Viktoram ceturtā Viktorija

Pirmais Latvijas sportists, kam individuālajos sporta veidos izdevās kļūt par četrkārtēju Eiropas čempionu, bija šķēpraidis Jānis Lūsis. Tas notika pagājušajā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Toreiz Jānis startēja zem PSRS karoga, jo citādi jau nevarēja.

Par 21. gadsimta pirmo izcilnieku izvirzījies svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kuram pārliecinošā uzvara Francijas pilsētā Strasbūrā arī nodrošināja kontinenta četrkārtēja čempiona goda titulu. Pirmo viņš ieguva 2001. gadā, nākamos trīs -- aizpērn, pērn un šogad.

Oāze veidojas, bet zaļuma vēl par maz

Latvijā vieglatlētika un svarcelšana var lepoties ar bagātām tradīcijām. Šķēps joprojām ir mūsu vieglatlētikas karalis, toties svarcelšanā aiz līdera Ščerbatiha muguras gandrīz vai tuksnesis izpleties. Tieši šajā pirmsolimpiskajā gadā pēc ilgāka pārtraukuma tuksnesī sāk veidoties oāze. Tas kļuva iespējams, sakārtojot Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības (LSKA) organizatoriskās un administratīvās lietas. Valsts čempionāta laikā notikušajā konferencē par apvienības prezidentu ievēlēja Ēriku Jēkabsonu, kurš šajā amatā atgriezies pēc ilgāka pārtraukuma. Līdz brīdim, kad oāze lekni sazaļos, vēl gan vajadzēs daudz pūliņu un enerģiskas rīcības, jo pirms gadiem pieciem, kad toreizējā Svarcelšanas federācija visu bija nolaidusi līdz kliņķim, atjaunošanu vajadzēja sākt no nulles.

„ Vēl ziemā situācija izskatījās nepievilcīga, jo progresa nebija. Latvijas izlase - tas nozīmēja - Ščerbatihs, „ skaidroja LSKA valdes priekšsēdētājs Aivars Ritenieks. „ Trūka līdzekļu, lai sakārtotu Latvijas svarcelšanas struktūru. Tomēr atradās cilvēki, kas palīdzēja mums atrisināt problēmas. Un tagad jau var rezumēt, ka esam izveidojuši Latvijas pieaugušo izlasi, kuras sastāvā iekļauti smagsvars Viktors Ščerbatihs (Dobele/Ventspils), Oksana Mihailova (līdz 63 kg, BK Brāļi), Dmitrijs Artamonovs (līdz 69 kg, Ogre), Anatolijs Daškevičs (līdz 77 kg, Daugavpils), Deniss Žuļins (līdz 85 kg, Ludza) un Dmitrijs Usovskis (līdz 94 kg, Ogre). Vecākais treneris - Eduards Andruškevičs. Iespējams, ka trīs, četri no šī sastāva piedalīsies pasaules čempionātā, kas no 15. līdz 24. septembrim risināsies Taivānas pilsētā Čanmajā."

Eiropas čempionātā Ščerbatihs viens pats, izcīnot divas zelta un vienu sudraba godalgu, Latvijai medaļu vērtējumā nodrošināja 11. vietu (visvairāk godalgu - 14 Francijā ieguva armēņi). Kāda vajadzība uz Taivānu deleģēt tik lielu komandu? „ Olimpisko kvotu noteikšanā nekas nav mainījies jau ilgus gadus, proti, katras valsts dalībnieku skaitu nosaka tās vieta pasaules čempionāta komandu cīņā, „ turpina LSKA valdes priekšsēdētājs.

„ Pats Ščerbatihs ceļazīmi uz Pekinu jau nodrošinājis, taču Čanmajā spēju robežās nostartējot arī pārējiem viņa kolēģiem, varētu izdoties savākt tādu punktu summu, lai olimpiskajā turnīrā nākamgad varētu piedalīties vismaz divi Latvijas atlēti. „

Objektīvā statistika

Salīdzinot Eiropas un Latvijas čempionātu uzvarētāju paceltos kilogramus, veidojas nepatīkama, bet objektīva statistika. Divos vieglākajos svaros (līdz 56 un līdz 62 kg) pieaugušo nominācijā pirmie numuri ir Daugavpils jaunie svarcēlāji Leonīds Perminovs un Vitālijs Matvejevs, kuri savās svara kategorijās sasniedza absolūti vienādu rezultātu - 185 kg (85 un 100). Puiši, protams, turpinās progresēt, taču abas kategorijas mums Latvijā ir bez perspektīvas, jo Igors Bours no Moldovas Strasbūrā Perminova rezultātu divcīņā pārspēja par 85 (!) kg, bet Sergejs Petrosjans (Krievija) Matvejevu apsteidza pat par 104 kilogramiem.

