twitter facebook instagram

Vieglatlētika

Skriešana ir mana dzīve

13.Dec.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
102
Prokopcuka 033.jpg

Tā ir mazliet sirreāla sajūta - tepat, Jūrmalas nomalē, Mellužos, blakus sēž un par sevi stāsta sportiste, kuru visā pasaulē pēdējos divos gados pārspējušas tikai dažas pasaules skrējējas. Pie tam maratonā, kur startē tik daudz Āfrikas - skriešanas dabas bērnu mītnes zemes - pārstāvju. Turklāt pēdējā maratonā Ņujorkā sastāvs bija spēcīgāks nekā pasaules čempionātā Osakā. Lielajā spēlē, divu gadu startus pasaulē lielākajos maratonos kopā skaitot, mūsu sarunbiedrene tomēr palika otrā un līdz galvenajai balvai pusmiljonam pietrūka skaitītas sekundes. Bet vai tāpēc jūrmalniece Jeļena Prokopčuka raudāja? Saruna ar mūsu izcilo skrējēju pirms gadu mijas bija iecerēta tāda viegla - par aizvadīto sezonu, par vaļaspriekiem, par jauno māju, kur Prokopčuki dzīvo tikai trīs nedēļas... Bet ātri vien sapratu, ka nekā tāda nebūs - savu dzīvi sportā Jeļena uztver daudz nopietnāk, nekā biju iedomājies.

- Ar kādām sajūtām devies uz Ņujorku? Tā bija pēdējā iespēja izcīnīt galveno balvu.
- Nav ko žēloties. Gads tomēr bija smags, un par otro vietu šajā divu gadu seriālā būtu grēks gausties. Kad braucu uz maratonu Ņujorkā, ar vīru un treneri Aleksandru reāli spriedām par pirmo piecinieku. Zinu, ka daudzi gaidīja uzvaru, jo iepriekšējos divos gados biju pirmā, bet apzinājos, ka šoreiz pirmā nebūšu. Kad finišēju trešā - biju priecīga. Tas bija maksimums.

Skrējiens pēc pusmiljona

01.Nov.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
96
prokopcuka-Aktuaali.jpg

Hokeja un basketbola miljoni vairs nepārsteidz - retāk par tādām summām dzird vieglatlētikā. Svētdien Latvijas vieglatlētikas draugi LTV 7 pl. 16.35 varēs vērot, kā jūrmalniece Jeļena Prokopčuka trešo reizi pēc kārtas mēģinās uzvarēt prestižajā Ņujorkas maratonā. Ja tas izdosies, viņa iegūs pusmiljonu dolāru.

Ar šādu summu tiek novērtēta uzvara pirmajā World Marathon Majors sērijā, kas apkopo piecus labākos (no sešiem) maratona startus divu gadu garumā. Kaut arī Ļena ilgu laiku bija maratontūres līdere, nesen viņai šo godu atņēma etiopiete Gete Vami, kura uzvarēja Berlīnes maratonā un palika otrā Londonā (Jeļena nestartēja), un kurai tagad pirms pēdēja starta Vami ir 65 punkti, bet Jeļenai - 55 (tikpat etiopietei Berhanei Aderei, bet viņa Ņujorkā nestartēs). Vaicāts par taktiskajiem plāniem, Jeļenas vīrs un treneris Aleksandrs Prokopčuks (Ļenu viņš lūdza netraucēt, tā ir iegājies - pirms starta nekādu interviju), bija tiešs - ir jāuzvar, tad jautājumu par pirmo vietu nebūs. Tālākās vietas (punktus dala tikai par vietu pirmajā pieciniekā: pirmā dod 25 punktus, otrā - 15, trešā - 10, ceturtā - 5 un piektā - 1 punktu) rada matemātiskas pārdomas, kas un par cik vietām jāapsteidz.

Latgales raksturs Osakā

30.Aug.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
87
Vieglatletika -reportazha-sokolovs osaka_4155.jpg

Vārdi vējā nav kaisīti. Pasaules meistarsacīkšu sākums vieglatlētikā mums pagāja septiņcīņas zīmē. Bija aizraujoši, un mūsu jaunā (tikai 19 gadi) daudzcīņniece, rēzekniete Aiga Grabuste izpildīja savu mājās doto solījumu un laboja ne tikai vienu rekordu.

Čempionei pie rokas
Izcīnītā cienījamā 17. vieta šoreiz nav tik būtiska. Vairāk jāuzteic meitenes lielā apņēmība un rakstura stingrība. Aiga uz pasaules cīņam tika pēdējā brīdi pēc iegūtā Eiropas junioru čempiones titula. Daudzcīņnieki zina, ka nepilna mēneša laikā starts divas reizes tik grūtā un sarežģītā disciplīnā ir uz neprāta robežas. Arī Aigas trenere Ludmila Olijare Rīgā bija domīga, vai būs labs rezultāts. Taču iespēju jau šogad izpildīt olimpisko A normu (6000 punkti, nevis 6050, kā domāja pati daudzcīņniece) garām laist negribējās.

Ar pūķpalīgu, Edgar!

31.Jūl.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
82
Ceriiba-rutinsh.jpg

Daudziem tas bija pārsteigums - bronzas medaļa pasaules meistarsacīkstēs. Arī Sporta redakcijai, jo mums arhīvā nebija nevienas Edgara bildes. Var saprast, jo labu šķēpa metēju mums daudz, vairāk jau domājam par tiem, kuri cīnās ar Latvijas rekordiem, ar pasaules labākajiem pieaugušo sacensībās

Taču ikviens rekordists reiz sācis ar jauniešu sacensībām, tāpēc mēroju ceļu uz Ventspili, kur dienu pēc atgriešanās no čempionāta Edgars jau bija stadionā.

