twitter facebook instagram

Cīņas sports

Latvijas Cīņas federācija

29.Jūl.2016 - Ieva Runge

Numurs: 
316

PREZIDENTS DZINTARS URBANČIKS

Dzimis 1975. gada 12. martā Liepājā. Uzņēmējs transporta un loģistikas jomā. Ieguvis augstāko izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā grieķu-romiešu cīņas trenera specialitātē. Vairākkārtējs Latvijas čempions grieķu-romiešu cīņā, divkārtējs Latvijas olimpiādes čempions, vairākkārtējs starptautisku sacensību uzvarētājs. Guvis panākumus arī pludmales cīņās.

SPORTA VEIDI

Numurs: 
311

Martā Rīgā uz paklāja iznāks visa Eiropas cīņas sporta elite. Arī Armands Zvirbulis, kas šogad cer kļūt par divkārtēju olimpieti. Tiesa, Arēnā Rīga Rio ceļazīmes nedalīs, bet tie eiropieši, kuri nebūs startējuši Eiropas čempionātā, nedrīkstēs piedalīties atlikušajos olimpiskajos atlases turnīros.

Numurs: 
303/304

No visu sporta veidu federāciju prezidentiem Dzintars Urbančiks ir vienīgais, kas pats kļuvis par Latvijas olimpiādes čempionu. Turklāt — divkārtēju. Pirmo reizi grieķu-romiešu cīņā Dzintars uzvarēja pirmajā Latvijas olimpiādē Ventspilī, otro reizi — pirms trim gadiem Liepājā. Pēc Londonas spēlēm uzņēmējs Dzintars Urbančiks, kas darbojas transporta nozarē, tika ievēlēts par Latvijas Cīņas sporta federācijas prezidentu.

Autori: 
Dainis Caune
Numurs: 
303/304

Kupls bija brīvās un grieķu-romiešu cīņas sportistu pulks, kas sacentās Cēsu 2. pamatskolas zālē. Iepriecinoši, ka blakus spēcīgajām Daugavpils un Rīgas komandām atzīstamus rezultātus guva arī vairāku novadu pārstāvji.

Visprasmīgākie bija daugavpilieši — abos cīņas veidos viņi ieguva 26 medaļas, no kurām 10 — zelta. Pārliecinošs jauno cīkstoņu un pieredzējušo treneru Sergeja Kursīša, Ļubovas Kopilovas, kā arī viņu kolēģu panākums.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms
Numurs: 
291

Cik dažāds, daudzveidīgs, aizraujošs un viegli pieejams ir cīņas sports! To jau otro reizi olimpiskajā centrā Rīga demonstrēja starptautiskās Baltijas tuvcīņu spēles. Savu māku astoņos veidos — olimpiskajā un neolimpiskajā taekvondo, boksā, ušu, kikboksā, grieķu-romiešu cīņā, brīvajā cīņā, kikboksā, džudo, Latvijas nacionālajā cīņā ei-dar — rādīja 11 valstu sportisti.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms
Numurs: 
262/263

Cīņas meistari divas dienas sacentās Liepājas Olimpiskajā centrā, kur skatītāji klātienē varēja vērot mūsu olimpieti Armandu Zvirbuli. Nestartēja Anastasija Grigorjeva, kura pirms Londonas spēlēm spēkus pārbaudīja starptautiskā turnīrā Polijā.

Latvijas Cīņas federācijas prezidents Visvaldis Freidenfelds, uzteicot plašo dalībnieku pārstāvniecību, atzina, ka kritērijiem, pēc kuriem nosaka sportistu piederību pie kādas pilsētas vai novada, jābūt stingrākiem, jo bija cīkstoņi, kas pārstāvēja to pašvaldību, kuras vadība sportistam vairāk apsolījusi.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms
Numurs: 
262/263

Visvaldis Freidenfelds, Latvijas Cīņas federācijas prezidents:

 

SĀNCENŠI

Divu mūsu cīkstoņu līdzdalība olimpiskajās spēlēs ir izcils sasniegums. Salīdzinājumam — no tik lielas valsts kā Vācijas šo godu izpelnījušies četri sportisti.

Bīstams būs jebkurš cīkstonis, jo atlases kritēriji bija ļoti stingri. Ar Armandu Zvirbuli vairāk konkurēs kaukāzieši, kas izklīduši pa vairāku valstu komandām. Anastasijai Grigorjevai galvenās konkurentes būs Āzijas valstu sportistes.

Autori: 
Dainis Caune
Numurs: 
260/261

Solīds kungs baltās biksēs, lepnu kurzemnieka stāju. Arī mutīgs un mudīgs. Visu dzīvi, kuru jau rotā perfekti ķemmēts sirmums, viņš darbojas kā uz paklāja. Acīgi vēro situāciju un nemitīgi meklē iespēju satvērienam, lai izpildītu paņēmienu, kas dotu kārtējo punktu viņa mūža darbam. Visvaldis Freidenfelds ir Latvijas Cīņas federācijas prezidents, treneris, menedžeris...

Autori: 
Dainis Caune

Cīņā augot

22.Apr.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
256/257

Pirms piecpadsmit pavasariem sāka sešas valstis, šogad bija pārstāvētas astoņpadsmit. Tāda ir Visvalža Freidenfelda sporta kluba internāta starptautiskā turnīra izaugsme. Šīs ir vienīgās sacensības Baltijas valstīs, kas iekļautas Starptautiskās Cīņas federācijas (FILA) sacensību kalendārā.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms

Tu neesi zvirbulis, tu esi ērglis!

06.Okt.2011 - Portāla Administrators

Numurs: 
244
2-Zvirbulis-CERIIBA-DSC04689 (4).jpg

Armands Zvirbulis 2011. gada pasaules čempionātā brīvajā cīņā septembrī Stambulā finišēja piektais un ieguva ceļazīmi uz Londonu. Tas ir visu laiku augstākais latviešu cīkstoņu sasniegums pasaules čempionātos, kāds brīvajā cīņā padevies atjaunotās Latvijas laikā.

IZSITĒJS AR ZELTA SIRDI

Sindikāta saturs