twitter facebook instagram

Brīvā cīņa

Sapņi un darbi

12.Sep.2016 - Ieva Runge

Numurs: 
317

Pirms četriem gadiem pēc zaudējuma otrajā cīņā Londonas spēļu turnīrā Anastasija Grigorjeva izplūda sarūgtinājuma asarās. Rio viņa atzina, ka toreizējie sapņi par olimpiskās čempiones titulu neesot bijuši pamatoti. Gan pirms, gan pēc šīm spēlēm daugavpiliete uzskatīja, ka ir viena no tām, kas ne tikai grib, bet arī var cīnīties par medaļām.

Autori: 
Dainis Caune

Zinu — vajag sapņot!

14.Okt.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
295

Tu nevari būt laba ola mūžīgi... Tādiem vārdiem sākas Lauras Skujiņas izvēlētais dzīves moto. Pirms desmit gadiem viņa pirmo reizi kļuva par Eiropas čempioni brīvajā cīņā jaunietēm. Likās — jauna zvaigzne ir aususi, būs mums olimpiete Pekinā, Londonā... Šie sapņi nepiepildījās. Līdz šogad zvaigzne iemirdzējās atkal — Visvalža Freidenfelda audzēkne Laura Skujiņa izcīnīja bronzas medaļas gan Eiropas, gan pasaules čempionātā.

Autori: 
Iveta Daine
Numurs: 
289

Olimpiskajā centrā Rīga jau 17. reizi notika Visvalža Freidenfelda kausu izcīņas sacensības junioriem brīvajā cīņā sievietēm un vīriešiem, kā arī grieķu-romiešu cīņā. Tas ir vienīgais Starptautiskās cīņas federācijas (FILA) turnīrs Latvijā.

17 valstu sportistu konkurencē grieķu-romiešu cīņā mūsējie ieguva vienu pirmo vietu — daugavpilietis Aleksandrs Jurkjans uzvarēja svara kategorijā līdz 60 kg.

Autori: 
Dainis Caune

Kad rūdās dārgmetāli

21.Aug.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
264/265

Pirmo reizi Latvijai brīvajā cīņā olimpiskajās spēlēs bija divi pārstāvji. Gan daugavpiliete Anastasija Grigorjeva, gan Gulbenes rīdzinieks Armands Zvirbulis uzvarēja astotdaļfināla cīņās, bet zaudēja ceturtdaļfinālos. Sakritība abiem neļāva turpināt cīņu gandarījuma turnīrā. No savām debijas spēlēm Anastasija atgriezās ar devīto, Armands — ar desmito vietu.

SKARBAIS SIETS

Autori: 
Dainis Caune

Cīņas muzikālā dzirde

09.Dec.2010 - Portāla Administrators

Numurs: 
224
10-Skujina-DZIIVESVEIDS-JBS_6671 (9).jpg

Laura Skujiņa piedzima zīmīgā laikā — pirms 23 gadiem, kad Latvijā uz brīvās cīņas paklāja pirmo reizi izgāja sievietes. Tagad Zvejniekciema meitene nonākusi līdz Eiropas čempionātu tituliem, kļuvusi par pasaules pirmā desmitnieka cīkstoni un kandidē uz līdzdalību nākamajās olimpiskajās spēlēs, kurās sievietes šajā sporta veidā startēs tikai trešo reizi.

Laimes mātes pieskāriens

30.Apr.2010 - Portāla Administrators

Numurs: 
209
5-Grigorjeva-CERIIBA-ar treneriSergejuKursiti.jpg

Kad daugavpiliete Anastasija Grigorjeva Baku
pirmo reizi bija kļuvusi par Eiropas čempioni brīvajā cīņā, viņai tā gribējās
pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās, taču Īslandes vulkāns izrīkojās pēc sava
prāta, piespiežot dīkstāvei Eiropas lidostas. Tā nu iznāca, ka mūsu olimpiskā
cerība kopā ar Latvijas komandu vairākas dienas nosēdēja uz čemodāniem šajā
dienvidu lidostā. Pietika laika, lai pārdomātu visu dzīvi 19 gadu garumā un
pierastu pie tā, ka somā viņai ir pagaidām sporta gaitās izcīnītā visdārgākā

Viss sākās ar pastmarku krāšanu

11.Okt.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
93
Kostirevs-Dzivesveids.jpg

Cīņas federācijā par veterānu kustību atbildīgais Aleksejs Kostirevs pērn Rīgā kļuva par pasaules senioru čempionu brīvajā cīņā. Šogad Turcijas pilsētā Stambulā izcīnīja bronzas medaļu, bet pavisam nesen  Sombathejā (Ungārija)  ieguva augstāko veterānu titulu arī grieķu-romiešu cīņā, šajā laušanās veidā uz lielā starptautiskā paklāja kāpjot pirmoreiz.

Aleksejs par notikumiem Sombathejā: „Uz paklāja devos atcerēdamies, ka tas tomēr nav mans īstais cīņas veids. Tikai ieklausoties draugu un trenera padomos, nolēmu, ka jāpamēģina izdarīt paņēmieni bez kāju palīdzības, kā tas grieķu-romiešu cīņā pieņemts. Izdevās. Startējot ierastajā svara kategorijā (līdz 69 kg), jau pirmajā cīņā noliku trīskārtējo pasaules čempionu Andreju Savihu.

Gulbenes ekspresis

05.Jūl.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
79
Kas_vinsh_ir-Zvirbulis.jpg

Jūnijā tika veikts tīkams ieraksts Latvijas brīvās cīņas vēsturē. To izdarījaVisvalža Freidenfelda sporta kluba - internāta audzēknis Armands Zvirbulis, Belgradā kļūstot par Eiropas junioru čempionu svara kategorijā līdz 84 kilogramiem.
Tādējādi gulbenietis atkārtoja Igora Samušonoka sasniegumu, kam gan jau piecpadsmitgadīga vēsture. Pērn par pasaules junioru čempionu Gvatemalā kļuva daugavpilietis Imants Lagodskis, kurš šogad junioru vecumu jau pāraudzis. Cildinoša jaunāko laiku bilance šim cīņas sporta veidam.

Koda, lauza un sita
Uz interviju ar Sportu Armands Zvirbulis ieradās nedaudz pieklibodams un ar apskādētu seju. "Tas bija šausmīgi smags turnīrs, visgrūtākais manā mūžā, aizvadīju četras cīņas, visus pretiniekus pārspējot divos divminūšu periodos," paveikto rezumēja bezgala priecīgais Armands. "Uzvaras cenu varat redzēt pa gabalu. Rumānis man iekoda rokā, Azerbaidžānas sportists ielauza ausi, gruzīns uzsita zilu aci, turks finālcīņā man savainoja abus ceļgalus. Nezināju pat ar kuru kāju klibot. Un visbeidzot - vajadzēja iet tādā paskatā uz fotogrāfēšanos."

Mūsu lauzējiem Eiropā grūti

26.Apr.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
69
cina-lagodskis.jpg
  Gatis Ķīsis

Latvijai kontinenta meistarsacīkstēs Sofijā bija neierasti prāva komanda - brīvajā cīņā deviņi dalībnieki, dāmas ieskaitot, un četri grieķu-romiešu cīņas pārstāvji. Taču šoreiz kvantitāte kvalitātē nepārtapa. Tikai trim sportistēm izdevās iekļūt desmitniekā.

„Eiropas čempionātam izlase speciāli negatavojās, jo tā vēl nebija cīņa par olimpiskajām ceļazīmēm," klāsta Latvijas Cīņas federācijas prezidents Jevgeņijs Hlopoks. „Taču, lai iegūtu tiesības piedalīties pasaules meistarsacīkstēs, kas septembrī abos cīņas veidos risināsies Baku, obligāts priekšnoteikums bija starts Sofijā.

 Rudenī Azerbaidžānā būs šī gada svarīgākās sacensības, kurās astoņi labākie katrā svara kategorijā kvalificēsies Pekinas olimpiskajām spēlēm. Gan brīvajā cīņā dāmām un kungiem, gan grieķu-romiešu cīņā. Ja mūsu cīkstoņiem Baku nepaveiksies, paliks vēl vairākas iespējas kļūt par olimpiešiem nākamgad, izcīnot Eiropas čempionātā pirmās vietas savās svara kategorijās. Teorētiski varētu pietikt pat ar ceturto vietu, ja čempionāta laureāti jau Baku būs kvalificējušies Pekinai. Un visbeidzot - 2008. gada maijā katrā no šo cīņu veidiem notiks divi olimpiskās atlases turnīri, kuros varēs piedalīties tikai tie sportisti, kuri vēl nebūs ieguvuši tiesības braukt uz Pekinu. Tā būs vissmagākā cīņa par vēl atlikušajām ceļazīmēm, jo prakse liecina, ka diezgan bieži pēdējā salmiņa iespējas spiesti izmantot titulēti paklāja lielmeistari, kam planētas meistarsacīkstēs nav paveicies.

Tagad mūsu vadošajiem cīkstoņiem sāksies vissmagākais darba cēliens, lai labāko sportisko formu sasniegtu tieši pasaules meistarsacīkšu priekšvakarā."

Ar dāmām ķibeles

Sindikāta saturs