twitter facebook instagram

Uz ledus — kā zivs ūdenī, kā putns gaisā

21.Sep.2015 - Ieva Runge

Numurs: 
306
Uz ledus — kā zivs ūdenī, kā putns gaisā

Nākamgad ne tikai Rio pulcēs olimpiešus. Vispirms februārī tepat Norvēģijā, Lillehammerē, risināsies II Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, kur labas izredzes ir daugavpilietim Denisam Vasiļjevam. Viņam olimpiskā sezona jau sākusies, turklāt ar sudraba medaļu Pasaules kausa izcīņas posmā junioriem. Meklējot informāciju par sešpadsmitgadīgo daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu, uzmanību piesaista viņa dzimšanas datums — 1999. gada 9. augusts. Numeroloģijā tik daudz devītnieku liecina par ļoti gudru, domājošu, radošu, mērķtiecīgu un spītīgu personību. Kāds jaunais daiļslidotājs ir patiesībā?

Denisa mērķtiecība, izrādās, ir vēl izteiktāka, nekā to rāda cipari — visi mērķi sarakstīti uz lapiņām, kas piespraustas mājās pie sienām. Un ne tikai mērķi...

"Izmantojiet iespēju — viņu grūti satikt," aicina Latvijas Slidošanas asociācijas prezidente Marika Nugumanova. Augusta beigās Deniss Vasiļjevs Volvo sporta centrā startēja šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas Grand Prix posma sacensībās junioriem, izcīnot otro vietu.Šajā sezonā līdz oktobrim būs septiņi posmi, bet katrs daiļslidotājs izvēlas tikai divus no tiem. Deniss vēl piedalīsies arī tajā Grand Prix posmā, kas septembra beigās notiks Polijas pilsētā Toruņā. Labākie sportisti gada nogalē startēs finālposmā Spānijā. Tomēr pats svarīgākais ir gaidāmais starts II Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 2016. gada februārī.

Grand Prix sacensībās Volvo hallē pārsteidz japāņi, kas vicina Latvijas karodziņus un, kā vēlāk noskaidrojas, ir Denisa fani, un jau gadu dodas tieši turp, kur startē jaunais puisis. Pēc slidojuma ledus piebirst ar ziediem un dāvanām. Deniss Vasiļjevs kopā ar treneri sagaida rezultātus, un, kamēr startē pārējie, mums ir brītiņš sarunai.

— Vērojot slidojumu, pārsteidz tava plastika, vieglums. Kā esi to ieguvis?

— Kustībās esmu ļoti brīvs, varu izdarīt nezin ko, bet tam nāk klāt arī liels darbs — ielikt mani rāmīšos... Citi saka, ka man ir dabas dots talants, un laikam tā arī ir.

— Kā nonāci līdz daiļslidošanai?

— Vecāki gribēja, lai es nodarbojos ar peldēšanu, jo bērnībā daudz slimoju, biju vārgulīgs. Tad attīstītos labāk muskulatūra un es norūdītos. Bet biju pārāk sīks, peldēšanā mani nepaņēma, ieteica atnākt pēc pāris gadiem. Tad ieraudzījām paziņojumu par bērnu uzņemšanu daiļslidošanā. Sāku 2002. gada septembrī. Slidošana man padevās un patika, uz treniņiem gāju ar prieku. Tad arī nolēmu nopietnāk pievērsties šim sporta veidam.

— Vai atceries savus pirmos lielos panākumus un saviļņojumu? Kad saprati, ka pieliksi visas pūles, lai tiktu augstāk?

— Mana vēlēšanās turpināt un būt vēl labākam pieaug pēc katrām sacensībām. Daiļslidošanā esmu kā zivs ūdenī, kā putns gaisā. Uz ledus jūtos ideāli. Tā ir tāda brīvība, kad jūtu vēju sejā. Daiļslidošana ir manas dzīves jēga — nevaru sevi iedomāties bez ledus, bez treniņiem. Daiļslidošana man ir kā narkotikas, es pat domāju, ka esmu atkarīgs no tās. Ja sporta veids ļoti patīk, tad tas iesūc un nav iespējams to pamest.

— Vai ļoti pārdzīvo neveiksmes? Gadās taču arī tādas — kā šīsdienas kritiens lēcienā.

— Tā nebija neveiksme šodien. Jā, ir mazliet žēl, ka nokritu. Bet visu pārējo izdarīju tīri. Uzskatu, ka ļoti labi noslidoju un šodienas rezultāts ir milzīgā vasaras darba augļi. Otrā vieta Grand Prix sacensību posmā — tas ir ļoti labi. Pērn biju ceturtais.

Ja man ir gadījusies kāda neveiksme, vecāki un treneri man ir palīdzējuši tam tikt pāri. Tas nenozīmē, ka mani mierina vai sabar. Tā ir tāda smalka pieeja — rast pamatu tam, lai nepārmestu. Tajā pašā laikā tieku mudināts trenēties un virzīties tālāk.

— Vai nav bijis tā, ka pieķer sevi pie domas, ka vairs nevari un negribi mocīties?

— Oi! Kaut kas tāds kā "negribu, nedarīšu" ir tikai tad, kad mamma ir pamanījusi, ka man ir kāds brīvs brīdis un saka, ka tagad vajadzētu pieslīpēt šo un pamēģināt to. Tas reizēm kaitina un gribas visu pamest. Bet patiesībā viņa vēl man tikai labu, mudina sasniegt augstākus rezultātus, profesionāli pilnveidoties.

— Kā nokļuvi pie slavenā Krievijas trenera olimpiskā čempiona Alekseja Urmanova?

— Vairākus gadus braukāju uz Parīzi, kur mani trenēja Ingrīda Snieskiene. Bija sasniegts daudz, bet vajadzēja iemācīties trīsarpus apgriezienu akseli un četru apgriezienu lēcienus, kā arī stabilizēt visus trīs apgriezienu lēcienus — tātad pilnveidoties tieši lēcienu ziņā. Gribējām atrast labu treneri, kurš būtu ieinteresēts strādāt ar mani. Pirmo reizi uz Maskavu pie Alekseja Urmanova aizbraucām pagājušā gada novembrī. Paslidojām, un viņš mani pieņēma. Nu pēc nepilna treniņu gada ir rezultāts. Aleksejs ir apbrīnojams pedagogs — vienmēr mierīgs, ieturēts, iedveš pārliecību, ka varu izdarīt visu, kas nepieciešams. Viņš ir dzimis līderis un labākais no visiem treneriem, kas man bijuši.

Aleksejs Urmanovsbija Volvo hallē kopā ar Denisu arī Grand Prix posma sacensībās. Īss trenera vērtējums: "Ar Denisu kopā strādājam nepilnu gadu — sadarbība ir abpusēji interesanta. Man patīk! Ceru, ka viņam arī. Cenšamies savā sporta veidā virzīties uz priekšu un kāpināt rezultātus. Deniss ir talantīgs, daiļslidošanā viņam ir spējas un labas iemaņas. Noteikti jāturpina attīstīties. Deniss savu darbiņu paveic lieliski."

Treneris steidzīgs atgriežas ledus arēnā, lai vērotu pārējo daiļslidotāju startus, bet mēs ar Denisu turpinām sarunu.

— Kāds ir tavs treniņu grafiks?

— Trenējos katru dienu, dažreiz pat vairākas reizes dienā. Arī brīvdienās mamma neliek mieru — ir jāpastrādā papildus. Jo vecāks kļūstu, jo grūtāks kļūst sporta veids — ir jāizvēlas sarežģītāka programma. Katrs mans solis ir pēc precīza grafika. Bet, atgūstot spēkus, lielākoties ielienu datorā.

— Paralēli tam tev kā katram skolēnam galvenais ir mācības skolā? Vai izdodas tikt galā?

— Skolā mācos ļoti labi, devītās klases eksāmenus gandrīz visus noliku uz deviņi. Man ļoti patīk vēsture, īpaši laiks, kad veidojās Latvijas valsts, jaunlatviešu kustība. Gribu zināt par savu valsti, par savu pilsētu un pasauli — kas tajā notika pirms manas piedzimšanas. Mani saista arī stratēģijas spēles, varbūt spēles par karu nav tās labākās, bet tajās jādomā, jāplāno tāpat kā šahā, paredzot vairākus soļus uz priekšu.

— Tu labi zīmējot...

— Labi zīmēju, labi dziedu un labi dejoju sporta dejas. Vizuālās mākslas skolotāja gribēja, lai mācos mākslas skolā, mūzikas skolotāja, lai mācos mūzikas skolā, bet es izjūtu mūziku un zīmēju ar slidām uz ledus... Ja nopietni, zīmēšana ir mana aizraušanās, atpūta — varu zīmēt gandrīz jebkad, kad neslidoju. Lielākoties man ir ar zīmuli un pildspalvu tapuši zīmējumi. Trenere Ingrīda dažus manus zīmējumus ir pat ierāmējusi. Man patīk attēlot dažādas vēsturiskas cīņas. Zīmēju antīkos laikus, Romas impērijas uzplaukumu, Maķedonijas Aleksandra laikus, Simtgadu karu.

