Vējš nav
kalns, savos apmēros tas ir mainīgs kā mākoņa garastāvoklis. No absolūta miera
līdz nevaldāmam trakumam. Bet ir dažas vietas, kurās vēja raksturs ir stiprs un
patstāvīgs. Sērfotāji tās sauc par paradīzēm. Pirmo reizi vienā no tām latvieši
sarīkoja savu regati.
Arhitekts
un sērfotājs Andris Vītols, savu radošo regati vairāk nekā 20 reizes katru gadu
rīkojis citā Latvijas ezerā (ieskaitot tādus, kuros iepriekš neviens vējdēlis
nebija redzēts), šovasar apmeta kūleni un vairāk nekā 30 burātājus aizvilināja
uz Eiropas sērfotāju paradīzi - Gardas ezeru Itālijas ziemeļos.
Kā dzimst Ora
un Peler
Šis ezers
kā 50 kilometrus garš smaragdzaļš īlens iedurts Dolomītu Alpu aizā. Tā šaurajā
ziemeļaustrumu galā, kur atrodas Torbolē kūrvieta, sērfotāji joņo gar gandrīz
divus kilometrus augstām klinšu sienām, virs kurām pret autentiskas senatnes
pārpilno Malcesīnu atrodas kalnu slēpošanas trases. Savukārt īlena rokturis -
apaļīgais un plašais Gardas ezera dienvidrietumu gals jau atrodas līdzenumā.
Jaunākie komentāri
pirms 25 nedēļas 3 dienas