twitter facebook instagram

Ziemas nometnei 70 gadu

27.Jūn.2016 - Ieva Runge

Numurs: 
315
Ziemas nometnei 70 gadu

Katram akadēmijas absolventam neaizmirstamas atmiņas atstājušas ziemas nometnes — gan ar balto ziemu, sniegu, gan ar ieskaišu kārtošanu un noslēpotajiem kilometriem, gan ar daždažādiem notikumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem nometnes ikdienā. LSPA ir vienīgā augstskola Latvijā, kur studiju darbs tiek organizēts arī nometnē. Tā ir augstskolas specifikai neatņemama studiju procesa sastāvdaļa un vienlaikus tradīcija.

Nometne dod unikālu iespēju apgūt profesionālās kompetences kompleksi — reālā vidē un reālā praktiskajā darbībā. Nometne ir tā vieta, kur katram studentam atveras durvis uz kaut ko jaunu, kur studējošā personības iezīmes (raksturs, motivācija, vajadzības, emocijas, spējas, prasmes, mācīšanās un rīcība), sabiedrības un mācību vide funkcionē kā viens veselums.

NEDAUDZ IEVADA...

Ar LVFKI direktora pavēli 1946. gada 14. februārī līdzās citām sporta un teorētiskajām katedrām tika nodibināta arī Slēpošanas katedra. Jaundibinātās katedras personāls un mācību spēki bija gatavi uzsākt jauno speciālistu sagatavošanu līdz tam vēl nebijušā studiju organizācijas formā — nometnē. Tāpēc jubilejas gads ir gan Slēpošanas katedrai, gan ziemas nometnei.

Dažādos laika periodos Slēpošanas katedra pulcēja ap sevi ne tikai slēpošanas sporta veidu (distanču slēpošana, kalnu slēpošana, lēkšana ar slēpēm no tramplīna, divcīņa) studentus un pasniedzējus, bet arī tūrisma, orientēšanās, slidošanas, šaušanas, airēšanas veidu (akadēmiskā airēšana, smaiļošana, kanoe) un riteņbraukšanas pārstāvjus. Sporta specializāciju katedrā apguvuši arī ūdensslēpošanas, modernās pieccīņas, riteņbraukšanas, bobsleja, kamaniņu sporta, jāšanas sporta, spīdveja, motosporta un burāšanas speciālisti.

Ziemas nometnēs mācības notikušas dažādos kursos ar atšķirīgu stundu skaitu, bet visos augstskolas pastāvēšanas gados visi studenti ir apguvuši distanču slēpošanu, atsevišķos gados arī kalnu slēpošanu un lēkšanu ar slēpēm no tramplīna.

Slēpošanas nodarbības tika organizētas mācību nometnēs, agrāk atbilstoši uzdevumiem tās sauca par mācību treniņu nometnēm, tagad — par ziemas nometnēm, jo to uzdevumi saistās ne tikai ar studentu fizisko sagatavotību un slēpošanas studiju apguvi, bet arī ar citām, piemēram, nometnes mācības, studijām.

LEĢENDĀRAJĀ LĪČUPĒ UN CITUR

Nometnes organizētas dažādās Latvijas vietās — Rīgas sporta bāzēs pionieru nometņu vietās, atpūtas namos un tūristu bāzēs, kas ziemas laikā nebija aizņemtas, tur, kur ir lielākā sniega sega.

Ziemas nometņu vietas

Nr. ; Nometņu vieta; Gadi

1.; Mežaparks, Rīga; 1946., 1947., 1948.

2.; Šmerlis, Rīga; 1958.

3.; Atpūtas nams Cīrulīši, Cēsis; 1949., 1950., 1959.—1966.

4.; Auciems, Cēsu raj.; 1951.

5.; Pionieru nometne Gauja, Cēsis

(Pipariņi); 1952.—1956., 1972.

6.; Tūristu bāze Sigulda; 1967.—1971.

7.; Tūristu bāze Ezernieki, Krāslavas raj.; 1973.

8.; Mācību bāze Līčupe, Cēsu raj.; 1974.—2007.

9.; Atpūtas komplekss SIA Rēķi, Madonas raj. Sarkaņu pagasts ; 2008.

10.; Ērgļu arodvidusskola; 2009.—2016.

