twitter facebook instagram

Viens pret pieciem. Vienmēr

25.Dec.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
333
Viens pret pieciem. Vienmēr

Mūžīgā cerība — tā ir biatlona burvība, jo laiku pa laikam kādam tā tiešām piepildās. Viņš varēja ieķerties Pasaules kausa (PK) izcīņas kopvērtējuma labāko desmitniekā, bet Anesī Legrānbornānā ar astoņām kļūdām 15 km distancē ar kopējo startu noslīdēja uz četrpadsmito pozīciju. Vienalga PK pirmais trimestris Latvijas biatlona līderim Andrejam Rastorgujevam ir karjerā labākais sezonas sākums.

SportsAndreju Rastorgujevu satika PK pirmā posma izskaņā Estersundā, kur divām astotajām vietām 20 km klasiskajā biatlonā un 10 km sprintā viņš pievienoja divdesmito 12,5 km iedzīšanā.

NEDĒĻA SĀKAS OTRDIENĀ

Sacensības beidzas svētdienas vakarā, jau nākamajā rītā sportisti sēžas čārterreisa lidmašīnā un dodas uz nākamo Pasaules kausa izcīņas posma norises vietu, lai pēc četrām dienām atkal stātos uz starta. Treneri, fizioterapeiti un tehniskais personāls ar slēpju kaudzēm busiņos jau iepriekšējā vakarā turp dodas pa autoceļiem. Pirmdiena ir vienīgā diena bez biatlona. Otrdiena tiek veltīta aktīvai atpūtai, un Andrejs parasti dodas vieglā krosa skrējienā. Vakara pusē ierodas treneri ar visu inventāru un, ja nepieciešams, var kādu laiku veltīt tukššaušanai. Tā biatlonisti dēvē šaušanas imitāciju, bez patronām tēmējot pie sienas pielipinātā lapiņā ar uzzīmētu punktu vidū. Tas ļauj kontrolēt, cik nekustīgs paliek tēmēkļa un stobra stāvoklis, nospiežot mēlīti, kam nepieciešams puskilogramu liels spēks.

Protams, katra diena sākas ar rīta rosmi. Andrejs tās laikā izpilda nepilnu pusstundu ilgu vingrojumu kompleksu, stiprinot mazos muskuļus, un vēl 10 minūtes iesilda arī šauteni ar tukššaušanu. Oficiālie treniņi notiek tajā pat diennakts laikā, kad būs sacensības. Ja tās paredzētas vakarpusē, tad brokastīm parasti seko krosa skrējiens.

Sākoties PK seriālam, treniņos slodze ir krietni mazāka. “Kondīcijas noturēšanai,” treniņu uzdevumu norāda Rastorgujevs. “Galvenais — spēt atjaunoties starp mačiem.” Kaut ko mazliet var censties uzlabot vai mainīt vienīgi Ziemassvētku brīvdienās vai arī ņemot speciālu pauzi. Kā tas arī tagad notiks, Andrejam pilnībā izlaižot PK nākamo ceturto posmu janvāra sākumā Oberhofā. Fiziskās formas virsotne jāsasniedz februārī Phjončhanā. “Nekad iepriekš neesmu veicis tik liela apjoma darbu kā šajā sagatavošanās periodā,” atgādina Latvijas biatlona līderis. “Esmu spēcīgs, bet jūtu, ka tas vēl nav viss. Ir arī nianses, kas jāslīpē.”