Man patīk daudz ko izdomāt, fantazēt. It īpaši par mitoloģiskiem tēliem. Par grieķu un romiešu dieviem. Man patīk zīmēt rūķus, elfus, goblinus... Tā ir manas bērnības fantāziju pasaule. Kad biju maziņš, uzzīmēju un pielīmēju sev elfu ausis.

— Varbūt vēlies elfu tērpā kādreiz sacensībās iziet uz ledus?

— Nē, negribu gan! Man patīk elfi tikai tāpēc, ka viņi ir dzīvesgudri, savas lietas meistari. Savukārt sengrieķu dievs Apolons iemieso mākslu, skaistumu, pievilcību. Apvienojot visu šo tēlu īpašības, arī es gribu kļūt par profesionāli savā sporta veidā un apgūt daiļslidošanas mākslu maksimāli labi.

— Kāds ir tavs lielākais piedzīvojums, prieks sportā?

— Liels prieks — tās ir ļoti spēcīgas emocijas, kas, manuprāt, paliek prātā tikai pāris stundas, un man jāsaka, ka es tādas neatceros. Cenšos būt pozitīvs, labā garastāvoklī, baudīt dzīvi un mācīties. Jo tas, ar kādu noskaņojumu es aizeju uz treniņu, nosaka, cik labi savu darbu izdarīšu.

— Tavs lielākais līdzšinējais panākums ir Eiropas jaunatnes olimpiskā festivālā izcīnītā otrā vieta.

— Es tur parādīju, ko varu izdarīt, un, manuprāt, tas bija liels progress. Nākamā gada februārī Lillehammerē būs pasaules jaunatnes ziemas olimpiskās spēles. Tur būs ļoti grūti, startēs labākie no labākajiem pasaules daiļslidotājiem. Esmu jau sācis gatavoties.

— Kas tur īsti ir uz sienām pie televizora, datora un citur tavās mājās? Vai tikai mērķi sarakstīti?

— Viens mērķis ir ļoti svarīgs — gribu tikt uz 2018. gada olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā. Man patīk dažādas frāzes un izteicieni, kas mani iedvesmo un nomierina. Tēvs bieži tādus izdrukā un salīmē mājās uz sienām. Piemēram: "Viņš piecēlās un aizskrēja, bet kādu atrunu tu šodien esi izdomājis sev, lai neskrietu?" Attēls, kur redzamas dzelzceļa sliedes, kas aizvijas tālumā, un teksts: "Tu nekad neuzzināsi, kurp ved šis ceļš, ja tā arī turpināsi sēdēt uz vietas."

Tikmēr sacensības Volvo hallē ir beigušās. Ģērbtuvē ienāk Latvijas slidošanas asociācijas prezidente Marika Nugumanova un paziņo, ka var apsveikt Denisu ar otro vietu. "Šim puisim ir fantastiskas darba spējas, un viņš ir ārkārtīgi talantīgs. Talants plus lieliskas darbaspējas ir rets apvienojums daiļslidošanā. Redzu, ka arī trenerim Urmanovam kopš pasaules junioru čempionāta deg acis. Kad viņi ir Latvijā, var redzēt, cik tas ir labs tandēms. Domāju, ka Deniss Vasiļjevs būs augtas klases sportists."

 

Deniss VASIĻJEVS

Daiļslidotājs, skolnieks

Dzimis: 1999. gada 9. augustā Daugavpilī

Augums, svars: 168 cm, 51 kg

Izglītība: mācās Daugavpils Krievu liceja 10. klasē

Treneri: Aleksejs Urmanovs, (Krievija, 1994. gada Lillehammeres spēļu olimpiskais čempions), Ingrīda Snieskiene (Francija)

Horeogrāfi: Valērijs Pečerskis (Krievija), Benuā Rišo (Francija)

Lielākie sasniegumi: 7. vieta pasaules junioru čempionātā (2015), Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls — 2. vieta Eiropas Jaunatnes olimpiādē (2015), 8. vieta pasaules junioru čempionātā (2014)Junioru Grand Prix sezonas posmā Rīgā — 2. vieta (2015); 2015. gadā uzņemts Latvijas Olimpiskajā vienībā

Vaļasprieki: zīmēšana, vēsture, dziedāšana, dejošana

Autori: 
Iveta Daine