 

Pirmā slēpošanas nometne kā dienas nometne notika 1946. gadā Mežaparkā. Nometnes ilgāku laiku tika organizētas atpūtas namā Cīrulīši, pionieru nometnē Gauja, Pipariņos, tūristu bāzē Sigulda, bet līdz šim visilgāk — 33 gadus — mācību treniņu bāzē Līčupe. Ar 2008. gada ziemu nometnes darbība sākas atpūtas kompleksā Rēķi, Madonas rajona Sarkaņu pagastā. No 2009. g. ziemas nometnes vieta ir Ērgļi (Ērgļu arodvidusskola, 2014. g. — Ērgļu profesionālā vidusskola, 2016. g. — Priekuļu tehnikuma strukturālā vienība Ērgļos).

Nometnes nav notikušas tikai divas reizes: 1957. g. — sniega trūkuma dēļ — un 1992. g., kad slēpošanas kurss tika pārcelts no pirmā studiju gada uz otro. Bijuši gadi, kad sniega bijis tik maz, ka nācies samazināt gan nometnes ilgumu, gan atteikties no kalnu slēpošanas un lēkšanas ar slēpēm no tramplīna. Distanču slēpošana mācīta vienmēr, bezsniega ziemās slēpošanas veidu tehnikas apguvei tika izmantoti imitācijas vingrinājumi, skrējiens apvidū ar un bez nūjām, vairāk notika teorētiskas un metodiskas nodarbības, bet praktiskajos darbos tika apgūta slēpošanas inventāra sagatavošana un kopšana.

Nometnes vietas izvēlējās tādas, kur vienlaikus varēja atrasties visa kursa studenti, bet 1974. g. izraudzītā bāze Līčupe tik lielu studentu skaitu uzņemt nevarēja, un nometņu darbs tika organizēts divās plūsmās.

Mācību bāze Līčupe bija pateicīga vieta — ne pārāk tālu no Rīgas, ar atbilstošu reljefu slēpošanas veidu mācīšanai, pilnveidošanai, fizisko īpašību attīstīšanai, kā arī kalnu slēpošanas pamatu apguvei, bet, galvenais, šai vietai raksturīga samērā noturīga sniega sega.

MŪŽĪGĀ SLĒPOŠANA

Slēpošanas studijās šo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas gan studiju plānošanā, organizēšanā un norisē kopumā, gan programmas saturā un vērtēšanā.

Jau sākot ar 1945./46. mācību gadu, slēpošanas studijās tika iekļauta distanču slēpošana, kalnu slēpošana, lēkšana ar slēpēm no tramplīna (vīriešiem).

No pirmsākumiem līdz pat 1983. mācību gadam ziemas nometnes bija 1. un 2. kursa studentiem. Kopš 1971. gada no programmas svītrota tramplīnlēkšana, jo šo sporta veidu un ziemeļu divcīņu Latvijā sāka uzskatīt par neperspektīvu.

Līdz 1966. gadam nometnes ilgums katrā kursā bija pat sešas nedēļas, 1967. gadā to samazināja līdz četrām nedēļām, bet no septiņdesmito gadu vidus vairs tikai pa divām nedēļām katrā kursā.

No 1984. līdz 1991. gadam distanču slēpošana un kalnu slēpošana tika mācīta tikai 1. kursa studentiem un nometnes ilgums bija viens mēnesis. Kalnu slēpošana programmas saturā bija vēl līdz 1991. mācību gadam. Tās pamata prasmju apguvei tika veltītas trīs dienas, kas noslēdzās ar ieskaiti trases veikšanā. Turpmākos gadus kalnu slēpošanā ieskaite netika kārtota, tikai epizodiski atsevišķos gados (2002., 2003., 2004. g.) no nometnes tika organizēti izbraukumi uz Pārsteiguma kalnu tiem studentiem, kuri to vēlējās un kuriem bija savs inventārs vai kuri bija gatavi to īrēt. Kalnu slēpošanas apmācība notika arī 2008. gadā Rēķos.

1992. g. nometne nenotika sakarā ar slēpošanas programmas pārcelšanu. Turpmākos divus gadus tā tika organizēta tikai 2. kursa studentiem.

1995. g. LSPA mainījās studiju plāni un slēpošanas studijas klātienes studentiem nenotika, bet nometnē tika realizētas šaušanas, slidošanas, civilās aizsardzības un pirmās medicīniskās palīdzības studijas. Šajā studiju gadā pirmo reizi ārpus Rīgas uz slēpošanas studijām Līčupē izbrauca neklātienes studenti, kuri apguva slēpošanas, šaušanas un slidošanas studiju kursu.

