twitter facebook instagram

Zaldāts kļūst par komandieri

21.Nov.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
150
12-Mihailenko-PERSONIIBA-elvis3[1].jpg

Jūrmalnieks Elvis
Mihaiļenko profesionālā boksa ringā aizvadījis 20 cīņas, guvis 18 uzvaras,
reizi cīnījies neizšķirti un piedzīvojis tikai vienu zaudējumu. Vienīgais
latviešu bokseris, kas aktīvās gaitas amatieru ringā beidza ar simtprocentīgu
rezultātu, bija Rihards Bērtiņš, kurš karjeras laikā pieveica visus 32
pretiniekus un vēlāk izaudzināja daudzus augstas klases meistarus. Ringā
zaudējuma sūrmi nepaguva iepazīt arī basketbolists Kaspars Kambala, kurš,
apstākļu spiests, groza bumbas spēli kādulaik pameta, rokās velkot boksa
cimdus.

 Elvis Mihaiļenko
no ringa atvadījās 29 gadu vecumā, tā arī pa īstam nesasniedzot profesionālā
boksera brieduma laiku. Ar veselību viss bija kārtībā, bet samilza problēmas
menedžmenta nodrošinājumā. "2005. gadā man
vēl bija līgums ar Hamburgas klubu, kura krāsas pārstāvēja arī slavenie brāļi
Vitālijs un Vladimirs Kļičko, taču Vācijā interese par boksu strauji gāja
mazumā, jo TV kanālos lielākoties rādīja Austrumeiropas valstu - Krievijas
un Ukrainas - bokseru cīņas. Vāciešiem trūka savu puišu, kas būtu
pelnījuši reklāmu lielajā boksā. Pamazām apsīka arī Vācijas boksa klubu treneru
entuziasms, tāpēc noplaka arī manas izredzes tikt pie laba līguma," stāsta
Elvis. "Turpināt profesionālā boksera karjeru, dzīvojot Latvijā, nebija lielas
jēgas. Manu lēmumu iespaidoja arī fakts, ka 2005. gada Eiropas Savienības
profesionāļu čempionāts, kas bija paredzēts Austrijā, tika atcelts. Tā arī
neizdevās kļūt par trīskārtēju ES čempionu pussmagajā svarā (līdz 79,4 kg).
Pirmos divus panākumus ieguvu Kopenhāgenā un Cvikavā. Tiesa, 2004. gadā Ķīpsalā
kļuvu par Latvijas pirmo čempionu profesionālajā boksā. Boksa zaldāta frenci
liku malā, jo gribēju kļūt par komandieri." Smagais, cerīgais
rings
Elvis boksēt sāka
15 gadu vecumā tēva Jevgeņija Mihaiļenko vadībā. Puisim bija labi fiziskie
dotumi, asa reakcija, izturība. To visu tālāk attīstīt veicināja RTU sporta
kluba treneris Andrejs Dolgovs."Amatiera karjera
sākās daudzsološi, un gluži loģiski kļuvu par Latvijas čempionu pussmagajā
svarā (līdz 81 kg) un ņēmu godalgotas vietas starptautiskajos turnīros Somijā,
Zviedrijā, Dānijā," klāsta Elvis. „Bet gribēju sasniegt kaut ko
vairāk. Tāpēc karjeru nolēmu turpināt Anglijā. 2000. gadā gāju pieteikties
Londonas klubā Peacock Promotion. Pēc pusotra mēneša nopietniem
treniņiem izdevās parakstīt līgumu. Pēc gada ieguvu pirmo čempiona jostu
profesionāļiem, uzvarot Paneiropas (piedalījās arī dažas valstis no citiem
kontinentiem) čempionātā WBF versijā. Arī turpmāk gāja kā pa diedziņu. Izdevās
uzvarēt Interkontinentālajā čempionātā (WBA) Madridē, profesionāļu pasaules
rangā pakāpjoties uz devīto vietu, kļuvu par divkārtēju ES čempionu
profesionāļiem (amatieriem viens tituls ir ventspilniekam Nikolajam
Grišuņinam). Un tad sākās visas problēmas, kuru dēļ 2005. gada rudenī labu
darbu ārzemēs vairs nevarēju dabūt."

Amatieru ringā
Elvis 71 cīņā guva 57 uzvaras, 14 reizes zaudēja, vienīgā neveiksme
profesionāļos (pēc punktiem) tika piedzīvota, boksējot ar nigērieti. Atmiņā
visvairāk palikušas uzvaras pret rumāņu izcelsmes spānieti Alehandro Lokatosu,
pret itāļu izcelsmes zviedru Džovanni Alvaresu un pret vācieti Kaisu Kurcavu.
Elvi par sparingpartneri savulaik uzaicinājuši vidējā svara absolūtais Eiropas
čempions Mihels Keslers un pasaules profesionālā boksa absolūtais līderis Velsā
dzīvojošais itālis Džo Kalzage, kurš nule Ņujorkā pārliecinoši izpunktēja
amerikāņu boksa lielmeistaru Roju Džonsu - junioru.