Otrs pieredzējušākais atlēts Latvijas izlasē aiz Ščerbatiha ir ogrēnietis Dmitrijs Artamonovs, kurš svarcelšanā atgriezies pēc vairāku gadu pārtraukuma un turpina startēt savā ierastajā kategorijā - līdz 69 kg. Viņam ir 33 gadi un laba motivācija turpināt celt stieni, jo, atgriežoties uz lielā paaugstinājuma, viņš pirmoreiz izpildījis Latvijas sporta meistara normu. Latvijas junioru čempionātā, startējot ārpus konkursa, Dmitrijs summā pacēla 265 kg (120 un 145). Salīdzinājumam - francūža Venselasa Dabaijas rezultāts Strasbūrā bija par 66 kilogramiem augstāks. Cerēsim, ka ogrēnietis labāko sportisko formu sasniegs jūlija sākumā, kad Gdiņā risināsies Baltijas kausa izcīņa.

Kategorijā līdz 77 kg par Latvijas čempionu kļuva 19 gadu vecais daugavpilietis Mihails Semjonovs, summā fiksējot 285 kg. Eiropas čempiona Gevorga Davtjana (Armēnija) rezultāts bija 363 kilogrami. Starpība aizas platumā, taču neaizmirsīsim, ka Miša strauji uzlabo savus rezultātus.

Svarā līdz 85 kg mums ir laba konkurence. Pieredzējušais ludzānietis Deniss Žuļins (25 gadi) nesen starptautiskajās sacensībās Kohtlajervē summā pacēla 340 kg (155 un 185). Bet par Latvijas čempionu, nepiedaloties Žuļinam, kļuva par pieciem gadiem jaunākais dobelnieks Vitālijs Kovtuns - 321 kg (143 un 178). Rumānis Valeriu Kalensija par kontinenta čempionu kļuva, divcīņā fiksējot 373 kilogramus. Žuļins ar šādu rezultātu Čanmajā Latvijas izlasei var dot diezgan daudz ieskaites punktu Nāciju vērtējumā.

Svarā līdz 94 kg līderis Latvijā joprojām ir daugavpilietis Anatolijs Daškevičš, taču par valsts čempionu viņš kļuva ar ļoti pieticīgu rezultātu - 297 kg (137 un 160). Tā ir tikai ēna, salīdzinot ar izlases ilggadējā saimnieka šajā kategorijā ludzānieša Sergeja Lazovska varējumu, kas bija vairāk nekā par puscentneru augstāks. Lazovskis aktīvās sporta gaitas beidzis. Strasbūrā polis Simons Koleckis pacēla 395 kg (177 un 218).

Kad sportot beidza daugavpilietis Oļegs Jefimovs, Latvijā svara kategorija līdz 105 kg ilgi palika dīkā stāvoša. Tagad var apgalvot, ka 17 gadus vecais jaunietis no Dobeles Iļja Meņšikovs, turpinot nopietni trenēties, varētu ar laiku kļūt par Viktora Ščerbatiha tradīciju turpinātāju, jo jaunekļa labākais rezultāts smagajā svarā izaudzis līdz 340 kg (155 un 180). Atgādināsim, ka Eiropas čempionam slovākam Martinam Tesovičam pakļāvās 411 kg (187 un 224). Pabeidzot šo pretstatīšanu - par Latvijas čempionu supersmagajā svarā kļuva ogrēnietis Oļegs Jukovičs ar paceltajiem 275 kilogramiem (120 un 155). Ščerbatihs Francijā jaudāja 447 kg (202 un 245).

Jauniešu un junioru maršruti

Izveidota Latvijas jauniešu izlase: Vtālijs Rutkovskis, Kristiāns Andžāns (abi 56 kg), Leonīds Perminovs (līdz 62 kg), Marks Jakovļevs (līdz 69 kg), Toms Tomčiks (77 kg), Artūrs Plēsnieks (līdz 85 kg), Katerina Zerkaļeva (53 kg). Treneri Igors Afanasjevs un Jurijs Andruškevičs. Šai komandai sezonas galvenās sacensības būs Eiropas jauniešu čempionāts, kas no 26. augusta līdz 9. septembrim risināsies Itālijas pilsētā Pavijā.

Junioru izlasei, kuras sastāvā iekļauti Mihails Semjonovs (77 kg), Vitālijs Kovtuns, Iļja Meņšikovs un Uldis Bērzons (69 kg, Dobele), divi svarīgi notikumi. Trenera Eduarda Andruškeviča vadībā viņi piedalīsies pasaules junioru čempionātā Prāgā (7.- 16.06.) un Eiropas jaunatnes olimpiskajās spēlēs (7.- 14.09.) Tenerifē (Spānija).

Gatis ĶĪSIS