twitter facebook instagram

Vērtību skala mērķiem

26.Nov.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
344
Vērtību skala mērķiem

Baibai Bendikai piemīt mazā cinīša apņēmība un Sprīdīša neatlaidība. Pirms divām ziemām mūsu biatlona līdere pārsteidza ar piekto vietu Pasaules kausa izcīņas posmā, aizvadītajā — debitēja olimpiskajās spēlēs, finišējot ar cienījamiem rezultātiem. Tomēr pati Baiba uzskata, ka vezums palicis neapgāzts, un turpina rakt vēl cītīgāk.

No dzelžainā treniņu karuseļa uz brīdi atsprukusi mājās, Baiba Bendika sniedz interviju Sportam, Cēsīs nofotografējas ar dzimtās Rozulas apvāršņa svītru fonā un steidzas atpakaļ pasaulē ar pārliecību, ka ne tikai kalni, bet arī virsotnes ir tāpēc, lai tās iekarotu.

Sekojot tev Facebook, ir sajūta, ka jau maijā pa sniegu sāki slēpot pretī nākamajai sezonai!

— Ja to var pieskaitīt nākamajai sezonai, tad slēpot sākām pat aprīļa beigās Norvēģijā, Sjūsenā. Izmantojām izdevību, kad, ierodoties uz Madshusslēpju atlasi nākamajai sezonai, vienlaikus varējām atslēpoties no iepriekšējās. Tie bija gari un mierīgi treniņi — trīs četras stundas, veicot pat līdz 60 kilometriem.

Vēl mazliet Itālijā jūlijā un septembrī paslēpojām kalnos. Tas gan vairāk bija, lai nezaudētu slēpju sajūtu un treniņu dažādošanai, jo 3,2—3,4 kilometrus virs jūras līmeņa neko intensīvu darīt nevar. Jau pirms vairākiem gadiem uzsākām treniņnometņu ciklu augstkalnē, lai veicinātu organisma spēju piesaistīt skābekli, kas tik ļoti nepieciešams muskuļu darbam. Dzīvojam viesnīcā 2760 metru augstumā, uz galvenajiem treniņiem laižamies lejā, kur aptuveni 1300 metru līmenī atrodas asfaltēts rollersslēpošanas aplis un šautuve, augšā notiek vieglie treniņi –— braucam ar riteņiem, ejam garos pārgājienos un, ja laikapstākļi atbilstoši, ņemam līdzi arī slēpes. Pēc nepilnas stundas kāpiena tās var likt pie kājām.

Oktobra vidū jau slēpoji gandrīz zemienē netālu no Oslo Sjūsenā...

— Intensīvie treniņi tomēr notika ar skrituļslēpēm, jo Snow Factorysaražotā sniega pietika nepilnam kilometram, kas arī, uznākot siltuma vilnim, līdz nometnes beigām nokusa. Nākamajā treniņu ciklā oktobra beigās un novembra sākumā Sjūsenā jau varēja slēpot pa 2,5 km deponētā sniega trasi. Laiks diemžēl lielākoties bija lietains un miglains, sniegs — mīksts. Tomēr plānoto darbu paveicām. Norvēģijā ielikām pēdējo intensīvo bloku.

— Vai to nevarētu precizēt ar skaitļiem?

— Kopš maija līdz novembra vidum vairāk nekā 1000 km noskrieti, apmēram tūkstotis nobraukts ar velosipēdu, vairāk nekā 2000 km noslēpoti ar rollerslēpēm, 800 km ar slēpēm, bijušas gandrīz 500 treniņstundas.

Un šaušana?

— Šobrīd neesmu saskaitījusi, bet pērnajā gadā, piešaudes un sacensības ieskaitot, izšāvu gandrīz 16 000 patronas.

Esi trenējusies vēl čaklāk?

— Vēl čaklāk? (Pauze.) Diezin vai... Čakluma man vienmēr pieticis. Kopējo apjomu mākslīgi vairs neforsējam, kaut gan šogad tas būs lielāks nekā pērn. Vairāk domājam par treniņu dažādošanu, izmēģinām jaunas idejas. Pamatdarbi, lai sagatavotos sezonai un par kuriem zinām, ka tie dod vēlamo labumu, protams, paliek. Tiem apkārt cenšamies būvēt jaunas nianses.