- Kas mainījies, Edgar, kad medaļa kaklā?
- Nekas būtiski, vairāk jau tā dod atziņu, ka ir vērts trenēties tālāk.

- Braucot uz pasaules čempionātu Ostravā, domāji par konkrētas vietas izcīnīšanu?
- Kopā ar treneri papētījām konkurentu rezultātus, un bija skaidrs, ka jācīnās par pirmo trijnieku. Pats to sapratu jau iesildoties, jo jutos ļoti labi un šķēps lidoja viegli.

Jolantas soļu raksti

28.Jūn.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
78
Intervija-Dukure.jpg

VIZĪTKARTE Jolanta Dukure
Daudzkārtēja Latvijas čempione un rekordiste soļošanā

Dzimusi 1979. gada 19. septembrī Valmierā

Izglītība mācījusies Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras Valsts ģimnāzijā, Murjāņu sporta ģimnāzijā, studē Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijā

Augums, svars 1,665 m, 54 kg

Pirmie treneri Juris Liepiņš (peldēšanā), Uldis Dzenis (vieglatlētikā)

Treneris Aivars Rumbenieks

Lielākie sasniegumi pasaules junioru vicečempine (1998. g.), Sidnejas olimpisko spēļu dalībniece (29. vieta), 9. vieta Eiropas meistarsacīkstēs (2006. g.)

Ģimenes stāvoklis dēls Dans Patriks (3 gadi), neprecējusies, drauga nav
Pērn Eiropas meistarsacīkstēs Gēteborgā lietū un visai sutīgā gaisā Jolanta Dukure, veikusi gandrīz 20 kilometrus, tuvojās finišam stadionā. Pēdējos metrus gaišā meitene veica tik smaidīga un atbrīvoti, ka šķita augstā devītā vieta kontinenta čempionātā viņai nākusi bez īpašām pūlēm.

Praktiķis augstkalnē

31.Mai.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
74
Zibsnis-KARLIVANS.jpg

Latvijas sporta vadībai tas nebūs lēti - arvien vairāk mūsu vieglatlēti izpilda šīgada pasaules meistarsacīkšu un nākošā gada olimpisko spēļu kvalifikācijas normas. Visai prāvs pulciņš būs jāved gan uz Osaku, gan uz Pekinu. Nule Austrijā sporta draugiem par lielu pārsteigumu pasaules labāko desmitcīņnieku sešiniekā ielauzās puisis no Burtniekiem - Jānis Karlivāns. Turklāt ar jaunu Latvijas rekordu, kas lika iesvilpties pat vieglatlētikas speciem - 8271 punkts, kas par 226 punktiem pārsniedz Roja Pizika 11 gadus veco labāko sniegumu!

- Kad pirms pērnās nedēļas sacensībām Gecisā iepriekšējo reizi tu desmitcīņā tiki līdz galam?

- Tas bija 2005. gadā Eiropas kausos. Toreiz savācu kādus 7400 punktus.

- Divi gadi... Liela meistara liela pauze. Kas notika?

- Elementāri - kājas trauma. Turklāt tāda, kas nelika gulēt gultā, bet ļāva visu (izņemot sprintu) darīt ar tādu kā puslodzi. Bet desmitcīņa nav tā disciplīna, kas ļauj taupīties. Kad nākošajā sezonā biju spiests izstāties jau pirmajos mačos, nolēmu nebojāt statistiku un lēnā garā trenējos un startēju tikai atsevišķās disciplīnās.

Karalienes visuzticamākie bruņinieki

31.Mai.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
74
Analiize-10-ciina.jpg

Daudzu vieglatlētikas disciplīnu pirmsākumi iesniedzas tālā senatnē. Tomēr ir kāda disciplīna, kuras dzimšanas laiks zināms ar dienas precizitāti. Tā ir desmitcīņa.

Zviedru oriģinalitāte
1912. gadā Stokholmā notika piektās olimpiādes spēles. Zviedri vēlējās spēļu programmā iekļaut arī kaut ko pirmreizēju. Tieši Stokholmā pirmo reizi sacentās modernās pieccīņas pārstāvji - šī sporta veida krusttēvs bija pats Pjērs de Kubertēns.

Mierīgs kā pitons

27.Aug.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
341

Šķēpmetēja Vadima Vasiļevska vārds Latvijas vieglatlētikas vēsturē ierakstīts vismaz ar sudraba burtiem. Atēnu (2004) olimpisko spēļu vicečempions, divās spēlēs (Atēnās un Pekinā) Latvijas komandas karognesējs, valsts rekordists, vienīgais Latvijas sportists, kas mūsdienu šķēpu metis tālāk par 90 metriem — 90,73 m, universiādes čempions, daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs un laureāts.

Autori: 
Juris Bērziņš Soms

Bez sajūsmas elpas

27.Aug.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
341

XXIV Eiropas čempionāts vieglatlētikā risinājās mums tik dramatiskajā Berlīnes olimpiskajā stadionā, no kura, 1936. gada spēlēm noslēdzoties, Latvijai ar vienu sudraba un bronzas medaļu, pašai negribot, no olimpiskās kustības nācās aiziet uz 56 gadiem. Kopš tiem laikiem stadions, kas joprojām saglabājis totalitāro monumentalitāti, divas reizes pārbūvēts un tagad tajā sacensības var vērot gandrīz 78 000 skatītāju. 1936. gada augustā olimpiešus Rīgā sagaidīja ar ovācijām un medaļnieki, ziediem apbērti, tika vizināti vaļējā valdības auto.

Sindikāta saturs