Vingrošana

Durvis tiek atslēgtas rīta agrumā, bet pēdējie apmeklētāji olimpiskā centra Rīga vingrošanas zāli atstāj īsi pirms pusnakts. Viņi izmantojuši unikālu iespēju trenēties Latvijas pirmā olimpiskā čempiona Igora Vihrova vadībā. Pēc Igora uzvaras Sidnejas spēlēs Latvijas Vingrošanas federācija saņēma līdzekļus no Starptautiskās Olimpiskās komitejas vingrošanas inventāra iegādei. Kopā ar olimpisko vicečempionu Jevgeņiju Saproņenko Grostonas ielā Vihrovs izveidoja vienu no modernākajām vingrošanas zālēm Eiropā, kurā bieži viesi ir ne tikai vingrotāji.

Vingrošanā mēs nevarējām spēkoties ar itālietēm, rumānietēm vai vācietēm, kā arī krieviem, britiem vai šveiciešiem, kas uzvarēja komandu cīņā. Pēc olimpiādes kļuva skaidrāks, kas jādara, lai to varētu.

Igors Vihrovs ir pirmais sportists, kurš izcīnījis olimpisko zelta medaļu, pārstāvot neatkarīgo Latviju. Pagājuši desmit gadi, un Igors joprojām ir vingrošanā. Kopā ar otru mūsu medaļnieku Jevgeņiju Saproņenko (sudrabs 2004. gadā Atēnās) viņš jau gadus četrus vada Vingrošanas olimpisko centru olimpiskajā sporta centrā Rīga. Igors trenē gan bērnus, gan arī Jevgeņiju, kurš joprojām veiksmīgi startē sacensībās.

Jaunie vingrotāji
sacentās Rīgā. Olimpiskajā centrā sporta vingrošanā vislabāk veicās rīdziniekam
Sergejam Pozņakovam, kurš uzvarēja daudzcīņā, kā arī trīs vingrojumos uz
atsevišķiem rīkiem.

Jāpiebilst, ka
komandas bija tikai trīs - Rīgas, Rīgas rajona un Ventspils.

Visas
Latvijas II olimpiādes spožākā kaluma godalgas sporta vingrošanā tika aizvestas
uz Rīgu. Tikai vienu sudraba medaļu no valsts lielākās pilsētas vingrotāju
veiklajām rokām izdevās izraut ventspilniekam Pavelam Kobjalko.Daudzcīņā vīriešiem labākais bija Latvijas izlases
dalībnieks Dmitrijs Trefilovs, apsteidzot komandas biedru Vitāliju Arušinu.
Turpretī atsevišķo vingrojumu vērtējumā veiksmīgāks bija Arušins, kurš no sešām
zelta medaļām savai kolekcijai pievienoja četras, divos veidos pārāks bija

Starptautiskais
turnīrs mākslas vingrošanā Baltijas aplis Rīgas Olimpiskajā centrā
šopavasar risinājās vienlaikus ar četriem pirmsolimpiskajiem turnīriem, kas,
protams, ieviesa korekcijas gaidīto viesu sarakstā. Tomēr savu tramplīna
statusu - ļaut izgaismoties nākamajām Eiropas un pasaules zvaigznītēm - šis
turnīrs veica godam.
Jaunā Krievijas
vingrotāja, Eiropas junioru čempione vingrojumā ar auklu Aleksandra Jermakova
kļuva par šāgada turnīra absolūto uzvarētāju. Mākslas vingrošanas lielvalsts

Latvijas Sporta federāciju padome pirmo reizi piešķīrusi stipendijas studējošajiem sportistiem 2007./2008. mācību gadā. 1000 latu saņems arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 2. kursa students Dmitrijs Trefilovs.
Divi treniņi dienā un ikdienas lekcijas augstskolā - lielākoties tāds režīms ir mūsu vingrotāju valstsvienības jaunākajam dalībniekam, 20 gadu vecajam Dmitrijam Trefilovam. Piešķirtā stipendija ir kā kredīts nākotnei. Jau tagad viņš gudro, kādas mācību grāmatas varēs nopirkt, kuras līdz šim šķita neaizsniedzamas. Protams, atspaids būs arī, gatavojoties kārtējam atbildīgajam startam. Augstskolā viņš vēl nav izvēlējies savu galveno specialitāti, taču nopietni apsver iespēju nākotnē trenēt bērnus. Taču pagaidām domas saistās ar mācībām un karjeru sportā.

Vieni cenšas Ginesa rekordu grāmatā iekļūt, audzējot garus matus, citi mēģina minūtes laikā aprīt pēc iespējas vairāk varžu kājiņu, vēl citi gatavi darīt visekstrēmākās lietas. Arī Latvijas vārds minēts šajā grāmatā. Lai tā notiktu, papūlējies mūsu vingrotāju valstsvienības dalībnieks Vitālijs Šnikers.

Šogad viņš var svinēt piecu gadu jubileju, jo rekords joprojām nav pārspēts. Kāpēc gan lauzties svešā dārzā, ja iespējams rekordu labot sev tik pazīstamā jomā, kāda ir vingrošana. Tiesa gan, par to nav domāts dienām un naktīm, nav atņemtas ģimenei veltāmās stundas. Toreiz viss, varētu šķist, bija pavisam vienkārši. Tāpat kā vairāki Latvijas vingrotāji, arī Vitālijs startēja Ķelnes klubā Vācijas čempionātā. Kādā no treniņiem ieradās filmēšanas grupa, meklējot cilvēkus, kuri varētu piedalīties kastingā.

Pasaules vingrošanas 40. čempionāts Štutgartē ierakstīts vēsturē. Nākamais risināsies pēc diviem gadiem Londonā. Pa vidu būs Pekinas olimpiskās spēles. Bez Latvijas vingrotāju līdzdalības.
Par bēdu ieleju, kas valdīja komandu sacensībās, kuras ar cerībām gaidīja mūsu valsts izlases atlēti, Sports jau rakstīja. Toties svētki bija daudzās citās vienībās.

Ķīnieši ar skatu uz Pekinu
Vīriešu sacensību dalībnieki, raugoties uz ķīniešu kombinācijām, gandrīz visi bija vienisprātis, ka nākamajā gadā olimpiskajās spēlēs Pekinā viņiem godalgas garantētas. Vēl precīzāk - jānotiek brīnumam, lai sacīkšu saimnieki komandu cīņā nevinnētu savās mājās.Tagad viņi tuvākos sekotājus japāņus pārspēja par vairāk nekā četrarpus punktiem.

Daimlera iela atduras Mersedesa ielā, neliels gabaliņš uz priekšu, un nonākam Porsche arēnā un tai līdzās esošajā hallē. Šoreiz tas nav auto cienītāju kārtējais saiets. Tomēr šeit, Štutgartē, pasaules 40. vingrošanas čempionāta dalībnieku vidū ir arī Eiropas absolūtā čempione ar šai arēnai ļoti atbilstošu uzvārdu - Ferari.

Augstākās klases vingrotāji, arī Latvijas izlases līderis olimpiskais vicečempions Jevgeņijs Saproņenko te bija ar vienu mērķi - izcīnīt Pekinas olimpisko ceļazīmi. Vēl pirms došanās uz Vāciju viņš Sportam stāstīja, ka noteikti startēs daudzcīņā. Ja neizdosies tikt pie mērķa, vēl atliek otra iespēja - tikt finālā un kļūt par čempionu. Tikai tā iespējams bruģēt ceļu uz Pekinu. Ja izlase tiktu stiprāko 18 komandu vidū, tas ceļazīmes garants. Pāris stundu laikā cerības sagruva.