twitter facebook instagram

Vieglatlētika pagriež stūri

31.Jūl.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
328
Vieglatlētika pagriež stūri

Latvijas vieglatlētu vasara tuvojas nobeigumam — vēl Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls, tad augusta sākumā pasaules meistarsacīkstes Londonā, un galvenie starti aiz muguras.Mainījusies vieglatlētikas vadība, uz laiku pazudis Daugavas stadions Rīgā, joprojām esam cerībās par ziemas bāzi galvaspilsētā, bet rit tādas būvniecība Liepājā, stadionu atjaunošana un celtniecība citās Latvijas pilsētās. Un... Latvijas vieglatlētikas izlases vadību pārņēmis Edvīns Krūms.

Pareizāk sakot, Edvīns Krūms atgriezies, jo 10 gadus (2004.—2014.) viņš jau bija vieglatlētu izlases galvenais treneris. Tad uz laiku nodevās tikai trenera darbam, bet tagad, Vieglatlētikas savienības prezidentes Inetas Radēvičas uzrunāts, atgriezies kā Latvijas vieglatlētikas izlases direktors.

— Kādi ir galvenie uzdevumi, sākot darbu jaunajā amatā?

— Nekas jauns nav jāizdomā, jo no vieglatlētikas jau nekur nebiju aizgājis — visu laiku esmu strādājis par treneri. Pirms trim gadiem aizgāju tāpēc, ka man un toreizējai vieglatlētikas vadībai bija atšķirīgi viedokļi par esošo stāvokli un turpmāko attīstību. Ceru, ka tagad daudz kas mainīsies, un ar prieku, tiesa, ne bez garām pārdomām, atgriezos. Man patīk šis darbs.

Protams, ka uzreiz nekas daudz nevar mainīties, bet kursa maiņa un jauns virziens ir nepieciešams. Tā nevar būt, ka vieglatlētika, kas ir visu sporta veidu pamatā, ilgstoši buksē. It sevišķi Rīgā, kur atsevišķās disciplīnās šobrīd pat nevar trenēties.

Ka vieglatlētika ir populāra, par to var pārliecināties jebkurās bērnu un jauniešu sacensībās. Arī Latvijas Jaunatnes olimpiādē dalībnieku bija ļoti daudz. Tika sasniegti labi rezultāti. Aizkrauklietis Oļegs Kozjakovs, kas olimpiādē izcīnīja trīs zelta medaļas, uzreiz pēc tam U-18 pasaules čempionātā Kenijā izcīnīja sudraba medaļu prestižajā desmitcīņā. Augstas vietas izcīnīja vēl vairāki Latvijas olimpiādes dalībnieki. Domāju, ka viņiem labi veiksies arī Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā Ģērā (Ungārija).

Gribu panākt, lai vēlāk, startējot jau pieaugušo kārtā, labākajiem būtu goda lieta iekļūt Latvijas izlasē un cīnīties Eiropas komandu čempionātā.

— Jūnijā, startējot Eiropas otrās līgas komandu sacensībās, nemaz tik labi neveicās — tikai sestie...

— Kaut arī objektīvu iemeslu dēļ nestartēja vairāki mūsu līderi, nekur daudz augstāk mēs nebūtu tikuši. Manuprāt, nav nozīmes, ja brīnumaini iekļūstam pirmajā līgā, bet pēc gada atkal izkrītam. Jāpanāk, lai mēs būtu stabili pirmās līgas iemītnieki. Priecēja komandas gars, cīņasspars. Domājot par nākotni, tas ir ļoti svarīgi.

Ļoti nopietni jādomā, kā noturēt talantīgos sportistus lielajā sportā tad, kad viņi pāriet pieaugušo kārtā. Balstīties tikai uz dažiem, kuri iekļuvuši LOV sastāvā vai atraduši sponsorus, un runāt par kaujas spējīgu izlases veidošanu, nav iespējams. Šobrīd mēs katru gadu zaudējam patiesi labus un daudzsološus sportistus.

Domāju, ka šī brīža dramatiskais stāvoklis ar vieglatlētikas sporta bāzēm Rīgā var bēdīgi atsaukties pēc gadiem diviem, trijiem. Jauno Daugavas stadionu mums sola jau nākamajā maijā, turpretim vieglatlētikas ziemas bāze jāgaida vēl divarpus gadus. Tas, ka Liepājā būs jauna, laba manēža visu neatrisina, tur trenēsies Liepājas un tuvākās apkārtnes sportisti. Kuldīgā jau, piemēram, sen ir laba ziemas bāze, bet izbraukāt no Rīgas nav iespējams. Labi, ja izdodas sarīkot vien dažas treniņu nometnes.