KĀDS SNIEGS, CIK PATRONAS

Trešdien oficiālais treniņš sacensību trasē un šautuvē. “Parasti bez īpaša uzdevuma,” skaidro Andreja treneris Intars Berkulis. “Aptuveni pusotru stundu slēpojam ar šaušanu, izlietojot kādas 100 patronas. Pēc kļūdām Estersundā akcentēsim šaušanas ritmu. Lai guļus pirmais šāviens tiktu izdarīts pēc 14—16 sekundēm, būtu labi 14 sekundes pēc uzkāpšanas uz paklājiņa, pārējie ar 2—2,2 sekunžu intervālu. Stāvus pirmais šāviens jāizdara 2 sekundes ātrāk, bet starp nākamajiem var būt divas desmitdaļas ilgāks intervāls. Andrejs trasē var slēpot mierīgāk, bet pirms šautuves jāpaātrinās, lai ienākšanas pulss būtu tāds pats kā sacensībās — 180 sitieni minūtē. Tiesa, šādā treniņā pulss samazinās ātrāk nekā mačos. Vakarā — krosa skrējiens.” Vienlaikus Andrejs rūpīgi iepazīstas ar trases stāvokli. “Kāds sniegs, kā labāk veikt nobraucienus, kur var veidoties tīrs ledus, kur tiks sadzīti vaļņi,” uzskaita sportists. “Arī sacensībās visu laiku jāčeko, kas notiek ar trasi, pa kuru malu labāk slēpot, kur sniegs slīdīgāks.”

Pirmssacensību dienā līdzīgs treniņš, tikai slēpošana papildināta ar ātruma darbu. Reizēm maču tempā tiek veikti divreiz pa 2,5 kilometriem, citreiz īsāki apļi, dažkārt tikai paātrinājumi, piemēram, piecreiz pa 40 sekundēm. Tas atkarīgs no Andreja fiziskās formas un nepieciešamības. Ienākšana šautuvē jau obligāti sacensību tempā.

Estersundā, arī Rūpoldingā un olimpiskajā Phjončhanā trase uz šautuvi ved pēc nobrauciena, kurā pulss pats jau sāk kristies. “Ne vienmēr tas ir tik izdevīgi,” komentē Intars. “Pulss var nokrist arī par zemu. Labāk, ka sportistam nākas intensīvāk slēpot un pašam pulsu kontrolēt.” Riebīga ienākšana esot Oberhofas šautuvē — pret kalnu un pa līdzenumu, arī Antholcā — pret kalnu. “Bet jāpielāgojas visiem apstākļiem — augstkalnei, viduskalnei, sliktākai, labākai slēpju slīdamībai, paša kondīcijai,” norāda treneris. “Trase ir tāpēc, lai tajā cīnītos, un visiem vienāda,” uzsver Andrejs.

VISVĒLĀKĀS UN VISNIKNĀKĀS CĪŅAS

Starta laiki Starptautiskās Biatlona federācijas (IBU) sacensībās svārstās plašā amplitūdā — retāk tie ir desmitos no rīta, visbiežāk pusdienlaikā, pēcpusdienā vai vakaros. Visvēlāk cīņas sāksies par olimpiskajām medaļām Phjončhanā — visās disciplīnās, izņemot dāmu iedzīšanu (pl. 19.10), ne agrāk par astoņiem vakarā pēc vietējā laika. Eiropiešiem izdevīgi gan no sportistu, gan no TV skatītāju viedokļa. Arī Andrejam vakara starti šķiet tīkamāki. Vispirms jau tie ļauj viņam kārtīgi izgulēties.

Parasti 24 stundas pirms sacensību sākuma notiek starta numuru izloze. Rastorgujevs kā TOP sportists var izvēlēties jebkuru no četrām starta grupām. To nosaka gaidāmie meteoroloģiskie apstākļi. Ja, piemēram, paredzams putenis, kas ap sacensību beigām rimsies, tad, protams, jāņem ceturtā grupa. Parasti alūksnietis tāpat kā pārējie līderi izvēlas pirmo vai otro grupu.

Pirmssacīkšu dienas vakars ārēji ir tāds pats kā visi iepriekšējie. “No ierastā ritma cenšamies neko nemanīt,” skaidro Intars Berkulis. “Izrunājam mūsu komandas darba stratēģiju, cikos izbraucam, cikos piešaude, ko kurš un kad dara. Nekāda kopīga rituāla nav. Andrejs psiholoģiski noskaņojas individuāli.”

Lai arī karjerā augstākais rezultāts, izcīnot otro vietu pērnziem Holmenkollenas PK posmā, gūts 15 km distancē ar kopējo startu, Rastorgujevs savu reizi labāko sešniekā spējis iekļūt visās disciplīnās, apliecinot, ka trenera uzstādījums — jābūt stipram visos numuros — tiek īstenots.

