twitter facebook instagram

Viegalatlētika

Gan būšu princese!

22.Jūn.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
339

1987. gada 22. maijā Cahkadzori (Armēnijā) Vineta Ikauniece pēdējo reizi laboja savu Latvijas rekordu 100 m sprintā ar rezultātu 11,34. 10 gadus vēlāk Ogrē piedzima Sindija Bukša, pagāja vēl nepilns 21 gads, un Rīgas kausu izcīņā 30. maijā Sindija par 0,05 sekundēm laboja Vinetas rekordu, kurš bija noturējies 31 gadu un astoņas dienas. Savu labotāju joprojām gaida Ikaunieces rekordi 60, 200 un 400 m distancēs, kā arī sprintā telpās un stafetēs, kas gandrīz visi pārkāpuši 30 gadu slieksni.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms
Numurs: 
305

Tukuma ģimnāziste Ieva Turķe šo sezonu sāka ar personisko rekordu 1,75 m, tad izpildīja pasaules junioru (U-18) čempionāta kvalifikācijas normu 1,77 m un ar ciešu apņēmību pārlēkt vismaz 1,80 m devās uz šīm sacensībām Kali (Kolumbija), kur kļuva par pasaules vicečempioni.

MĒĢINĀJUMU SPĒLE

Kali stadionā, sasniedzot savu pirmo mērķi — 1,80 m augstumu —, Ieva iekļuva finālā, taču par medaļu nedomāja, jo blakus slaidu un atsperīgu meiču bija gana.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms
Numurs: 
295

Valmierā Skrien Latvija seriāla ietvaros par Latvijas čempioni maratonā kļuva jaunā salacgrīviete Jolanta Liepiņa, kura 42 195 m garo distanci sacensībās veica pirmo reizi — 3.08:46. 2. Karīna Helmane (Tukums) 3.13:05, 3. Sanita Jaudzema (Rīga) 3.14:28.

 

Autori: 
Dainis Caune

Sapņa piesaukts lidojums

15.Jūl.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
292

Elvijs Misāns neapšaubāmi ir viens no šībrīža talantīgākajiem Latvijas vieglatlētiem. Slaids, ātrs, spēcīgs — līderis 100 un 200 m sprintos, prasmīgākais trīssoļlēcējs (kaut arī lec reti) un, protams, labākais tāllēcējs, tiesa, pēdējos gados spraigi cīnoties ar Jāni Leiti, kas ir par piecām dienām jaunāks.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms
Numurs: 
260/261

Viņš rīkojās izšķiroši — pēc Talsu novada sporta skolas direktora krēslā pavadītiem 13 gadiem piecēlās un to pameta, lai turpmāk strādātu tikai par šķēpmešanas treneri. Gints turpina trenēt valsts rekordisti, savu meitu Madaru Palameiku un jauno šķēpmešanas cerību Rolandu Štrobinderu.

Maijā Gintu Palameiku ievēlēja par Latvijas Šķēpmetēju kluba prezidentu.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms

Jaunie laiki Kuldīgā

28.Jan.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
108
Kuldiiga-IESPEEJA .jpg

Ideja virmoja gadus divdesmit piecus. Izplēnēja. Ar jaunu sparu mērķis pavīdēja pirms gadiem pieciem, kad toreizējais aizsardzības ministrs un bijušais vieglatlēts Ģirts Valdis Kristovskis no senajiem plāniem notrausa putekļus un Kuldīgas pašvaldībai piedāvāja miljonu. Lai celtu vieglatlētikas manēžu, kas atbilst starptautiskiem noteikumiem: 200 m aplis, seši 60 m celiņi, tāllēkšanas bedres katrā manēžas pusē. Latvijā nekā tāda nebija (un nav plānots) pat Rīgā.2005. gadā pie darba ķērās celtniecības a/s RBS Skals, un pirms nedēļas Kuldīgas vieglatlētikas manēža tika svinīgi atklāta.

Ievērības cienīgais notikums izraisīja kudīdznieku lielu interesi, un manēža bija pārpildīta (ap 750 sēdvietu), arī stāvvietas. Atklāšanas lenti, kuru turēja novadniece, Latvijas rekordiste šķēpa mešanā Inga Kožarenoka un Pekinas olimpisko spēļu lāpnese, kuldīdzniece Anete Midrijāne, pārgrieza reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns un Kuldīgas domes priekšsēde Inga Bērziņa. Pateicoties viņu pūlēm, tika pabeigta šī Latvijas mērogiem grandiozā celtne (tika ņemti gan aizņēmumi, gan saņemts valsts finansējums un piesaistīti citi naudas resursi).

Sindikāta saturs