Pavasarī izanalizējām olimpisko sezonu, fiksējām manas vājākās vietas, to labošanu akcentējām. Fiziskajiem treniņiem vasarā izdevās piesaistīt Māri Urtānu, kas, būdams pieredzējis lodes grūdējs, ar dažādiem vieglatlētikas vingrinājumiem palīdzēja uzlabot kāju muskuļu eksplozivitāti un jaudu. Līdz šim līderēm es visvairāk zaudēju tieši pirmajā aplī, pirmajā pusotrā kilometrā. Ieskrējienam man trūka jaudas, agresijas.

Phjončhanā ievēroju, ka distancē tu biji kļuvusi ātrāka, bet līdz ar to zaudējusi sev raksturīgo šaušanas stabilitāti…

— Jā, spēlēs kopā ar neprognozējamo vēju pazuda pārliecība, un iestājās garāks nešaušanās periods. Garākais, kāds man ir bijis.

Tagad tas ir beidzies?

— Ceru, ka jā.

Ko jūs darījāt, lai to izbeigtu?

— Meklējām tos tehniskos sīkumus, kuriem sacensību periodā nav laika pievērst uzmanību. Sākām ar šaušanu bez slodzes un gājām visam cauri punktu pēc punkta. Pēc sezonas kādu pusotru mēnesi vispār nodzīvoju bez šautenes. Beidzot sadziedēju kreisās rokas elkoņa traumu, kas pēc Jaunā gada gandrīz visu sezonu man traucēja, šaujot guļus.

Nu, jā, olimpisko spēļu sprintā trīs soda apļus tu dabūji, tieši šaujot guļus...

— Nedomāju, ka elkonis bija galvenais vaininieks. 15 km klasikā es norāvos pēdējā šautuvē — stāvus — divas soda minūtes. Tās es sev ilgi nevarēju piedot. Phjončhanā tas bija mans smagākais pārdzīvojums. Reāli pazaudēju vietu labāko desmitniekā.

Parasti jau saka, ka kļūda šaušanā meklējama galvā!

— Tas attiecas uz tiem, kas visu laiku šauj nestabili. Es zinu, kā ir šaut precīzi. Manī ir pārliecība, ka varu to izdarīt. Traucēja tehniskas nianses.

Tomēr Phjončhanā visās disciplīnās finišēji dalībnieku pirmajā pusē. Tas reti kuram debitantam izdodas. Piemēram, Ilmārs Bricis divās spēlēs pēc kārtas Albērvilā un Lillehammerē netika augstāk par 39. vietu, Andrejs Rastorgujevs Vankūverā bija tikai piecdesmitais...

— Ņemot vērā, cik labi bijām gatavojušies, cerēju vismaz uz TOP 20. Pēc spēlēm jutos vīlusies.

Varbūt tu gribēji izdarīt vairāk, nekā spēji!?

— Bet ir jāgrib daudz, jābūt ambīcijām. Nezinu, kurš ir autors teicienam, ko esmu pieņēmusi par savu devīzi: “Tev ir jābaidās no saviem mērķiem, citādi tie nav pietiekami augsti.” Ar tādu attieksmi mēs gatavojamies, šoreiz nesanāca. Tāpēc vilšanās lielāka. Bet mērķiem jābūt augstiem.

Un fonā pēkšņais finanšu bads! Valsts ekonomika attīstās, visi sāk dzīvot labāk, bet lielajam sportam vismaz par trešdaļu naudas mazāk. Ir bažas pat par komandas līdzdalību Pasaules kausa izcīņā. Gluži kā būtu 1992. gadā atgriezušies…

— Neziņa nav patīkama. Taupām un lāpāmies. Atkal braucam ar busiņu, kas var salūzt aiz nākamā stūra.

Kas tev šosezon slēpes smērēs?

— Ja nekas nemainīsies, būs kopējs serviss ar Andreju, kuru vadīs Pērs Olafs Treterūds, palīdzēs Reinis Korsunovs. Testēšanā piedalīsies mans treneris Ilmārs Bricis.

Pasaules kausa izcīņā tu esi augumā mazākā dāma?

— Liekas, ka ne. Viena zviedriete ir kādu centimetru mazāka par mani, šad tad parādās pa kādai korejietei vai mazai ķīnietei.

Bet tu gribētu būt garāka par saviem 155 centimetriem?

— Augums mani netraucē.

— Šautenes laidne arī tev īsāka...

— Katrs to pielāgo savam augumam, šo uztaisījām olimpiskajai sezonai.

