twitter facebook instagram

Uz Krieviju pēc triumfa

03.Jan.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
105
K_Valters-PERSONIIBA.jpg

Deviņus mēnešus Kristaps Valters bija spiests iztikt bez basketbola. Šajā laikā 26 gadus vecais basketbolists izvērtēja dzīves prioritātes, piedzīvoja dēla Valda piedzimšanu, bet dažas dienas pirms gadu mijas Kristaps atkal devās laukumā. Ļubercu kluba Triumf sastāvā viņš pirmajā mačā jaunās komandas formā piedzīvoja spēku pārbaudi, kuru sarīkoja Krievijas superklubs CSKA.

Valters labās kājas potītes traumas dēļ izlaida 2007. gada Eiropas čempionāta finālturnīru, netika pie iecerētā līguma ar Itālijas klubu Legea Scafati, taču pat pēc šādas pauzes par Ādolfu sauktais basketbolists tiecās spēlēt Eiropas spēcīgākajos klubos. Pašlaik Triumf ar sešām uzvarām septiņās spēlēs ir ULEB kausa E grupas līderis, bet Krievijas čempionātā Ļubercu klubs ar deviņiem panākumiem 12 mačos ieņem ceturto pozīciju. Plānots, ka 8. janvārī Valters debitēs ULEB kausa mačā, jo Ļubercos viesosies Austrijas Swans, bet Krievijas superlīgā pirmā spēle Kristapam ieplānota 11. janvārī Surgutā pret vietējo Universitet-Jugra.
Pirmo spēli Triumf sastāvā Valters jau aizvadījis - 29. decembrī notika Krievijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla atbildes mačs. Abu komandu pirmajā spēlē CSKA iekrāja 25 punktu pārsvaru, tādēļ otrais mačs bija tikai formalitāte. Tieši tādēļ Triumf galvenais treneris Staņislavs Jerjomins debitantam Valteram atvēlēja 20 minūtes, kuru laikā latvietis, realizējot četrus no pieciem trīspunktniekiem, guva 12 punktus un izcīnīja četras atlēkušās bumbas.

Par noziedzību runas pārspīlētas

- Jau divas reizes esi pabijis Ļubercos. Kāds ir pirmais iespaids?

- Par Ļuberciem pirms tam biju dzirdējis tikai to, ka tā ir Maskavas piepilsēta ar augstāko noziedzības līmeni. Tomēr pārliecinājos, ka viss pamazām mainās - šajā rajonā notiek aktīva būvniecība, viss kļūst civilizētāks. Turklāt par Triumf profesionālo darbu līdz šim nav radies nekādu šaubu. Arī sastāvs ir spēcīgs, ULEB kausā komanda ir grupas galvgalī, bet Krievijas superlīgā - vadošo pulkā. Līdz ar to ir visi priekšnoteikumi sekmīgai karjerai Krievijā.

Uzreiz pēc ierašanās man tika ierādīts savs dzīvoklis, piešķirta Nissan automašīna, nauda pirmajiem tēriņiem, ekipējums pirmajiem treniņiem. Vairums basketbolistu jau iepriekš bija pazīstami, kuru pulkā, protams, arī Mairs Četmens, kurš savulaik spēlēja Latvijā. Junioru vecumā biju spēlējis arī pret Sergeju Toporovu. Klubs tikai veido savas tradīcijas, jo vasarā tas no Maskavas apgabala Dinamo pārtapa par Triumf, nomainījās gan komandas vadība, gan personāls.

- Kāds iespaids radies par Triumf?

- Bija iespēja vērot komandu darbībā, un uzreiz pamanīju, ka saspēles vadīšana ir pārāk amerikāniska, jo šajā pozīcijā spēlē Četmens un Terels Laidens, bet 23 gadus vecais serbs Nikola Vasičs nav ieguvis treneru uzticību. Līdz ar manu ierašanos Vasičam visticamāk tiks uzteikta vieta komandā. Abi amerikāņi nav izteikti saspēles vadītāji, jo pārāk bieži paši vēlas uzbrukt grozam. Līdz ar to es noteikti varētu daudzveidot Triumf spēli, jo nereti rodas sarežģījumi tieši uzbrukumā. Ja komandai izdodas sasniegt augstu metienu precizitāti, tad uzvaru netrūkst.

- Cik liela loma tiks atvēlēta Tev?

- Treneris iecerējis mani, Četmenu un Laidenu izmantot kā pirmo divu pozīciju spēlētājus. Apzinos, ka vismaz pirmajās nedēļās man nebūs pamata cerēt uz lielu spēles laiku. Turpmākais būs atkarīgs no mana paša snieguma, jo ārējās līnijas spēlētājiem jārēķinās arī ar jaunā talanta Jegora Vjaļceva konkurenci.

Līdz šim mans grafiks bija visai saraustīts. Vispirms Krievijā biju piecas dienas, tad atgriezos Rīgā, lai pabeigtu vairākkārtējas vīzas noformēšanu. Vēlreiz uz trijām dienām atgriezos Ļubercos, bet Ziemassvētkus svinēju Rīgā. Līdz debijas mačam ar CSKA paspēju piedalīties mazāk nekā 10 treniņos, apgūstot populārākās sadarbības. Tā kā Krievijas čempionāta pirmajā ceturtdaļfināla spēlē savā laukumā Triumf piedzīvoja zaudējumu ar 62:87, tad gandrīz nebija izredžu atspēlēties. Līdz ar to tiku pie iespējas debitēt mačā pret Krievijas čempioniem.

Valstsvienība netika pievilta

- Pagājušā gada vasarā biji Latvijas izlases kandidātu pulkā startam Eiropas čempionāta finālturnīrā, taču tad nolēmi veikt operāciju. Līdzjutēji šo lēmumu vērtēja dažādi.

- Nevarēju palīdzēt Latvijas izlasei Spānijā, jo savainojuma dēļ nespēju izdarīt straujas kustības. Bet mana darbība laukumā balstās tieši uz ātru pārvietošanos. Esmu pārliecināts, ka vasarā izdarīju pareizo izvēli!

- Izlemjot par operāciju, paliki arī bez jaunā līguma ar Itālijas klubu Legea Scafati.

- Formāli līgums ar klubu nemaz nebija stājies spēkā. Abas puses to parakstīja, taču juridisku spēku tas iegūtu tikai tad, kad Itālijā izietu veselības pārbaudi. Ierasts, ja līgums tiek lauzts, basketbolists saņem naudu no apdrošinātājiem, taču šajā gadījumā paliku bešā - ne līguma, ne kompensācijas. Tomēr zināmas cerības uz naudu no apdrošinātājiem vēl saglabāju, jo tobrīd formāli vēl bija spēkā pēc sistēmas 1+1 parakstītais līgums ar iepriekšējo Itālijas klubu Snaidero.

- Latvijas izlases spēlētāju pulkā noteikti būsi vēl ilgāku laiku, tādēļ ar šādu situāciju visdrīzāk nāksies saskarties arī turpmāk. Kāda ir izeja?

- Latvijā nav nemaz tik daudz basketbolistu, lai apsvērtu domu par atteikšanos spēlēt valsts izlasē. Augstākās raudzes klubu vadības pārstāvjiem ir jāizprot situācija, ka Eiropas labākie basketbolisti vēl septembrī ir aizņemti savu valstu izlasēs. Ne mazums klubu treneru vēlas, lai saspēli vadītu eiropieši, tādēļ viņiem jāsamierinās ar šādu grafiku. Pat vadošajās Eiropas basketbola lielvalstīs kā Krievijā un Spānijā nav nemaz tik liela šīs pozīcijas spēlētāju izvēle. Ne velti, krieviem tajā darbojas naturalizētais amerikānis Džons Holdens.

- Droši vien pats vislabāk vari novērtēt savu gatavību.

- Neesmu labākajā sportiskajā formā, vēl nepieciešams daudz laika, lai atgūtos pilnībā. Līdz šim esmu trenējies tikai pēc individuālās programmas, netiekot pie iespējas kaut vai samērot spēkus ar sparingpartneriem. Esmu pārliecināts, ka treneris Jerjomins izprot manu situāciju un negaida maksimāli labāko sniegumu jau pirmajās nedēļās. Rēķinos ar to, ka vismaz sākumā būšu pasargāts no šķībiem skatieniem gan no kluba vadības, gan komandas biedru puses. Mainot komandu, jau tā ir jācenšas iejusties jaunajā kolektīvā, bet manā gadījumā vēl jāpiepluso lielais laiks ārpus basketbola. Psiholoģiski esmu gatavs, bet viss pārējais ir laika jautājums.

Krievijas dubultdāsnais piedāvājums

- Uz ko vispār var pretendēt basketbolists, kurš sezonas pirmajā pusē nav bijis ierindā traumas dēļ?

- Nevarēju sūdzēties par izkrišanu no aprites, jo par mani izrādīja interesi ULEB Eirolīgas komandas, ieskaitot Viļņas Lietuvos rytas, Itālijas Napoli, Grieķijas Aris un Turcijas Besiktas, kas bija ļoti uzstājīgs. Izskaidrojums tāds, ka ir maz visiem zināmu saspēles vadītāju, kuri sezonas laikā būtu brīvi. Par manu varēšanu lielu šaubu nebija, jo pozitīvu iespaidu veidoja arī sekmīgais sniegums ULEB kausā Snaidero rindās.

- Bija runas par Tavu iespējamo iekļaušanu Barons/LMT rindās.

- Varu apstiprināt, ka biju uz tikšanos ar baronu prezidentu Ivo Zonni. Nosaucu vēlamo algu, ar kuru kluba vadība nebija apmierināta. Esmu pārliecināts, ka tas nebija baigais cipars, kuru nevarētu maksāt komandas pirmajam saspēles vadītājam. Jo vairāk tāpēc, ka noteikti varētu uzlabot Barona/LMT spēli uzbrukumā, kas nereti pārāk buksē. Triumf piedāvājums gan pārsita visus pārējos divkārt.

- Vai milzīgā nauda Krievijas basketbolā negatīvi neietekmē kopējo spēlētāju tirgu Eiropā. Pēc šāda līguma latiņu vairs zemāk nelaidīsi?

- Viss atkarīgs no katra basketbolista. Ja spēlētāja sniegums ir atbilstošs maksātajai algai, tad kāpēc gan basketbolista vērtībai būtu jākrītas? Turklāt Krievijas vadošie klubi ir labāko pulkā arī Eiropā, startējot gan ULEB Eirolīgā, gan ULEB kausā. Ne tikai Krievijas komandas ir finansiāli pārtikušas, arī Spānijas labākie klubi ir gatavi maksāt lielu naudu.

Stabilitātes meklējumos

- Kādi ir līguma nosacījumi ar Triumf?

- Sākotnēji bija ieplānots parakstīt līgumu uz pusotru sezonu, taču nepanācām vienošanos par nākamās sezonas nosacījumiem. Tas ir saprotams - nevar ar simtprocentīgu pārliecību apgalvot, ka pietiekami ātri atgūšu labu sportisko formu. Viss atkarīgs no mana snieguma tuvākajos mēnešos. Labprāt paliktu Triumf, jo ir jau apnicis tik regulāri mainīt dzīvesvietu - ne tikai klubus, bet arī valstis. Tas ir grūti ne tikai ģimenei, bet arī man - ikreiz nepieciešams sevi apliecināt. Esmu jau tajā vecumā, kad labprāt atrastu stabilu komandu, kurā aizvadīt karjeras atlikušo laiku.

- Visvienkāršāk jau būtu izvēlēties kādu Latvijas klubu!

- Ja spēlētu Latvijā, tad būtu daudz mazāk dažādu sarežģījumu, jo vide ir pazīstama, dzimtā valoda, draugi un paziņas. Labprāt arī pats spēlētu Latvijā, jo vadošie klubi startē Eiropā un ir finansiāli stabili. Tomēr neviens no tiem pašlaik nav gatavs maksāt manis noteikto atalgojumu.

- Kāpēc rehabilitācijas posmā nespēlēji tēva vadītajā VEF?

- Sākotnēji bija iecerēts, ka ne tikai trenēšos kopā ar šo komandu, bet arī aizvadīšu kādu spēli. Tomēr aizkavējās formalitātes ar Itālijas Snaidero. 8. decembrī bija ieplānots iziet laukumā VEF formā, taču tam vairs neatlika laika, jo biju saņēmis jau vairākus nopietnus piedāvājumus no citiem klubiem. Treniņi ar vefiešiem bija ļoti interesanti, jo pirmo reizi bija iespēja dalīties pieredzē ar jaunākiem basketbolistiem. Tas noteikti bija interesanti, jo komandā ir daudz talantīgu puišu. Tālākā nākotnē pieļauju iespēju kļūt par treneri.

Ilgais pārdomu laiks

- Nepilnus 10 gadus ilgajā profesionālajā karjerā līdz šim nav bijis daudz laika pārdomām par globālām lietām?

- Aizvadītos deviņus mēnešus noteikti varu nosaukt par tumšāko laiku savā dzīvē. Kopumā 2007. gads nebija veiksmīgs, vienīgās pozitīvas atmiņas saistās ar dēla piedzimšanu. Sportiskajā ziņā tas bija laiks tikai no janvāra līdz martam, kad guvu traumu.

Patiesi, tikai šajā laikā izpratu to, cik daudz sportista dzīvē var mainīt traumas. Jo vairāk tāpēc, ka vēl aizvien turpinās ir neskaidrības par kompensāciju, kas paredzēta par līguma laušanu. Šādā situācija tiešām aizdomājos par to, kas notiktu, ja savainojuma dēļ tiešām jau tagad nāktos beigt profesionālo karjeru. Galu galā secināju, ka daudz vairāk uzmanības jāveltī veselībai. Vēl pirms dažiem gadiem varēju skriet laukumā bez īpašas iesildīšanās un spēlēt ar maksimālajiem apgriezieniem. Šādas vaļības vairs nedrīkstu atļauties, jo pirms katra treniņa nepieciešams laicīgi iesildīt labās kājas potīti, citādi ir sajūta, ka skrietu ar koka kāju. Regulāri veicu dažādus vingrinājumus, lai nostiprinātu savainoto kāju. Ārsti jau brīdināja, ka vismaz pusgadu vēl arvien jutīšu savainojuma sekas.

- Vai Ļubercos būsi kopā ar ģimeni?

- Jauno gadu sagaidīju viens pats, jo vajadzēja nokārtot dokumentus. Ne tikai mazajam Valdim, bet arī Keitijai nepieciešama pase, bet pēc tam oficiāls ielūgums, vīzu kārtošana. Ģimene man varētu pievienoties tikai janvāra beigās.

Renārs BUIVIDS