Katrā ziņā, mums jādara viss, lai šī sezona būtu kaut mazs, bet kārtīgs pakāpiens ceļā uz olimpiskajām spēlēm.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

 

Jaunās sezonas sākums

Bobslejs, skeletons

Pasaules kausa izcīņas posmi

27.11. - 2.12.   Kalgari (Kanāda)

4.12. - 9.12.     Soltleiksitija (ASV)

12.12. - 17.12. Leikplesida (ASV)

Eiropas kausa izcīņas posmi

27.11. - 3.12.   Īglsa (Austrija)

4.12. - 10.12.   Kenigzē (Vācija)

11.12. - 17.12. Čezāna  (Itālija)

 

Mūsējie iepriekšējā sezonā

Pasaules kausa izcīņa

Divniekos. 14. Latvija I  (pilots J. Miņins), 18. Latvija II (M. Arhipovs)

Četriniekos. 4. Latvija I  (J. Miņins), 17. Latvija II  (M. Arhipovs)

Eiropas kausa izcīņa

Dāmas

7. Latvija (A. Aparjode)

Kungi

Divniekos. 20. Latvija I (E. Maskalāns), 41. Latvija II (N. Kotāns)

Četriniekos. 19. Latvija II (E. Maskalāns)

Pasaules čempionāts

Divniekos. 12. Latvija I (J. Miņins), 20. Latvija II  (M. Arhipovs)

Četriniekos. 7. Latvija I (J. Miņins), 18. Latvija II (M. Arhipovs)

Eiropas čempionāts

Divniekos. 7. Latvija I (J. Miņins), 16. Latvija II (M. Arhipovs)

Četriniekos. 7. Latvija I (J. Miņins), 18. Latvija II (M. Arhipovs)