twitter facebook instagram

Viss, no kā nemirstam...

01.Nov.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
96
Teniss-Analiize.jpg

Aizvadītā sezona profesionālajā tenisā Ernestam Gulbim ir izdevusies. Gada sākumā iekļuvis ATP reitinga  pirmajā simtniekā, Gulbis rudenī spēja ielauzties labāko 50 skaitā. Sezonas izskaņā Ernests gan zaudēja dažus reitinga punktus un šobrīd savu vienaudžu vidū ieņem otro augstāko vietu pasaulē. Argentīnietis Huans Martins del Potro ATP reitingā ir 51., Gulbis - 55. vietā.

Bekera lifts un stabilitāte
Galvenais mērķis mūsu jaunajam tenisa talantam šogad bija gūt pieredzi visaugstākā līmeņa turnīros un nostabilizēt savu spēli. Vēl pirms gada Ernests Gulbis vairāk cīnījās zemākā līmeņa Future un Challenger  profesionālajos turnīros, bet šogad jau izmēģināja spēkus arī Grand Slam sacensībās. Janvārī Melburnā vēl neizdevās pārvarēt Australian Open kvalifikāciju, toties nākamajos trijos gada lielākajos turnīros Gulbis vairs nebija statista lomā.

Parīzē French Open viņš pirmajā kārtā trijos setos spēja pieveikt britu slavenību Timu Henmanu, Vimbldonā līdzīgi pacīnījās ar kiprieti Markosu Bagdati, toties Ņujorkā aizkļuva pat līdz astotdaļfinālam. Trešajā kārtā trijos setos tika sagrauts tobrīd astotais labākais pasaules tenisists spānis Tomijs Robredo, un tā jau bija īsta sensācija! 6:1,  6:3 un 6 : 2 pusotras stundas laikā - Gulbja spožākā uzvara karjerā un Robredo smagākā sakāve Grand Slam turnīros!

Savās labākajās spēlēs Ernests Gulbis demonstrējis teicamu uzbrukuma tenisu - spēcīgas serves, aktīvu darbību no gala līnijas un filigrānus saīsinātus sitienus. Ja Gulbim viss padodas, ar viņu grūti cīnīties pat pasaules vadošajiem tenisistiem. Ar piebildi - ja sanāk... 19 gadu vecumā grūti visu laiku demonstrēt vienlīdz stabilu spēli, tas ne vienmēr ir pa spēkam pat rūdītiem meistariem. Sezona ir gara, tāpēc gadās kritumi un kāpumi.

Katrā līdzīgā spēlē gadās vairāki kritiski brīži, kuriem jātiek pāri. Izcili meistari parasti pārvar šīs grūtības. Jaunībā to nav tik viegli izdarīt ne laukumā, ne ārpus tā. Šajā vecumā vispār grūti rast atbildes uz daudziem jautājumiem dzīvē, un šīs svārstības atspoguļojas spēlē. Var reizēm demonstrēt izcilu tenisu, bet brīžiem pieļaut iesācēja kļūdas. Personības veidošanās ir saistīta arī ar sniegumu laukumā, tādēļ cerēt uz stabilitāti ir naivi. Vislabāk to raksturo leģendārā vācieša Borisa Bekera vārdi: "Profesionālās karjeras sākumā visu laiku jutos kā liftā starp debesīm un elli, vidusceļa nebija."

Paradoksālie skatītāji

Lai arī kā Ernestam Gulbim dažubrīd gājis, sezona kopumā bijusi veiksmīga. Jau kopš februāra beigām (uzvara Besankonas Challenger turnīrā ) Gulbis visu laiku ir noturējies ATP reitinga labāko simtniekā. Trīs Challenger turnīru čempiona tituli vienspēlēs, astotdaļfināls US Open, ceturtdaļfināls Sanktpēterburgas ATP turnīrā, panākums pret Timu Henmanu Parīzē, arī teicama spēle Latvijas izlasē. Pirmo reizi vēsturē Latvija Deivisa kausa izcīņā iekļuvusi Eiropas-Āfrikas zonas pirmajā grupā, un Gulbja nopelns šajā panākumā ir milzīgs. Šogad mūsu izlase pārspēja Bulgāriju, Somiju un Monako, Ernests izcīnīja uzvaras pilnīgi visās savās spēlēs! Ir piemērs, pēc kā tiekties arī pārējiem Latvijas tenisistiem, tādēļ uzlabojas arī citu spēlētāju sniegums un ieņemtās vietas pasaules reitingā.

Sasniegumu daudz, taču vai tādēļ valstī būtu sācies tenisa bums? Teniss kļūst populārāks, to spēlē arvien vairāk cilvēku, taču par īstu bumu vēl nevar runāt. Lai aizrautu masas, jāizaug vēl vairākiem labiem tenisistiem vai arī līderim jābūt gluži vai Rodžera Federera līmenī. To apliecina nesenā Deivisa kausa izcīņas spēle pret Monako septembrī Lielupē. Tribīnes nebija tukšas, taču arī ne pārpildītas, kaut Gulbis pirms divām nedēļām bija izcili nospēlējis US Open. Ņujorkā Gulbja cīņa pret Robredo centrālajā laukumā risinājās pie gandrīz pārpildītām tribīnēm (vietas vairāk nekā 20 tūkstošiem skatītāju), toties Lielupē mūsu jauno talantu klātienē vēroja aptuveni tūkstoš skatītāju. Paradokss, par Gulbja spēlēm interesējas visā pasaulē, un arī mūsu līdzjutēji seko līdzi notikumiem citos turnīros, taču paši klātienē ir ļoti kūtri atbalstītāji.

Šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropā, īpaši Krievijā. Kremļa kausa izcīņa Maskavā un arī ATP turnīrs Sanktpēterburgā pulcē izcilus meistarus no visas pasaules, tajos spēlē arī visi labākie krievu tenisisti, tribīnes ir milzīgas, taču bieži vien patukšas.

Kaut kas tāds nav iedomājams nevienā no Rietumu turnīriem, it īpaši, ja vēl labas izredzes ir mājiniekiem. Teniss Rietumos jau kļuvis par klasiku ar vairāk nekā simts gadu tradīcijām, mūsu reģionā tas vēl attīstās un to tikai palēnām sāk saprast. Teniss tomēr vairāk jābauda kā spēle un šajā kontekstā tad arī jāpriecājas par savējo panākumiem, nevis klaji jāsimpatizē tikai pašu favorītiem. Bieži vien tie, kas spēlē citur pasaulē, šķiet par vienu pakāpi augstāki, bet, ko darīsim tad, ja Deivisa kausa izcīņā Latvijai nāksies spēlēt savā laukumā ar Šveici un atbrauks Rodžers Federers? Nav citāda tenisa viena vai otra meistara izpildījumā, ir tikai citāda attieksme pret notiekošo, un šajā jomā daudz vēl jāmācās arī mūsu līdzjutējiem.

Ja 9. jūnijs būtu šodien

Kopš tenisa atgriešanās olimpisko spēļu programmā jau tā piesātinātais sacensību kalendārs kļuvis vēl saspringtāks. Nākamgad Pekinā vienspēlēs varēs piedalīties 64 labākie tenisisti, un viņu vidū mēs ceram ieraudzīt Ernestu Gulbi. Ja olimpiskā atlase beigtos jau tagad, tad Gulbis kvalificētos spēlēm, jo labākie 48 reitingā uzreiz izcīna šīs tiesības, turklāt vienu valsti drīkst pārstāvēt ne vairāk par četriem tenisistiem. Spānijas, Francijas, Argentīnas, Krievijas un ASV plašā pārstāvniecība labāko skaitā ļaus uzreiz iekļūt Pekinas pamatturnīrā vismaz 60. labākajam ATP reitingā. Šie kritēriji gan tiks ņemti vērā nākamā gada 9. jūnijā tūdaļ pēc French Open, pārējās 14 vietas sadalīs kvalifikācijas turnīrā, vēl rezervēti divi organizatoru ielūgumi ķīniešu tenisistiem.

Pavisam droši, ka Ernests Gulbis  jūnijā saglabās vērtīgos US Open iegūtos 150 reitinga punktus, tāpat 90 par uzvaru Monsas Challenger turnīrā un vēl citas ieskaites, taču zudumā ies gada sākumā gūtie punkti. Deivisa kausa izcīņas dēļ  (februārī pret Maķedoniju) gan nāksies izlaist kādu turnīru, toties ir visas cerības papildināt punktu krājumu Austrālijā un vēl dažos lielos pavasara turnīros.

Emocijas un statistika

Nav jēgas raizēties par iespējamo punktu zudumu, jo Gulbim jāspēlē arvien labāk. Pieredze nāks ar katru lielo turnīru, un jācer, arī stabilitāte. Tehniski jau tagad Gulbis ir labi sagatavots. Ne velti oktobra beigās krievu sportista Mihaila Južnija treneris Boriss Sobkins atzina, ka visā Krievijā pašlaik nav neviena tik talantīga jaunā tenisista kā Ernests: "Viņam ir dotības, labi attīstīta plecu josla, teicams ātrums, māka lasīt spēli. Gulbja iekļūšana ATP reitinga labāko 50 skaitā ir likumsakarīga." Ja Krievijas speciālists izsaka šādas domas, tas kaut ko nozīmē, jo krieviem tenisā ir ļoti attīstīta jauno talantu audzināšanas sistēma.