Stobru arī mainījāt?

— Jā, ar šo Anschutz šaušu jau otro sezonu.

da ir gaiļa mehānisma mēlīte? Ar lodīti?

— Nē, klasiskā.

Esi konservatīva?

— Ne gluži. Esmu gatava daudz ko izmēģināt, lai atrastu labāko.

— Šoziem dažas biatlona zvaigznes Pasaules kausa izcīņā vairs nespīdēs…

— Jā, nestartēs Domračova, nebūs Dorēnas Abēras, bet droši vien dominēs Kuzmina, varētu arī itālietes Vitoci, Vīrere, iespējams, Brezāza vai vēl kāda francūziete.

Phjončhanā sensacionāli izcēlās Zviedrija 15 km par čempioni kļuva 22 gadus vecā Hanna Ēberja, iedzīšanā sudrabu izcīnīja divdesmitgadīgais Sebastians Sāmuelsons. Turklāt vīri uzvarēja stafetē, dāmas kļuva par vicečempionēm. Tātad tā nebija atsevišķu talantu radīta nejaušība!

— Domāju, ka nostrādāja Pihlera faktors. Vācu treneris kārtējo reizi apliecināja savu talantu. Olimpiskajā ciklā viņš bija visas Zviedrijas izlases galvenais treneris.

Starp citu, Volfgangs Pihlers Zviedriju vadīja arī Turīnas spēlēs, kurās pārsteidza Anna Kārina Ūlofsone, izcīnot sudrabu sprintā un zeltu iedzīšanā. Bet kā tu vērtē savas izredzes nākamsezon?

— Vajadzētu klāties labāk nekā pagājušajā sezonā. Cenšamies katru gadu solīti spert uz priekšu.

Pērno sezonu Pasaules kausa izcīņas rangā tu pabeidzi 55. pozīcijā, tāpat kā iepriekšējā ziemā būdama pārliecinoši labākā no visām baltietēm. Ar kādu vietu kopvērtējumā būsi apmierināta nākampavasar?

— Starp 30.—40. vietu vajadzētu iekļūt.

Arī pērn tavs solis augšup bija piecpadsmit vietu platumā. Visu sezonu vienādi augstā līmenī nevar noturēties. Kuras sacensības akcentēsi šoziem?

— Ceru, ka mums izdosies aizbraukt uz Kanādas un Amerikas posmiem. Es parasti tieši uz to laiku — februāra sākumu — vislabāk ieskrienos. Man nav problēmu startēt augstkalnē, kur notiek abi posmi. Turklāt, braucot uz to pusi, labi aklimatizējos. Atgriezties mūsu laika joslā man ir grūtāk. Tiesa, no Soltleiksitijas tad pa taisno nāksies nesties uz Eiropas čempionātu Raubičos. Grūti prognozēt arī, kā jutīšos pasaules čempionātā, kas marta sākumā notiks Estersundā. Parasti sezonas beigās jau turos izdzīvošanas režīmā. Tāpēc man svarīgi maksimāli daudz izdarīt sezonas sākumā. Tad skatīsimies, varbūt vajadzēs ņemt kādu pauzi.

Sezonas kalendārs šogad sagriezts kājām gaisā. Parasti biatlona elite pēdējos pirmssezonas treniņus uz sniega aizvadīja Skandināvijas ziemeļu pusē, turpat iesildījās, piedaloties IBU kausa izcīņas pirmajos posmos, un tad Zviedrijā, Estersundā, sāka gandrīz četrus mēnešus garo cīņu par Pasaules kausu. Tagad iznāk liela papildu braukāšana.

— Jā, līdz 11. novembrim slēpojām Sjūsenā, tad devāmies uz Livinjo Itālijā, kur beidzot nonācām īstā ziemā — 10 km aplī. Tiesa, tas atrodas augstkalnē — 1,9 km virs jūras līmeņa. Tāpēc treniņi bija gari un prātīgi, vairāk domājām par tehnikas izkopšanu, tikai pēdējās dienas atļāvāmies ātruma darbu. Kopš pagājušā gada Livinjo iekārtota arī neliela šautuve un varējām turpināt gatavoties pirmā posma sacensībām Pokļukā.

l jau nevar zināt, vai Slovēnijā novembra beigās būs atnākusi ziema! Dažkārt ap to laiku tā pat līdz Zviedrijas ziemeļiem tikai ar lielām pūlēm spēj aukstumu aizvilkt…

— Mums atliek tikai cerēt uz labvēlīgām prognozēm.

