Zemgalē arī meitenes spēlē hokeju

1899. gada 8. martā laikrakstā Ottawa Evening Journal informēja, ka šajā Kanādas pilsētā pirmo reizi pasaulē notikusi divu sieviešu hokeja komandu spēle. Atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā meitenes pie ripas un nūjām ķērās astoņdesmito gadu beigās. Viņu vidū bija arī Lolita Andriševska, kura tagad ir mūsu valstsvienības pirmā vārtsardze un jauno spēlētāju trenere Jelgavā.

Pēc LSPA absolvēšanas viņa divus gadus strādāja kopā ar savu pirmo hokeja treneri Uldi Opitu, bet turpmākos septiņus - joprojām Zemgales pusē.„Pie mums vienā treniņgrupā patlaban darbojas piecas meitenes," stāsta pieredzējusī vārtsardze. „Tas, manuprāt, Jelgavai ir daudz. Esmu pārliecināta, ka viņu skaits kļūs arvien lielāks. Iedarbojas draugu un draudzeņu informācijas apmaiņa. Mūsu komandās spēlē arī meitenīte no Brocēniem. Tur gan ir pašiem sava vienība, bet pie mums esot komandas ar uguntiņu. Un vienai meitenei puiku vidū nav vienkārši. Toties te, Jelgavā, jau iegūtas draudzenes, un dzīve kļūst vēl interesantāka."

Latvijā pieredzējušākā ir sieviešu komanda Laima. Vairākas sezonas spēles gudrības var apgūt vienībā Ice Girls. Cik daudzsološu nākotni mūsu hokejā saskata šīs astoņus vai desmit gadu vecās meitenītes? Kā zināms Orbit Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātā U-16 grupā startē sieviešu klubu izlase. Nevar apgalvot, ka vēl daudzi desmiti spēlētāju gaida iespēju sevi apliecināt šādās sacīkstēs.

Protams, nevaram salīdzināt Latvijas sieviešu hokejā notiekošās aktivitātes ar lielvalstīm ASV vai Kanādu. Tomēr interesanti uzzināt, ka ASV notiek čempionāti vecuma grupās līdz 12, līdz 14, līdz 16 un līdz 19 gadiem. Risinās arī pieaugušo meistarība trijās grupās. Kanādā ir ne tikai bērnu un jauniešu sacensības, bet arī valsts čempionāts U-18 komandām un pieaugušajām hokejistēm divās grupās. Ja vēl pieskaita skolu un augstskolu čempionātus, nav grūti iedomāties, ar kādu vērienu šis sporta veids iekaro meiteņu sirdis. Turklāt Kanādā vēl izstrādāta īpaša informatīva programma skolām, kurās interesenti tiek iepazīstināti ar hokeja vēsturi un aktualitātēm.

Savulaik Laimas ilggadējā kapteine un valstsvienības uzbrucēja Inese Geca sezonu aizvadīja klubā Zviedrijā, tagad vairākas izlases dalībnieces spēlē Krievijā, Amerikas latviete Sarma Pone ikdienā dzīvo un strādā viņpus okeānam, bet izlases cīņām ierodas mūsu valstī. Visjaunākās paaudzes spēlētājas atšķirībā no puišiem laikam nemeklē laimi citās zemēs?

„Pagaidām vēl ne. Kad meitenes būs sasniegušas, teiksim 17 gadu vecumu, es būtu priecīga, ja viņām rastos iespēja pārbaudīt sevi citvalstu stiprās komandās," turpina Lolita. „Vecākajai manai audzēknei Paulai Liepai ir divpadsmit gadu. Meitenēm mūsu bērnu un jaunatnes čempionātā atļauts cīnīties kopā ar divus gadus jaunākiem puikām. Paula komandā ir viena no labākajiem aizsargiem, aizvadot jau ceturto sezonu. Vienības trenēju kopā ar savu izlases kolēģi Evu Dinsbergu, lai gan viņa vairāk strādā ar mazākiem hokejistiem. Mūsu meitenes vienlīdz veiksmīgi var spēlēt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Šajā vecumā bērnu sportiskās nākotnes izvēlē ļoti liela un būtiska loma ir vecākiem. Visbiežāk tieši viņi nosaka, kur viņu atvases turpinās izglītoties. Mūsu spēlētājas vismaz pagaidām, domājams, neskatās citu komandu virzienā."