Sākot ar 1996. g. — līdz 2000. g. —, slēpošanu pārcēla tikai uz trešo studiju gadu. Optimāls bija 2001. g. plānojums, kas paredzēja slēpošanas apgūšanu divos studiju gados — 2. un 3. kursā, katram studiju gadam atvēlot attiecīgi 40 stundas (6 dienas) un 66 stundas (10 dienas), kā arī nometnes mācības iekļaušanu abos studiju gados attiecīgi ar 20 un 40 stundām. Šāds stundu plānojums pastāvēja, ieskaitot 2008. gadu, jo ar 2009. gadu mainījās programmas, un ziemas nometne līdz šodienai tiek plānota tikai trešajā studiju gadā.

Līdz pat septiņdesmito gadu sākumam kopējais stundu apjoms slēpošanā bija no 180 līdz 200 stundām, no kurām pat vairāk nekā trešdaļa tika veltīta studentu fiziskās sagatavotības attīstībai, lai sagatavotu jaunos speciālistus ne tikai profesijai, bet arī militārai darbībai. Līdzvērtīgi pēc apjoma tika mācīti visi slēpošanas veidi, bet, sākot ar sešdesmito gadu vidu, vairāk dominēja distanču slēpošanas pārvietošanās veidu mācīšana, pievēršot lielāku uzmanību mācīšanas metodikai un studentu pedagoģisko prasmju pilnveidošanai. Ar pārējiem veidiem — kalnu slēpošanu un tramplīnlēkšanu — studentus iepazīstināja praktiski. Studenti šajās disciplīnās kārtoja arī praktiskās ieskaites un eksāmenu, kurā bija jautājumi par šo veidu tehniku, nodarbību organizēšanu, sacensību vietas iekārtošanu, tiesāšanu un citām niansēm.

ATGŪŠANĀS, JAUNAS PROGRAMMAS, METODES

Slēpošanas programmu saturu, stundu skaitu, praktisko un teorētisko ieskaišu saturu, vērtēšanu utt. līdz deviņdesmito gadu sākumam noteica PSRS IM augstskolu programmas, instrukcijas un citi normatīvie dokumenti. Mācību bāzē Līčupe sevišķi sarežģīti bija izvietot studentus 1983. un 1984. g., kad slēpošanas studijas bija paredzētas arī tajā laikā izveidotās treneru fakultātes studentiem. Dzīvošanai tika pielāgotas palīgtelpas un šim nolūkam speciāli atvestie vilciena vagoni.

1986. g. studijas papildināja ar ziemas tūrismu, bet šā studiju kursa ieviešana prasīja īpašu aprīkojumu (teltis, apģērbu u. c.) un, iespējams, pietrūka mācību spēku neatlaidības, lai to realizētu turpmāk. Aktuāla palika studentu fiziskā sagatavotība, kuras pamatā bija normatīvi gan slēpošanas ieskaišu nokārtošanā, gan GDA (Gatavs darbam un Dzimtenes aizsardzībai) normu kārtošana.

Latvijai atgūstot neatkarību, ziemas nometnēm sākuma gadi, tāpat kā daudzos sporta veidos, nav viegli, kas viskrasāk izpaudās materiāli tehniskajā nodrošinājumā. Visus turpmākos gadus — līdz pat 2002. g. klātienes un līdz 2004.g. neklātienes studentiem — nometnes laikā notiek arī slidošanas studijas.

Pozitīvas pārmaiņas ienesa jaunais studiju kurss — nometnes mācība, kas kā izmēģinājuma kurss tika realizēts 1999. g. gan otrā, gan trešā studiju gada studentiem, bet turpmāk ziemas nometnes laikā ik gadu. Tas devis pozitīvas pārmaiņas studentu atpūtas un brīvā laika organizēšanā, studējošo attieksmē, patstāvīgā darba veikšanā, savstarpējo attiecību uzlabošanā, studentu un mācībspēku sadarbības veicināšanā.

No 2002. līdz 2009. gadam slēpošanu trīs dienu nometnē apgūst arī 1. profesionālā līmeņa treneri.

Ar jaunu pieeju raksturīgs deviņdesmito gadu vidus, kad slēpošanas teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās plaši sāka izmantot interaktīvās mācīšanas metodes, kas orientētas arī uz studentu sociālo prasmju attīstīšanu. Tiek aktualizēts studentu patstāvīgais darbs pedagoģisko prasmju pilnveidošanā, proti, slēpošanas stundu vadīšanā, sacensību un Ziemas dienu pasākumu organizēšanā.

Autori: Daina Krauksta