MAZĀK DOMĀT, VAIRĀK DARĪT

Arī sacensību dienas rītu neievada fanfaru skaņas. “Andrejs vienkārši pamodina ķermeni, izstaipās, pavingro, mazliet pastrādā ar šauteni,” stāsta treneris. Kā mūsu līderis sevi mentāli noskaņo sacensībām? “Viss process ir noslēpums, citiem to nedrīkst atklāt,” nosmaida Andrejs. “Galvenais — ievērot ierasto ritmu un iepriekšējā vakarā saplānoto dienas kārtību. Mazāk domāt, vairāk darīt.”

Brokastīs mūsu biatlona līderis ciena ātri vārāmās rīsu putras, ja līdz startam ilgāks laiks, tiek notiesāta, piemēram, arī kāda sieramaize. Andrejs uzturā nelieto cūkgaļu un kartupeļus. Ņemot vērā analīzes, viņam sastādīta īpaša ēdienkarte, kuras sīkumos sportists nevēlas iedziļināties.

Ja starts vakarā, brokastīm seko viegls, stundu ilgs skrējiens, kas beidzas ar stiepšanās vingrojumiem. Pusdienās, kas tiek ieturētas aptuveni divas stundas pirms starta, vēlama pasta jeb makaroni bez īpašām mērcēm un gaļas. Uzrīvēts siers gan var noderēt un, protams, salāti. Gaļa tiks ēsta, kad viss būs beidzies — vakarā, visbiežāk kaut kas no liellopa vai vistas.

STRUKTŪRAS, PARAFĪNI, PULVERI

Sākas gatavošanās, lai dotos uz starta vietu. Savā sacīkšu zonā ar pilnu jaudu jau strādā slēpju servisa meistari. Andrejam Fischer slēpes gatavo norvēģu guru Pērs Olafs Treteruds kopā ar savu brāli, Swix pārstāvi Ūli Bjērnu. Viņu rīcībā ir slēpes ar daudzām dažādām slīdvirsmas struktūrām, kas ļoti niansēti piemērotas dažādam sniegam — vairāk vai mazāk sasalušam, mitrākam—sausākam, siltākam—aukstākam, svaigākam—vecākam, mākslīgi veidotam—dabiskam... Kad šim vienādojumam atrasti pieci seši optimālie varianti, servisa vīri, testējot nesmērētas slēpes, atrod divus trīs labākos pārus. “Paralēli ar citām slēpēm tiek mēģināti parafīni un pulveri, meklējot labāko kombināciju,” skaidro Intars Berkulis. “Šis uzdevums sevišķi sarežģīts ir mainīgos laikapstākļos. Pusstundu pirms piešaudes Andrejs, kopā ar servisa vīriem testējot, no diviem trim pāriem atlasa vienu — vislabāko. Tas tad arī tiek pilnībā sagatavots startam sacensībās.”

Stundu pirms starta sākas piešaude, kas sprintam un 20 km klasiskajam biatlonam ilgst 50 minūtes. Pēc 20 minūtēm seko piecu minūšu pārtraukums, kurā tiek uzlikti svaigi mērķi, lai treneri labāk redzētu ložu pēdas. Pirms iedzīšanas šis process ilgst tikai pusstundu, mērķus nemainot. Piešaudē Andrejs parasti iztērē 50—60 patronas. Vispirms šaujot bez slodzes, pēc tam jau, kā biatlonisti saka, ienākot ar pulsu. Ņemot vērā, ka iepriekš šajā šautuvē bijuši oficiālie treniņi, lielas korekcijas parasti nav nepieciešamas. Ja vien situāciju neiespaido vējš. Vienlaikus piešauta tiek arī rezerves šautene. Ja ar ieroci gadās kāda tehniska liksta vai, nedod Dievs, trasē krītot, tiek salauzta laidne, sportists šauteni var mainīt, bet tikai šautuvē.