Pirmā kucēna
vērtējums

"Atgriežoties
mājās, nolēmu aizpildīt brīvu nišu Latvijas boksa saimniecībā, proti, kļūt par
profesionālā boksa sacensību organizētāju un iegūt dzīvē noderīgu profesiju,
zinot, ka pieprasījums pēc angļu valodas tulkiem joprojām ir liels," par
jaunajām aktivitātēm stāsta Elvis. "Abās jomās manas ieceres gandrīz
piepildījušās. Esmu ieguvis boksa sacensību organizētāja licenci, kuru
akceptēja Baltijas profesionālā boksa līga, nodibinājis sporta pasākumu
rīkošanas biedrību Fighter Elvis Promotion, un pēc dažiem mēnešiem
absolvēšu Ekonomikas un kultūras augstskolu EKA, saņemot tulka diplomu. Jau
tagad strādāju ar Eiropas Savienības dokumentiem."

Jaunā boksa amata
ugunskristības Elvim bija oktobra vidū Liepājā, kur viņš kopā ar SIA Gold
&Cold
izveidotāju profesionālo basketbolistu Monvidu Pirsko sarīkoja
vērienīgu turnīru Milžu cīņas. Viens no turnīra galvenajiem notikumiem
bija pirmoreiz mūsu valsts vēsturē sarīkotais desmit raundu mačs par Latvijas
atklātā profi čempionāta uzvarētāja titulu, kur Edgara Kalnāra
pretinieks bija Āfrikas čempions no Nigērijas Franklins Egobe. Ļoti sīvā cīņā
par uzvarētāju atzina rīdzinieku.

„Budžetu turnīra
norisei veidojām tikai ar draugu un tuvinieku atbalstu. Un tomēr mums izdevās
sarīkot arī turnīra galveno cīņu K-1, jo uz Liepāju piekrita atbraukt vienīgais
četrkārtējais pasaules čempions šajā divcīņas veidā nīderlandietis Ernesto
Hūsts, kurš atveda savu audzēkni pieckārtējo Eiropas čempionu Ašvinu Balraku.
Papildu - ceturtajā - raundā rīdzinieks Konstantīns Gluhovs kājas
traumas dēļ tomēr zaudēja," rezumē Elvis. "Kostjam ir 31 gads. Spēka gana, bet
nevajadzētu to šķērdēt pa labi un pa kreisi. Manuprāt, Gluhovam biežāk
jāpiedalās turnīros Nīderlandē un jātiecas nokļūt arī K-1 Mekā Japānā. Viņa
mīnuss - piedalīšanās arī MMA sacensībās (cīņa bez noteikumiem), kas mēdz
būt traumatiskas un var saīsināt sporta karjeru. Ar Gluhovu cīnījos 1999. gadā
kikboksā un uzvarēju. Izdevies pārspēt arī Romānu Dāboliņu, Edgaru Kalnāru un
Alekseju Kosobokovu, kurš bieži sacenšas Vācijā. Kalnārs un Gluhovs ir gadu
jaunāki par mani, un viņiem profesionāļu gaitās viss vēl priekšā."

Intelektuāļi un
amatieri

K-1 sacensībās
Liepājā cīnījās diplomēts jurists ar tumšu ādas krāsu Ašvins Balraks un
sportists ar divām augstākajām izglītībām Konstantīns Gluhovs, kurš labi runā
ne tikai latviski. Īsti sportiskā cīņā vairāk veselības tomēr bija ciemiņam.

Liepājas turnīra
rīkotāji bija konsekventi - katrā no piecām cīņām viens sāncensis bija
Latvijas pārstāvis. "Tā būs arī nākamajā turnīrā šoziem, ko rīkosim kopā ar
Monvidu Pirsko. Šo sacensību norises vietu paziņosim vēlāk. Iespējams, ka
Gluhovam tiks dota revanša iespēja cīņā ar nīderlandieti, Kalnāram varētu būt
cits pretinieks, ne mazāk spēcīgs. Tomēr vajadzētu arī kādu uzvaru mūsējiem.
Tad skatītājiem interese palielinātos. Jo vairāk piedāvāsim labi sarīkotas
sacensības, jo vairāk piesaistīsim no laba boksa atradināto Latvijas publiku.

Vispirms mūsu
sportistiem jāapliecina meistarība pašmāju sacensībās, tikai tad var raudzīties
profesionālā ringa virzienā, pamēģināt laimi ārzemēs. Ja nekļūsi par amatieru
zvaigzni dzimtenē, ārzemēs nebūs, ko darīt, jo, piemēram, Lielbritānijas
bokseru reitingā ir tūkstošiem uzvārdu, bet tikai pārdesmit sportistus var
dēvēt par īsti meistarīgiem. No mūsu amatieriem lielākās šances
profesionālajā ringā varētu būt liepājniekam Aivaram Romanovskim un rīdziniekam
Andrim Podusovam, ja vien pietiktu apņemības."

Hokejā
olimpiskajās spēlēs profesionāļiem jau sen atļauts startēt savu valstu izlašu
sastāvos. Kā ir boksā, vai amatieru statusu pēc profesionāļa gaitām var atjaunot?

„Ja esi aizvadījis
kaut vienu cīņu profesionālajā ringā, nav vairs iespējams piedalīties ne
olimpiskajās spēlēs, ne amatieru pasaules čempionātos," skaidro Elvis. „Toties amatieriem
visi ceļi ir vaļā."

Gatis ĶĪSIS