twitter facebook instagram

Vairāk nekā miljons

19.Apr.2013 - Ieva Runge

Numurs: 
277
Vairāk nekā miljons

 

Šosezon Latvijas sieviešu hokejā bija vērojama unikāla aina — laukumā kopā spēlēja māte un meita Inese Geca-Miljone un Līga Miljone. Turklāt to darīja vienā uzbrucēju maiņā un visnotaļ rezultatīvi. Arī pasaules čempionātu vēsturē šogad pirmo reizi vienā valstsvienībā spēlēja māte un meita. Tās bija latvietes. Tiesa, Latvija visās spēlēs zaudēja, bet hokejs jau tādēļ nebeidzas. Sešpadsmitgadīgā Līga pasaules čempionātā bija rezultatīvākā mūsu valstsvienības spēlētāja.

„Jā, tā tas ir,” lietišķā kostīmā tērptā Inese Geca-Miljone sarunas ievadā apstiprina manu aprēķinu, ka viņa hokejā ir 23 gadus. Mātei cieši blakus spilgtā kapučdžemperī, rokas sakrustojusi, sēž meita un pirmās maiņas partnere Līga Miljone, kura šogad beigs 9. klasi. Tieši tik ilgi Līga ir arī hokejā — kopš sāka skolnieces gaitas. „Man patika, kā mamma spēlē, un gribēju iet viņas pēdās,” Līga atzīst, ka nebija citas versijas, kā vien spēlēt hokeju. „Izvēles nebija!” piebilst mamma.

PIE MAMMAS ZĒNU HOKEJĀ

2004. gadā Inese absolvēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA). Viņai piedāvāja trenēt zēnu komandu. Pie zēniem drīkst spēlēt divus gadus vecākas meitenes. „Man tieši gadījās komanda, kurā var spēlēt Līga. Līdz ar to es kā trenere viņai jau kopš pirmās dienas esmu visur — gan nometnēs, gan treniņos, gan tagad laukumā. Vienā pozīcijā esmu partnere, otrā — trenere.” Inese dresē puiku HS Rīga III komandu, kurā meistarību attīsta Līga. Līga divas reizes nedēļā trenējas pie mammas, vēl divas reizes — spēlē kopā ar mammu.

„Ne gluži pēc katras maiņas, bet ir situācijas, kad mēs mača gaitā aprunājamies, kāpēc tikadarīts tā vai citādi. Līga nekad nav bijusi pie cita trenera,” Inese ir pārliecināta, ka citi hokeja speciālisti Līgai nav nepieciešami.

„Man patīk trenēt puikas. Man ir sajūta, ka viņiem var daudz iedot, pamācīt un vienlaikus būt stingra. Dažs labs puika ir izaudzis kopā ar mani, viņi tagad ir lieli (13—14 gadi), un jāskatās, ko darīt, — vai viņi jālaiž kaut kur tālāk pasaulē vai jāturpina iesāktais, vai jāņem jauna grupiņa un jāstrādā ar mazajiem bērniem,” Ineses vadītā U-14 puišu komanda, kurā spēlē Līga, šosezon cīnīsies par medaļām. „Tā ka viss ir kārtībā,” saka Inese.

Jauniešu čempionātā astoņās spēlēs Līga ir iekrājusi 32 (12+20) rezultativitātes punktus un ir ceturtais rezultatīvākais spēlētājs puišu komandā. Savukārt dāmu komandas Laima rindās Latvijas čempionātā Līga ir piedalījusies trijās no četrām spēlēm, taču ar 10 (6+4) punktiem ir komandas rezultatīvākā spēlētāja un godam soļo pa mātes iemīto taciņu.

Līga neslēpj, ka zēni nešķiro, vai pretī nāk puika vai meitene: „Šajā ziņā mūsu puiši nav diez ko kulturāli,” smej Līga. Inese atceras, ka vairākas reizes Līga tā ietriekta laukuma apmalē, ka palikusi, kā pielīmēta pie borta.

LASĪT HOKEJU

„Hokejs ir visa mūsu dzīve. Tiklīdz sāku spēlēt hokeju, tā no tā nevaru atkāpties... Domāju, arī Līga ir iegrozījusies šādā dzīvē. Droši vien viņa turpinās spēlēt, jo viņai labi sanāk.”

Māte un meita šosezon aizvada sezonu kopā kā spēlētājas, cīnoties vienā uzbrucēju virknējumā SHK Laima rindās. Epizodiski gan abu saspēles sinerģija tiek attīstīta četrus gadus. Inese dodas uzbrukumā pa kreiso laukuma malu un piespēlē Līgai, kura skrien pa labo pusi.