Ja ticība šautenei un savai nekļūdībai nostiprināta ātrāk par piešaudes beigām, var doties iesildīšanās aplī. Tad jānomarķē šautene, slēpes un pašā pēdējā brīdī pirms starta jāļaujas fizioterapeita Māra Eikena rokām, kas sagatavo muskuļus, ieziežot tos ar īpašu ziedi. Starta koridorā Andrejs nekad nav manāms priekšlaikus. Nereti, pat liekot nervozēt līdzjutējiem, viņš tajā parādās tikai divas minūtes pirms starta. “Kur steigties? Ko tur stāvēt? Ķermenim jābūt siltam,” skaidro biatlonists. “Ar divām minūtēm pietiek, lai tiesneši kājām uzliktu čipus un es varētu doties distancē.”

BEZ PULSOMETRA

Rastorgujevs teamcilvēki jau ieņēmuši savas vietas. Kas pie datora, sekojot Andreja pozīcijai distancē attiecībā pret konkurentiem, kas trasē ar rezerves nūjām un rācijām, lai nodotu šīs un no Intara saņemtās ziņas par nepieciešamajām tēmēkļa korekcijām, jo šautuvē treneri sportistiem nedrīkst teikt neko. Dažiem biatlonistiem distancē tiek rādīti magnētiskie mērķa tablo ar trāpījumu izklājumu. Andrejam šī informācija tiek nodota mutiski. Piemēram, pēc pirmās šautuves, kurā gan visi mērķi tika nogāzti: “Griez vienu pa labi! Vienu pa labi!” Tas nozīmē, visas lodes sagūlušas bīstami tuvu mērķa kreisajai pusei un ka tēmēklis jāpagriež vienu knikšķi pa labi. “Svarīgi ir arī ziņojumi par manu pozīciju distancē,” piebilst Andrejs. “Īpaši sprintā un 20 km biatlonā es nezinu, kāda ir kopējā situācija. Varbūt kāda sekunde kļūst ārkārtīgi izšķiroša, un tā ir jāatkaro.”

Cik rūpīgi Andrejs kontrolē pulsu, ienākot šautuvē? “Sacensībās slēpoju bez pulsometra,” sportista atbilde pārsteidz. “Tās jostas man traucē justies brīvam, treniņos, protams, šo pulsometra sistēmu lietoju cītīgi, bet sacensībās sekoju izjūtām.”

Ātrumi distancē ir tik lieli, ka būtiskas ir visas slēpošanas tehnikas nianses, ieskaitot no riteņbraucējiem aizgūto sēdēšanu citu aizvējā. Iedzīšanas mačā Estersundā Andrejs nopriecājās, ka pēc pirmās šautuves norvēģis Svensens, kas tobrīd kļuva par līderi, nodomāja, ka viņam astē sēž šveicietis Dolders. “Ja Svensens pamanītu mani, viņš noteikti distancē laistu sev priekšā, lai es viņu velku,” skaidro Andrejs. “Bet viņš domāja, ka aiz muguras turas šveicietis, kas ir vājāks slēpotājs.”

KUR PALĪDZĒT NEVAR NEVIENS

Ieslēpojot šautuvē, Andrejs paliek viens pret pieciem mērķiem. Neviens viņam neko vairs palīdzēt nevar. Koncentrējoties šaušanai, jānovērtē arī situācija ar vēju. Iespējams, ka tādēļ korekcija vairs nav vajadzīga vai gluži otrādi — tā nepieciešama lielāka, nekā ziņots. “Man šķita, ka vējš ir gandrīz norimis, ka jāgriež divi pa labi, tomēr pagriezu tikai vienu,” nepieciešamību slēpot soda aplī izskaidro Andrejs. “Visas lodes sagūla blīvi, tikai divas ārā pie paša gabarīta uz desmitiem un vienpadsmitiem,” vēlāk apstiprina Intars. Īpaši rūpīgs laikapstākļu analizētājs šautuvē ir pēdējo sešu gadu Pasaules kausu ieguvējs Martēns Furkads, kas tādēļ gan ugunslīnijā pavada ilgāku laiku nekā viņa tuvākie konkurenti, bet lielākoties šis sekunžu zaudējums acīgajam francūzim atmaksājas.

Kļūda šaušanā. Tā jāaizmirst, tā nedrīkst radīt bēdu straumes, tai jāpalīdz labāk koncentrēties nākamo piecu mērķu satriekšanai vai jo nesaudzīgākam darbam distancē, ja priekšā vairs tikai ceļš uz finišu. Tiesa, ja pozīcija ir tik slikta, ka reāli vairs nav aizsniedzams pat neviens PK ieskaites punkts, tad nav vērts velti tērēt spēkus. Cilvēks nav mašīna un mūžīgais dzinējs ne tik. Jāsāk jau domāt par nākamo startu.

LĪDERI VAI ČEMPIONI

Nav taisnība tiem, kas pēc neveiksmēm, jo īpaši tādas, kāda tika piedzīvota gada pēdējā startā 15 km distancē ar kopējo startu, nopelnot astoņus soda apļus, apgalvo, ka Rastorgujevs nemāk šaut. Viņš prot šaut izcili! Tikai ne vienmēr Andrejam izdodas šo prasmi izmantot. Tāpat kā absolūtajam pasaules TOP biatlonistu vairākumam. Tikai daži ir tādi, kas šo prasmi iemācās pielietot ar vērā ņemamu regularitāti. Tie arī kļūst par Pasaules kausa izcīņas līderiem. Bet čempiona titulam pietiek ar vienu reizi.

Neatkarīgi no tā, vai smaidījusi veiksme, vai aiz pirksta raustījusi neveiksme, pēc finiša jāpārģērbjas un jāatsildās kādu pusstundu ilgā rāmākā slēpojumā vai uz viesnīcu dodoties skriešus. Dienas cikliskos darbus noslēdz muskuļus atbrīvojoši vingrojumi un laktāta pārbaude, lai Intara vārdiem sakot “neaizietu gulēt saskābis”. Pienskābes daudzumu asinīs palīdz samazināt arī stundu pusotru ilgās fizioterapeita procedūras. Tajās piedalās arī Intars un abi ar Andreju aizvadīto maču saliek pa plauktiņiem, izanalizējot padarīto. Plusi un mīnusi tiek pārrunāti arī turpmākajās dienās, jo treneris ar savu audzēkni ļoti bieži dzīvo vienā viesnīcas numurā. Tiek pētīti arī sacensību videoieraksti, jo ļoti svarīgi pašam redzēt gan savu slēpošanas tehniku, gan rīcību šautuvē.

Tikai tad var doties pelnītās vakariņās. Olimpiskajā Phjončhanā tas būs ne ātrāk par pusnakti.

 

Andrejs RASTORGUJEVS

Biatlonists, NBS

Dzimis: 1988. gada 27. maijā Alūksnē

Augums, svars: 182 cm, 70 kg

Slēpes: Fischer (192 cm)

Nūjas: Swix (166,5 cm)

Šautene: Anschutz

Izglītība: Alūksnes vidusskola, LSPA

Sportā: kopš četru gadu vecuma. Trenējies arī džudo un sporta dejās. Biatlonā kopš 1998. gada. Pirmais treneris Sergejs Sverčkovs, pēc tam Intars Berkulis

Lielākie sasniegumi: olimpiskajās spēlēs: 2010. g. — 50. v. 10 km; 2014. g. — 9. v. 12,5 km, 14. v. 15 km, 17. v. 10 km, 33. v. 20 km; Pasaules kausa izcīņas posmos: 2. v. 15 km (2016./2017.), 12 reizes finišējis labāko sešniekā; PK kopvērtējumā: 2013./2014. g. — 16. v., 2014./2015. g. — 27. v., 2015./2016. — 20. v., 2016./2017. — 21. v., patlaban — 14. v.; pasaules čempionātos: 2015. g. — 25. v. 12,5 km, 2016. g. — 20. v. 10 km, 27. v. 12,5 km, 26. v. 15 km; Eiropas čempionātos: 2014. g. — 1. v. 20 km, 3. v. 10 km, 2017. g. — 3. v. 12,5 km, 4. v. 10 km

Precizitāte: šaujot guļus — 82 %, stāvus — 76 %

Ģimenes stāvoklis: precējies, ir meita

Vaļasprieks: ģitāras spēle

Autori: 
Dainis Caune