Par Latvijas tenisista lielo talantu daudz runājis arī viņa ilggadējais treneris horvāts Nikijs Piličs. Sezonas nogalē gan Gulbis uz turnīriem devās kopā ar savu draugu un sparinga partneri Ņikitu Švačko, taču tas nenozīmējot, ka sadarbība ar Piliču ir pārtraukta. "Bijām kopā vairākus gadus no dienas dienā un esam mazliet noguruši viens no otra, taču sadarbību turpināsim arī nākamajā sezonā," šoruden teica Ernests. Dažos citvalstu tenisa blogos gan nācies lasīt, ka Piliču neapmierinot Gulbja attieksme pret treniņiem, taču tas nav oficiāls viedoklis. Apstākļu maiņa parasti nāk par labu un jau Amerikā kopā ar Ņikitu Švačko Gulbis nospēlēja izcili, tāpat arī Monsas turnīrā Beļģijā.

Visam savs laiks, šoruden galvenais, lai Gulbis atpūstos, izvērtētu paveikto un ar divkāršu sparu sāktu gatavoties nākamajai sezonai. Tai jākļūst par sevis apliecināšanas sezonu, jo tagad jau visi tenisa pasaulē zina jūrmalnieka iespējas un tādēļ arī jo rūpīgi gatavojas spēlēm ar viņu.

Ne visiem junioru vecuma līderiem izdodas ielauzties ATP 100 labāko spēlētāju skaitā, to pēdējo 14 gadu laikā spējuši tikai 54 % no labākajiem 10 pasaules junioriem. Gulbis junioru reitingā nav tik augstu bijis, toties viņš agrāk sācis spēlēt profesionālajos turnīros un godam iekarojis vietu labāko simtniekā.

Ģēniji un darbarūķi

Pērn lielākais lēciens Gulbim izdevās Sanktpēterburgā. Arī šogad šis turnīrs kopumā mūsu tenisistam bija veiksmīgs, jo viņš aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja savam vienaudzim horvātam Marinam Ciličam ar 4:6 un 4:6. Toties pirmajās divās kārtās Ernestam divi iespaidīgi panākumi pret bijušo Australian Open čempionu zviedru Tomasu Juhansonu un pašreizējo olimpisko čempionu čīlieti Nikolasu Masū. Nevienā no šīm abām spēlēm Ernests pretiniekiem neatdeva vairāk par trim geimiem!

Divas izcilas spēles un tad zaudējums tenisa darbarūķim Marinam Ciličam. Stabilitātes un psiholoģiskās noturības, lūk, kā trūka pēdējā spēlē. Gulbis visu laiku it kā steidzās, it kā nervozēja, reizēm visu gribēja izdarīt ar vienu sitienu, arī serve negāja.

Zaudējums nav traģēdija, Ciličs arī ir gana spēcīgs, taču secinājumi jāizdara. Līdzīgi bija pirms US Open, kad Gulbim bija četras mačbumbas Ņūheivenes turnīrā pret Teimurazu Gabašvilli no Krievijas, bet mūsējais tomēr zaudēja. Toreiz mācība nāca par labu, un Ernests lieliski nospēlēja Ņujorkā, tādēļ svarīgi nenolaist rokas arī tagad.

Ceļš ne vienmēr ved tikai kalnup, gadās arī neveiksmes, un jāmāk tām tikt pāri. Vienkāršu mirstīgo izredzes visā pasaulē tikt profesionālajā tenisā tik augstu kā Gulbim līdzinās 0,01 procentam - tādēļ nevietā domāt smagas domas un gausties par sūro likteni. Jo vairāk norūdās grūtībās, jo labāk. Ne velti saka, ka viss, no kā mēs nemirstam, padara mūs tikai vēl spēcīgākus!

Pasaulē ir bijuši daudzi visai talantīgi jaunie tenisisti, kuru attīstībā investētas prāvas naudas summas. Tik retais spējis izsisties profesionālajā tenisā, bet vairums tagad spēlē vienīgi prieka pēc.

Gulbis ir viens no retajiem, kam izdevies izlauzties, tādēļ viņš kļuvis interesants arī lielajiem reklāmdevējiem. Par jauno tenisa talantu piesaistīšanu Adidas  jau 21 gadu rūpējas Global Sports Marketing Tennis pārstāvis Klauss Martens. "Pieredze un izjūtas ir galvenais, dažkārt arī tīrā laime," atzīst Klauss Martens, kurš par  pēdējo gadu veiksmi uzskata divu jauno tenisa talantu serba Novāka Džokoviča un latvieša Ernesta Gulbja noslēgtos līgumus ar Adidas. Džokovičs jau ir topā ne tikai tenisā, bet arī kā reklāmu zīmols. Gulbis pamazām tuvojas elitei, kaut ceļš līdz virsotnei nebūs viegls.

Māris RĪMENIS, LTV Sports