Lolita savu karjeras lielāko daļu aizvadījusi, sargājot vārtus. Tas ir pavisam atšķirīgs skatu punkts nekā, raugoties no aizsargu vai uzbrucēju pozīcijām. Savas praktiskās zināšanas savulaik papildinot ar studijām LSPA, jau agrā vecumā bērniem iespējams pateikt, kura pozīcija viņiem piemērotākā.

„Tas atkarīgs no bērna slidošanas prasmes un ātruma, no taktiskās izpratnes, no reakcijas, auguma, fiziskajām īpašībām, arī no komandas vajadzībām. Taisnība, no vārtsarga laukuma situācijas spēlē izskatās pavisam citādāk. Es joprojām pilnveidojos savās zināšanās, neesmu perfekta. Pēc katras spēles, pēc katra treniņa cenšos iegūt kaut ko jaunu. Domāju, mums izdodas. Pagājušajā sezonā Paula Liepa kopā ar 1996. gada Zemgales komandu kļuva par Latvijas čempioni. Turklāt šo titulu izcīnīja arī viņas brālis šai pašā komandā. Man šķiet, mūsu audzēknēm hokejs joprojām ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids, un augstu mērķu izvirzīšanu lai pagaida nākotne."

Interesanti, kā puikas uztver meiteņu ierašanos savā vienībā? „Nezinu, kas notiek pieredzējušākās komandās, kurā spēlētāji stabili turas kopā daudzus gadus un pēkšņi sastāvā ierodas meitene. Paula uzreiz lieliski iejutās puiku komandā. Varbūt svarīgi bija arī tas, ka te jau spēlēja viņas brālis."

Meitenes spēle puiku komandā atšķiras no viņiem? „Ir ļoti liela atšķirība, vai meitene startē kopā ar puikām vai arī spēlē tikai meiteņu vienībā, kurā nav atļauta spēka spēle. 1996. gadā dzimušajiem tā jau ir atļauta. Spēle kļūst agresīvāka. Šī ir pirmā sezona, kad Paulu savā vienībā aicina arī Laimas galvenais treneris Andrejs Zaķis. Viņa jau piedalījusies vairākās regulārā čempionāta mačos un draudzības spēlēs. Visi bija pārsteigti, ka divpadsmit gadu veca meitene prot tā cīnīties.

Kāda ir konkurentu attieksme, redzot pretinieku rindās daiļā dzimuma pārstāves? „Pirms sezonas bijām starptautiskā turnīrā Čehijā. Nezinu, vai tā ir kanādiešu hokejistu taktika, bet viņi ļoti rupji nospēlēja tieši pret Paulu, un meitene guva smagu traumu. Tiesa, par pārkāpumu tika saņemts atbilstošs sods. Latvijā ne jau pirmo gadu zināms, ka mūsu komandās ir meitenes. Azartā jau viss kas var notikt, taču ticu, kas nekas nenotiek ļaunprātīgi. Ņemot vērā cilvēku aizspriedumus attiecībā uz sieviešu hokeju, neticu, ka tuvākajā nākotnē varētu krasi pieaugt spēlētgribētāju skaits. Līdz ar to meitenēm joprojām nāksies iekļauties puiku komandās. Pirms diviem gadiem mēģinājām Jelgavā izveidot sieviešu komandu. Trenējāmies pusgadu, tomēr viss pajuka."

Atceries, kāda bija pirmā spēle, kad sargāji vārtus un aizsardzībā cīnījās tava audzēkne Paula Liepa? „Tā bija fantastiska sajūta! Pirmoreiz mūžā spēlēju vienā komandā ar savu audzēkni. Turklāt vienā aizsargu pārī viņa bija ar mūsu treneri un izlases spēlētāju Evu Dinsbergu. Es ļoti gribētu, lai Laimā vienudien laukumā būtu viss mūsu audzēkņu piecnieks. Iepriekšējās sezonas izskaņā piedalījāmies turnīrā, kur bija viena Zemgales maiņa. Treneris man uzticēja aizsardzības pienākumus kopā ar Evu Dinsbergu, uzbrukumā bija mūsu jaunās meitenes Paula, Lelde un Anna. Citreiz, ja nestāvu vārtos, man ir milzu vēlēšanās izdarīt  rezultatīvu metienu. Pirmoreiz ļoti gribēju, lai vārtus gūtu kāda no mūsu meitenītām. Šīs sajūtas bija neaprakstāmas!"

Māra JURŠEVICA

Foto

Labākā. Latvijas izlases pirmā vārtsardze Lolita Andriševska

Nākotne. Paula Liepa lieliski jūtas puiku komandā

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports