twitter facebook instagram

EUROBASKET: 38 SOĻI LĪDZ RĪGAI

Numurs: 
305

NBA superzvaigžņu Dirka Novicka, Tonija Pārkera un Pau Gazola uguņošana, Spānijas izlases dominēšana, ko vaiņago tikai divi Eiropas čempionu tituli, pārsteigumu komandas katrā čempionātā, finālturnīra dalībnieku skaita pieaugums un Latvijas nepiepildītās cerības — tādi bijuši Eiropas basketbola čempionātu finālturnīri pēdējos 10 gados. Aizraujoši un neprognozējami.

BELGRADA, 2005: LATVIEŠU DRUDZIS, SERBU FIASKO, GRIEĶU SVĒTKI

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
303/304

Deviņdesmito gadu sākumā Starptautiskā Basketbola federācija beidzot pārtrauca ignorēt objektīvo realitāti, savā nosaukumā svītrojot vārdu amatieru un atverot sacensību durvis NBA lielmeistariem. Šāds lēmums patika ne tikai amerikāņiem — arī daudzās Eiropas valstīs jau bija savi NBA spēlētāji, un turpmākajos gados to kļuva aizvien vairāk. Savstarpējā pieredzes apmaiņa cēla Eiropas čempionātu sportisko līmeni un saasināja konkurenci, padarot sacensības neprognozējamas un aizraujošas.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
302

Olimpisko basketbola turnīru tradicionālo favorītu un uzvarētāju amerikāņu nepiedalīšanās Maskavas spēlēs 1980. gadā, protestējot pret padomju iebrukumu Afganistānā, ceļu uz kāroto titulu atbrīvoja Eiropas komandām. Pirmkārt, Padomju Savienības izlasei, kuras galvenais treneris, bijušais rīdzinieks Aleksandrs Gomeļskis, gadu iepriekš pārliecinoši iegūtā Eiropas čempiona titula apreibināts, nepietiekami novērtēja konkurentu spēkus.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
301

Pēc Rīgas ASK un Latvijas izlases izcīnītajiem četriem Padomju Savienības čempionu tituliem (1955.—1958. g.) un ASK trim uzvarām pirmajās Eiropas čempionvienību kausa izcīņās (1958.—1960. g.) sešdesmito gadu sākumā Latvijas vīriešu basketbols sāka atkāpties no iekarotajām pozīcijām. Līdz 1966. gadam latvieši divreiz izcīnīja PSRS čempionāta sudraba un piecreiz — bronzas medaļas. Taču sešdesmito gadu otrajā pusē krīze padziļinājās.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
300

No 1947. līdz 1971. gadam Padomju Savienības izlase izcīnīja pirmo vietu 11 Eiropas čempionātos no 12, kuros piedalījās — mūsdienu basketbolā tāda sērija nav pa spēkam nevienai valstsvienībai. Visupirms jau tāpēc, ka unikālo sēriju kaldināja daudzu tautību dēli. Pirmajos pēckara gados PSRS basketbola izlases nometnē skanēja krievu un gruzīnu, lietuviešu un igauņu valoda. Bet, sākot ar piecdesmito gadu vidu, aizvien skaļāka kļuva latviešu mēle, uz 10 gadiem pilnībā aizēnojot kaimiņus Baltijas jūras krastā.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
299

Pēc olimpiskā turnīra 1940. gada vasarā Helsinkos nākošie lielākie sarīkojumi 1941. gadā būs ceturtās Eiropas meistarsacīkstēs Varšavā un otrās sieviešumeistarsacīkstes Kauņā. Šīs pilsētas mums viegli sasniedzamas un, protams, šajos sarīkojumos Latvijas līdzdalībai šķēršļu nebūs,” pēc valstsvienības sudraba finiša trešajā Eiropas čempionātā 1939. gada maijā optimistiski rakstīja laikraksts Rīts.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
298

Līdz EuroBasket’2015 Rīgā 234 dienas 2 stundas 38 minūtes 34 sekundes — tā šā raksta tapšanas sākuma brīdī vēsta portāla basket.lv ievadlappusē ievietotais pulkstenis, kas skaita līdz gada lielākajam sporta notikumam paredzēto laiku. Eiropas 39. čempionāta spēles Arēnā Rīga notiks no 5. līdz 10. septembrim, un pagaidām tā tuvošanos vislabāk jūt rīkošanas darbos iesaistītās personas.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Sindikāta saturs