Tradicionālais pirmais starts Skandināvijā arī izpaliek. Jūs taču nelidosiet atpakaļ uz Zviedriju, lai dažas dienas pirms starta PK piedalītos IBU kausa izcīņas posmā Idrē!

— Ap to pašu laiku IBU kalendārā jau ieliktas starptautiskas sacensības Šveicē. Ja viņi tur Lencerheidē spēs sagatavot trasi, viss būs kārtībā, konkurentu netrūks.

Tevi kopā ar Andreju Rastorgujevu redzēsim arī aizraujošajā 1+1 sprinta stafetē, kurā divas reizes esi finišējusi astotā un kuru diemžēl neiekļāva nākamo olimpisko spēļu programmā?

— Es startēšu noteikti, bet vai kopā ar Andreju, tas atkarīgs no viņa. Esmu veiksmīgi cīnījusies arī pārī ar Daumantu Lūsu. Katrā ziņā tā ir interesanta disciplīna, man patīk. Ar to arī sāksies šīssezonas Pasaules kausa izcīņa.

Sākas tavi brieduma gadi…

— Jā, kad biju jaunāka, pētot biatlona līderu vecumu, nodomāju, kad man būs 27, tie būs mani īstie gadi. Pēc manām tagadējām sajūtām tā arī ir. Lielā apjoma darbs izdarīts, tagad varēs pacīnīties.

 

Baiba BENDIKA

Biatloniste

Dzimusi: 1991. gada 26. jūnijā Cēsīs

Izglītība: Rozulas pamatskola, Cēsu Valsts ģimnāzija, Vidzemes Augstskola (bakalaura grāds tūrisma organizācijā un vadībā)

Augums, svars: 155 cm, 52 kg

Šautene, slēpes: Anschutz, Madshus

Sportāno četru gadu vecuma, nodarbojusies arī ar distanču slēpošanu, orientēšanās sportu un florbolu

Pirmais treneris: Juris Stīpnieks, pēc Cēsu sporta skolas beigšanas — Valdis Bērziņš, Vitālijs Urbanovičs, tagad Ilmārs Bricis

Lielākie sasniegumi: 2018. gada OS — 39. v. 7,5 km, 33. v. 10 km, 39. v. 15 km; PK — 55. v. (1 x 10. v. 15 km); EČ — 14. v. 7,5 km, 8. v. 10 km; 2017. gada PK — 70. v.; PČ — 27. v. 10 km; EČ — 7. v. 15 km, 2016. gada PK — 49. v. (1 x 5. v. 7,5 km, 1 x 13. v. 10 km, 2 x 8. v. 1+1)

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies, ir draugs

Vaļasprieki: kulinārija, aktīva atpūta, kino

 

Pasaules kausa izcīņa

1. posms, Pokļuka (Slovēnija)

2. decembrī  pl. 13.00  1+1 stafete, pl. 15.30 jauktā stafete

5. decembrī pl. 15.15 20 km kungiem

6. decembrī pl. 15.15 15 km dāmām

7. decembrī pl. 15.15 10 km sprints kungiem

8. decembrī pl. 15.15 7,5 km sprints dāmām

9. decembrī pl. 12.45 12,5 km iedzīšana kungiem, pl. 15.45 10 km iedzīšana dāmām

 

Latvijas komanda

Baiba Bendika

Andrejs Rastorgujevs

Daumants Lūsa

Roberts Slotiņš

Aleksandrs Patrijuks

PK 2. posms, Hohfilcene (Austrija) 10.—16. decembris

PK 3. posms, Nove Mesto (Čehija) 17.—23. decembris

PK 4. posms, Oberhofa (Vācija) 7.—13. janvāris

PK 5. posms, Rūpoldinga (Vācija) 14.—20. janvāris

PK 6. posms, Antholca (Itālija) 21.—27. janvāris

PK 7. posms, Kenmora (Kanāda) 4.—10. februāris

PK 8. posms, Soltleiksitija (ASV) 11.—17. februāris

PK 9. posms, Holmenkollena (Norvēģija) 18.—24. marts

Eiropas atklātais čempionāts, Raubiči (Baltkrievija) 18.24. februāris

Pasaules čempionāts, Estersunda (Zviedrija)7.—17. marts

Autori: 
Dainis Caune