Vai Perepļotkins glābs Latvijas izlasi?

Kristiāns Girvičs 

Trešdien Latvijas futbola valstsvienība Euro 2008 kvalifikācijas turnīrā viesos tiksies ar Lihtenšteinas izlasi. Tikai uzvara mūsu komandai saglabās cerības uz otro vietu grupā.

Spēle Lihtenšteinā Latvijas valstsvienības galvenajam trenerim Jurijam Andrejevam ir lieliska iespēja uzlabot pēdējā gada skarbo statistiku - Latvijas izlasei bijušas astoņas oficiālās spēles, kurās tā piedzīvojusi sešus zaudējumus un svinējusi tikai vienu uzvaru. Pēdējā laikā visai nevarīga izskatās mūsu uzbrukuma līnija, jo septiņās no astoņām spēlēm Latvijas izlase palikusi sausā.

Diemžēl tik svarīgajā mačā Andrejevam būs jāiztiek bez vairākiem pamatsastāva spēlētājiem - savainojumus ārstē pussargi Andrejs Rubins un Genādijs Soloņicins, bet komandas kapteinis Vitālijs Astafjevs jau sasniedzis dzelteno kartīšu limitu. Tiesa, Andrejevs izsauca Astafjevu uz šo treniņnometni, lai kapteinis vismaz morāli varētu palīdzēt komandai gatavoties mačam. Par laimi, laikus traumu paspēja izārstēt mūsu uzbrukuma līderis Māris Verpakovskis, kurš pagājušajā nedēļas nogalē pēc mēneša pārtraukuma atkal izgāja laukumā Spānijas kluba Getafe sastāvā.

Jāņem gan vērā, ka Latvijas izlase marta beigās diez vai var būt optimālā kondīcijā, jo lielākā daļa izlases kandidātu pārstāv vietējos klubus, kuri vēl tikai gatavojas sezonai. Savukārt vairāki leģionāri (Jurim Laizānam, Mārim Smirnovam, Verpakovskim) pēdējā laikā bijusi maza spēļu prakse. Mūsējo priekšrocība gan varētu būt svaigums, jo Lihtenšteinas izlases šo sestdien aizvadīs vēl vienu atlases maču ar Ziemeļīriju.

Uz maču Lihtenšteinā Andrejevs uzaicinājis arī divus debitantus - 19 gadus veco Skonto pussargu Aleksandru Cauņu un Ukrainā dzimušo viņa kluba biedru Andreju Perepļotkinu, kuram pirms divām nedēļām steidzamības kārtā tika piešķirta Latvijas pilsonība. Jāpiebilst, lai gan dzimis Ukrainā, Perepļotkinam bija Krievijas pase. Ņemot vērā, ka Latvijas izlasē radušās problēmas ar vidējo līniju, Perepļotkinam ir ļoti labas izredzes jau trešdien debitēt Latvijas valstsvienībā. Iespējams gan, ka Andrejevs var izvēlēties atvilkt vidējā līnijā Marianu Paharu, kurš esot gatavs spēlēt vismaz vienu puslaiku.

Lai gan Lihtenšteinas izlasi tradicionāli pieskaitām Eiropas futbola punduriem, pēdējos gados lihtenšteinieši ne reizi vien pierādījuši, ka viņu meistarība krietni augusi. Piemēram, pagājušajā pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklā Lihtenšteinas izlase savā laukumā atņēma punktus spēcīgajām Portugāles (2:2) un Slovākijas (0:0) komandām. Tiesa, Latvijas futbolistiem lihtenšteinieši bijuši visai parocīgi pretinieki - mūsējie uzvarējuši visās piecās savstarpējās spēlēs. Šīs sacīkstes gan neizvērtās par vieglām pastaigām. Pietiek vien atcerēties abu komandu pēdējo tikšanās reizi 2005. gada vasarā Rīgā, kad pirmajā puslaikā Imants Bleidelis izvirzīja mūsu komandu vadībā, taču spēles turpinājumā Latvijas izlases vārtsargam Aleksandram Koļinko vairākkārt bija jādemonstrē reakcijas brīnumi, lai nosargātu trīs punktus.

Lihtenšteiniešu progress saistās ar bijušo izlases treneris Martinu Andermatu, kurš, tiesa, pagājušajā rudenī pārgāja strādāt uz Šveices augstākās līgas klubu Bernes Young Boys. Interesanti, ka Andermata vietu ieņēma bijušais Young Boys treneris Hanss Peters Caugs, kurš 2000. gadā pat īsu laiku vadījis Šveices valstsvienību.

Lihtenšteinas izlases kodolu veido vietējo klubu futbolisti, kuri spēlē Šveices zemāko līgu klubos. Vistālāk ticis Vaduz (izlasē ir 3 pārstāvji), kas startē otrajā Šveices līgā, bet Eshen/Mauren (7) un Balzers (3) piedalās Šveices amatieru līgas turnīrā. Pazīstamākie no Lihtenšteinas izlases futbolistiem ir uzbrucējs Mario Friks, kurš pārstāv Itālijas augstākās līgas klubu Siena, un vārtsargs Peters Jēle no portugāļu Boavista. Friks ar sešiem gūtajiem vārtiem ir Siena labākais snaiperis, bet izlases mačos viņš 68 spēlēs guvis 10 vārtus.

Kristiāns GIRVIČS