„Rudenī mums bija pirmais kopīgais starptautiskais turnīrs — Eiropas čempionu kausa izcīņa, kas norisinājās Zviedrijā. Kā nu mums gāja ar tiem rezultātiem, tā gāja, bet abas nospēlējām diezgan labi,” stāsta Inese. Kvalifikācijas turnīrā māte un meita guva visus Laimas komandas vārtus. Inese (1+2) koncentrējās uz meitas apgādāšanu ar piespēlēm, savukārt Līga centās mammas piespēles pārvērst vārtu guvumos (2+1) un reizi rezultatīvi piespēlēja arī viņai. Turnīrā aizvadītajās trijās spēlēs pie uzvarām gan neizdevās tikt. Lai gan pirmajos divos mačos pret norvēģu Valerenga Ishockey un dāņu Hvidovre IK mūsējās atradās vadībā attiecīgi ar 2:0 un 1:0, tomēr abos gadījumos pārsvars tika pasēts pēdējās 20 minūtēs.

„Par spīti mazajam augumam, Līga ir apliecinājusi, ka var apspēlēt arī lielās meitenes. Viņai ir laba tehnika, un viņa var cīnīties augstā līmenī. Veikla, taču jāuzlabo spēles izpratne un vairāk jāspēlē ar paceltu galvu,” gluži kā Nacionālās Hokeja līgas skauts Inese kodolīgi raksturo meitas prasmes. „Spēlējot pie puišiem, Līga iemācījusies spēli „ņemt uz sevi” un spēlē individuālāk. Viņa spēj labi apvest pretspēlētāju un gūt skaistus vārtus. Tā kā man ir lielāka pieredze, es labāk redzu laukumu un varu atdot piespēli neskatoties, jo zinu, kur konkrētajā brīdī jābūt spēlētājam. Ja Līgas tur nav, tad — teiksim tā — epizode tiek attiecīgi apspriesta. Hokejs ir ne tikai jāspēlē, bet arī jālasa — jāzina divus trīs soļus uz priekšu, ko darīs tavs partneris.”

LABĀKAIS, KAS VAR BŪT

Inese un Līga gatavojas spēlēm kopā. Pēc garas pauzes pirmā ierunājas Līga: „Mēs braucam uz spēli un pārrunājam, kāda ir pretinieku komanda, kas mums treniņos ir izdevies un kas nav sanācis, kā labāk spēlēt. Kopumā jau īpaši negatavojamies,” Līgai izsprūk neliela atklāsme, kas raksturo dāmu pārliecību pār saviem spēkiem. Pamatoti.

„Īstenībā, tas ir forši spēlēt kopā ar mammu. Manuprāt, kopīgs sporta veids ģimeni satuvina,” uzskata Līga. „Tā ir viena no labākajām lietām, kas var būt!”

Inese Geca-Miljone ir Latvijas labākā hokejiste, tādēļ Līgai kā Ineses meitai ir unikāla iespēja augt lieliskā hokeja dzīves skolā. „Mēs pie tā esam pieradušas. Mums būtu diezgan grūti, ja mūs pēkšņi izšķirtu. Kopš triju gadu vecumā Līga uzkāpa uz slidām, mēs esam kā viena čauliņa,” Inese kliedē bažas par vienveidību pedagoģiskajā darbā.

Līga tāpat kā savulaik Inese vispirms trenējās daiļslidošanā. „Man liekas, ka tas bija Sporta pilī,” pirmo treniņu cenšas atcerēties Līga. „Pēc tam es skatījos mammas treniņu. Paliku uz ledus un, cik varēju, slidinājos gar apmalēm.”

Šīs dāmas ir izteiktas ledus meitenes, jo vaļasprieki saistās galvenokārt ar hokeju. Līga mēdz uzspēlēt arī florbolu. Par šo sporta veidu viņa gan runā stipri piesardzīgi. „Līga florbolu spēlē skolu čempionātā. Svarīgākajās spēlēs palīdz arī Rīgas Lauvām,” piebilst mamma, vienlaikus atklāti pasakot, ka florbolu neatbalsta.

Pati Inese florbolu spēlēja tālajā 1993. gadā. „No hokejistēm tika savākta florbola komanda, kas saucās Ara, un mēs paņēmām to pirmo vietu. Nesen biju aizgājusi uz Līgas spēli un satiku vienu no komandas veidotājiem. Viņš saka: „Inese, tev pēc 20 gadiem atkal parādījusiesinterese par florbolu?” nosmejas hokejiste.

HOKEJAM BĪSTAMAIS FLORBOLS

„Es bremzēju Līgu florbolā. Pati esmu to spēlējusi, esmu arī Latvijas čempione florbolā un zinu, cik tas ir traumatisks,” ar paradoksālu, taču patiesi argumentētu atziņu klajā nāk Inese. „Īpaši pirms pasaules čempionāta es neiesaku Līgai ar to aizrauties, jo pati reiz tā pirms svarīgām spēlēm sastiepu potīti. Sieviešu florbolā var iedzīvoties lielākās traumās nekā hokejā — tas viennozīmīgi ir traumatiskāks par hokeju. Florbolā liek nūjas starp kājām — krīt un gāžas — un spēlētājām nav nekādu aizsargu. Florbolā ir īsāka un vieglāka nūja, spēle ar to traucē hokeja tehnikas izkopšanai. Galvenais starts ir hokejā, florbols — tas ir tā, otrajā plānā,” skeptiska ir pieredzējusī hokejiste.

No Ineses teiktā var secināt, ka nevis hokejs, bet gan florbols nepiestāvot dāmām. „Jo pēc spēcīgākiem metieniem no florbola bumbiņas paliek zilumi, un tad ir jādomā, ko vilkt mugurā,” smejas Inese. Hokejā ķermenis ir izolēts ar aizsargiem, tāpēc triecienu pēdas uz ādas paliek retāk. „Jebkurš komandu sporta veids ir piemērots sievietēm,” Inese kļūst samiernieciskāka. „Visi saka – hokejs ir vīriešu sporta veids, bet es tam pilnīgi nepiekrītu. Visas meitenes komandā ir simpātiskas, staigā svārkos un kurpītēs. Vienīgais, ko es neatzīstu, — tas ir sieviešu bokss.”

Līga nešaubīgi piekrīt mammas teiktajam, uzsverot, ka pēc florbola spēlēm hokeja treniņā rodas grūtības ar driblu. Inese paskaidro: „Ir jābūt diezgan kvalificētam trenerim, lai viņš varētu florbolu pielietot hokeja prasmju pilnveidošanai.” Treniņnometnēs dažkārt hokeja speciālisti florbolu tomēr mēdzot pieķertklāt. „Hokejs florbolam palīdz, bet florbols hokejam — traucē,” galus savelk kopā Inese.

LABĀ KĀJA, LABAIS SLIDZĀBAKS

Vienā jomā Līga gan neplāno iet mātes pēdās. Viņa noteikti nevēlas kļūt par hokeja treneri, lai gan vēl nav ne jausmas, kādu profesiju apgūt: „Man trenera darbs nepatīk. Man liekas, ka tas ir grūts darbs.”

Vaicāta, vai atceras svarīgākos vārtus, Inese norāda, ka daudzas tādas ripas bijušas: „Vienus vārtus īpaši nevar izcelt.” Kad prasu, kura bijusi pēdējā ripa, kas palikusi atmiņā, Līga čukst mammai priekšā: „Zviedrijā...”. Bet Inese iebilst: „Nē! Tur mēs zaudējām!” un kaujinieciskā garā paskaidro, ka atmiņā paliek vārti no uzvarētām spēlēm. „Esmu guvusi trīs vārtus pasaules čempionāta spēlē,” Inese piemin 2009. gada meistarsacīkšu maču pret Itāliju (5:1), kad viņai izdevās hat-trick valstsvienībā.

Inese necenšas nošķirt spēles klubā no spēlēm valstsvienībā. Iespējams, šāda izpratne par sportu viņai ļāvusi visu šo gadu garumā saglabāt nevīstošu rezultativitāti: „Neatkarīgi no tā, kādā kreklā tu spēlē, tu aizstāvi savu valsti, savu komandu, savu godu. Protams, Latvijas izlases krāsās spēle ir emocionālāka.”

Mamma joprojām saglabājusi savu rituālu — katru rīt kāpt ārā no gultas ar labo kāju un katru reizi pirmo šņorēt labo slidzābaku. Vai Inese ir māņticīga? „Man liekas – jā!” zīmīgi pasmaida Līga. „Man liekas, ka visiem hokejistiem piemīt māņticība,” atbildi parādā nepaliek Inese.

„Tagad ir divi svarīgi darbi, kas jāizdara, — viens, kas mums jāpaveic kopā, otrs — Līgai individuāli,” Inese ieskicē galvenos nākotnes mērķus. Proti, spēlēt kopā pasaules čempionātā un Līgai veiksmīgi nokārtot pamatskolas eksāmenus.

BĪSTAMS JAUTĀJUMS

Marta izskaņā Latvijas sieviešu hokeja izlase Tukumā aizvadīja treniņnometni, gatavojoties pasaules čempionātam I divīzijā, kas no 7. līdz 14. aprīlim notika Norvēģijas pilsētā Stavangerā.

„Tas ir atkarīgs no trenera,” Inese vēl nebija droša, vai izdosies uzspēlēt kopā ar 16 gadus veco meitu vienā virknējumā. Novembrī Valmierā notika Soču olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs, un sastāvā bija tikai Inese. Līga apņēmīgi nopūšas: „Man pašai jācenšas, cik varu, jāparāda sevi no labākās puses. Tad jau redzēs.”

Prasu, cik ilgi Inese vēl plāno spēlēt hokeju: „Es baidījos no šī jautājuma,” iesāk Inese. „Mans sapnis ir uzspēlēt ar Līgu kopā pasaules čempionātā, un tad varētu likt punktu.”

Nedēļu pēc intervijas, treniņnometnes laikā, trīs dienas pirms pasaules čempionāta no Ineses saņēmu e-pastu: „Esam jau vairākas treniņspēles nospēlējušas, rezultāti ir dažādi, pašreiz lielākais uzsvars tiek likts uz komandas un maiņu saspēli. Diemžēl ar Līgu kopā nespēlējam, es spēlēju pirmajā maiņā, bet Līga — otrajā.” Jūtama Ineses vilšanās.

Bet ir arī gandarījums. Pēc sausa zaudējuma Japānai (0:5) Līga ne tikai guva savus pirmos vārtus pasaules čempionātā spēlē pret Norvēģiju (4:7), bet pa reizei raidīja ripu arī Slovākijas (2:4) un Dānijas (1:6) vārtos. Izdarot sekmīgu piespēli mačā pret Austriju (2:5), Līga Miljone savos sešpadsmit gados kļuva par rezultatīvāko Latvijas izlases spēlētāju.

Nekad nesaki — nekad. Inesei vēl pulveris ir, bet visam savs laiks. Stafetes kociņš ir nodots meitai, un droši var teikt: Inese Geca-Miljone Latvijas sieviešu hokejam devusi vairāk nekā miljonu, varētu pat teikt — divus miljonus!

 

Inese GECA-MILJONE

Hokejiste (uzbrucēja), trenere, tiesnese

VAS elektronisko sakaru publisko iepirkumu speciāliste

Dzimusi: 1978. gada 3. martā Rīgā

Izglītība: LSPA

Sportā: hokeju sāka spēlēt 1990. gadā klubā Laima. Pirmais treneris Uldis Opits

Lielākie sasniegumi: daudzkārtēja Latvijas čempione, vairākkārt atzīta par labāko uzbrucēju un rezultatīvāko spēlētāju, ilggadēja komandas kapteine. No 1992. līdz 2012. gadam Latvijas sieviešu hokeja izlasē nospēlējusi 118 spēles, nopelnot 126 (81+45) rezultativitātes punktus. Latvijas sieviešu izlasē lielākais spēļu skaits, visrezultatīvākā spēlētāja. 1993. gadā 1. vieta Eiropas čempionātā B grupā; 1996. gadā 2. vieta Eiropas čempionātā B grupā; 2004. gadā 3. vieta pasaules čempionātā 1. divīzijā; 2007. gadā 2. vieta pasaules čempionātā 1. divīzijā; 2009. gadā 1. vieta pasaules čempionātā 2. divīzijā; 2011. gadā 3. vieta pasaules čempionātā 1. divīzijā; vairākos čempionātos atzīta par turnīra labāko uzbrucēju, bijusi rezultatīvākā spēlētāja.

Ģimenes stāvoklis: šķīrusies

Grāmatas: Greja 50 nokrāsas, visas trīs daļas

Vaļasprieki: aktīvaatpūta pie dabas

Mūzika: popmūzika

Filma: Miesassargs

 

Līga MILJONE

Hokejiste (uzbrucēja), skolniece

Dzimusi: 1997. gada 20. martā Rīgā

Izglītība: mācās Rīgas 84. vidusskolā

Sportā: kopš triju gadu vecuma, septiņu gadu vecumā sāka trenēties hokejā zēnu komandā, pirmā trenereInese Geca - Miljone

Lielākie sasniegumi: 2011. gadā 1. vieta Latvijas U-12 čempionātā, vairākos jauniešu turnīros atzīta par labāko uzbrucēju un rezultatīvāko spēlētāju

Vaļasprieki: aktīva atpūta dabā

Mūzika: popmūzika

Filma: Sapņu komanda 1935

Autori: 
Kristaps Zaļkalns