Vasiļevskis

Nulle, nulle un plus

Ar otro vietu Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Super Grand Prix izcīņas pirmā posma sacensībās sezonu sācis mūsu olimpiskā cerība, šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis - 85,24 metri!

- Gada pirmās vasaras sacensības sākās ar satraukumu?

- Ko tur satraukties... Vairāk satraucos, kad divus pirmos metienus neieskaitīja. Nebūtu iedvesmojoši sākt sezonu ar nullīti. Trešajā bija pāri 81 metriem un tad jau aizgāja.

- Vai varēji arī tālāk?

- Tas būtu iemesls satraukumam, ja justu, ka tālāk vairs nevaru! Protams, ka varēju.

- Salīdzinot ar pagājušo gadu jūties spēcīgāks?

-To jau rādīs rezultāti. Katrā ziņā vājāks nejūtos.

- Ko izmainīji sagatavošanās periodā?

- Visai būtiski mainīju ieskrējiena tehniku, ceru, ka esmu kļuvis arī ātrāks. Protams, ka pirmajos mačos vēl nevarēju pilnībā atraisīties, bet domāju, ka šķēps lidos.

- Pāri deviņdesmit?

- Jūs domājat, ja vienreiz varēju, tad jāmet regulāri? Gribētos gan, bet tur vajag arī daudz sakritību - fiziskās formas, psiholoģiskās, arī laika apstākļu. Bet rekordi jau ir tāpēc, lai tos labotu.

- Pērn tev pārmeta pārāk lielu aizraušanos ar dažādiem komercmačiem...

- No tiem nevar izbēgt, ja tavs darbs ir sports. Vienīgi šogad mēģināšu visu to sabalansēt, lai laiks atliek arī treniņiem.

- Kuras šogad būs tavas galvenās sacensības?

- Protams, ka pasaules meistarsacīkstes Japānā, kas notiks augustā. Visas sezonas garumā startēšu Zelta līgas sacensībās, kas sāksies jūnija sākumā Oslo.

- Vai tevi redzēs arī Latvijas vieglatlētikas draugi?

-Vēsi spriežot, nekādu obligāto startu nav, bet jūtos atbildīgs savējo - arī vecāku, draudzenes priekšā. Tāpēc piedalīšos Rīgas kausu izcīņā, kas notiks tikai divas dienas pirms sacensībām Oslo. Gan jau sezonas laikā būs vēl kāds lodziņš.

- Ar treneri Valentīnu Eiduku tu un Linda Brīvule esat kopā no savu sporta gaitu sākuma. Kā komentēsi savas treniņbiedrenes personisko sniegumu - 59,69 metri, kas tikai par nieka tiesu atpaliek no Latvijas rekorda?

- Jā, ar Lindu esmu kopā gadus vienpadsmit. Zinot, ka  pagājušo sezonu viņa praktiski izlaida elkoņa traumas dēļ, esmu, varētu teikt, šokēts par tādu rezultātu jau pirmajos mačos. Tas rāda, ka Linda nopietni trenējusies un spērusi soli pretī Pekinas olimpiskajām spēlēm.

- Bet starptautiskā mērogā tas vēl nav nekas izcils...

-Jā, bet Lindai ir visas dotības - augums, spēks, arī raksturs, lai mierīgi mestu pāri sešdesmit un vēl tālāk. Ja nu tas elkonis tam piekristu...

- Kad būs nākamais starts?

- Paldies! Piektdien startēšu Kauņā, kur jāizstāv manas mūžīgās mācību iestādes - Latvijas Sporta pedagoģiskās akadēmijas gods. Jākrāj plusiņi, jo reiz jau augstskola būs jābeidz...

Juri Bērziņš-Soms