— Vai treneru mums pietiek?

— It kā jā, bet labu treneru nekad nav par daudz. Prieks, ka vairāki bijušie sportisti, kas tikko beiguši savas sporta gaitas, neraugoties uz dažādām grūtībām, tomēr nolēmuši pievērsties trenera darbam. Tie ir Artūrs Priževoits Ogrē, Māris Urtāns Cēsīs, Raivis Maķevics Bauskā, vairāki citi. Vai viņi kļūs par izciliem treneriem, tas ir viņu pašu ziņā. Vieglatlētikas savienības uzdevums ir radīt maksimāli labākos apstākļus viņu izaugsmei.

Jāatzīmē, ka arī daudzi vecāki treneri turpina darbu ar jauniešiem. Reizēm ir sāpīgi dzirdēt, cik daudzi noliek šķēpmešanas treneri Valentīnu Eiduku, taču par treneri runā nevis viņa gadi, bet audzēkņu rezultāti. Tagad pat — viņas audzēkne Anete Kociņa ir sezonas līdere Latvijā (priekšā pat Madarai Palameikai), tikko kļuva par Eiropas vicečempioni U-23. Otrs viņas audzēknis juniors Patriks Gailums aizmeta gandrīz 82 (81,91 m) metrus. Tāpat viņai ir divi olimpiskie vicečempioni — Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals, par pasaules rekordistu junioriem viņas vadībā kļuva Zigismunds Sirmais, par olimpietēm — Sinta Ozoliņa, Līna Mūze. Treneris nevar būt vecs vai jauns.

Vai vieglatlētikas vadības maiņa bija likumsakarība?

— Nav tā, ka kāds nolēma nomainīt un nomainīja. Tas brieda jau ilgāku laiku, jo bija daudzi sāpīgi jautājumi, kas pēdējos gados netika risināti ar pienācīgu atdevi. Vieglatlētikas stāvoklis šobrīd nav tas labākais. Jādomā par nākotni, par pienācīgu apstākļu radīšanu augstas un labas klases sportistiem, viņu iespējām startēt ilgi un sekmīgi. Tas nav viegls uzdevums, tāpēc esmu iepriecināts, ka jaunajā valdē ir cilvēki, kas nav uzaicināti tikai uzvārdu dēļ, bet cerībā uz viņu atbalstu un ieinteresētību vieglatlētikas attīstībā. Laiks rādīs.

— Mūsu saruna risinās īsi pirms pasaules čempionāta, kas notiks Londonas olimpiskajā stadionā. Cik sportistu brauks uz labāko vieglatlētu sacensībām?

— Šobrīd uz 19. jūliju normu izpildījuši 13 sportisti, vēl līdz 23. jūlijam to var izdarīt. Tie ir septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, šķēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa, Rolands Štrobinders, trīssoļlēcējs Elvijs Misāns, maratonisti Jeļena Prokopčuka, Ariana Hilborna, Ilona Marhele, Anita Kažemāka, Valerijs Žolnerovičs, soļotāja Agnese Pastare, Arnis Rumbenieks un 400 m skrējēja Gunta Latiševa-Čudare. Labas cerības saglabā arī vairāki citi vieglatlēti, kuriem līdz normai pietrūkst nedaudz, bet, ja vajadzīgā norma nav sasniegta, var startēt nākamie labākie sportisti. Līdzdalība kā Eiropas čempionam atļauta arī šķēpmetējam Zigismundam Sirmajam, kurš gan pēc operācijas sacensībās vēl nav startējis. Viņam ir pārdomu un savu spēju novērtēšanas laiks, tāpat braukt un mest 60 metrus nav jēgas...

Par maratonistēm gan zināms, ka startēs tikai Ilona Marhele un Anita Kažemāka, jo Ariana Hilborna nopietni vairs neskrien, bet Jeļena Prokopčuka nestartēs ģimenes apstākļu dēļ.

— Vai Vieglatlētikas savienība izvirzījusi kādus mērķus?

— Cik zinu, tad konkrēti ne, taču mērķis visiem viens — sasniegt labākos rezultātus. Lielākās cerības pamatoti saistās ar Lauras startu daudzcīņā, mūsu šķēpmetējiem. Personīgos rekordus gaidām no katra. Katrā ziņā Latvijas karogs mums būs līdzi!

Autori: 
Juris Bērziņš Soms