Intervijas

Jūnija beigās, braucot uz Latvijas Jaunatnes olimpiādi, pie Vaivariem pamanīju pazīstamu stāvu — gar ielas malu raitā solī skrēja Latvijas rekordiste maratonā Jeļena Prokopčuka. Tas nebūtu nekas neparasts, taču maija otrajā pusē Jeļenas un viņas vīra un trenera Aleksandra ģimenē piedzima brašs puika Viktors. Nesen, 11. septembrī, Jeļena aizvadīja savu pirmo startu un Jūrmalas pusmaratonā pārliecinoši uzvarēja 10 km skrējienā. Vai mūsu slavenā sportiste atgriežas?

Pērnā gada Latvijas Gada balvas sportā pasniegšanas brīdī varbūt daudziem bija pārsteigums, ka balvu Paraugs sportā pasniedza katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Īsi, bet lietpratīgi sportiski priesteris uzrunāja klātesošos, jo savulaik viņš pats bijis atzīstams vieglatlēts. Stankeviča kungs savas noslogotības dēļ intervijas tik bieži nesniedz, taču sarunai ar mūsu žurnālu viņš piekrita labprāt, jo savējiem nemēdzot atteikt.

Par Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK) valdošajām noskaņām lielākoties uzzinām pastarpināti un fragmentāri, tādēļ SOK prezidenta Žaka Roges vizīte Rīgā bija īstais brīdis, lai nepalaistu garām reto iespēju uzklausīt pirmavotu. Plašākā sarunā Roge sniedza ieskatu mūsdienu sporta problēmās un olimpiskajai kustībai aktuālos jautājumos, kliedējot mītu par sporta sterilo nošķirtību no politiķiem, atgādinot, ka amatierisms olimpiskajās spēlēs pieder divkosīgai pagātnei, bet blēžu centieni derību slēdzēju uzņēmumu apkrāpšanā sporta nākotni apdraud ne mazāk par dopingu.

Ik pavasari gaisā virmo kas aicinošs... Gluži kā
dārznieks, sniegam nokūstot, bažīgā neziņā raugās, vai pēc sniegiem un saliem
kas vēl dīgs un plauks, tā katru gadu ap Lieldienu laiku varam atviegloti
uzelpot - mākslas vingrošana Latvijā ir izdzīvojusi! Varbūt mazliet
pārspīlēju... bet, gribam to atzīt vai ne, mākslas vingrošanas vārds Rīgā un
visā Latvijā izskan tikai reizi gadā - kad vingrotāju zieds un Latvijas
mākslinieki tiekas starptautiskajā turnīrā Baltijas aplis.

Pērnā skeletona sezona
beidzās turpat, kur šī sākās - Pārksitijā, ASV. Februārī ne šajā trasē, ne
Leikplesidā, ne Vistlerā Martins Dukurs netika labāko skaitā, bet viņa vecākais
brālis Tomass tikai ar pūlēm iekļuva pirmajā divdesmitniekā. Tagad no abiem
Amerikas posmiem Martins atgriezās kā Pasaules kausa izcīņas līderis, Tomass -
ar astoto vietu kopvērtējumā. Arī oficiālajā treniņnometnē olimpiskajā Vistlerā
abu rezultāti bijuši labākā sešnieka robežās.

Dzīve nav tikai
nemitīgi augšup vērsts vektors. Jūlija beigās Adelaidē Māris Štrombergs
pazaudēja pasaules čempiona titulu, finišējot ceturtais. Toties septembrī
latvietis ieguva divas vēl nebijušas balvas - uzvarēja ASV Nacionālās
riteņbraukšanas līgas (NBL) seriālā un Lasvegasā saņēma Nora Cup kausu
kā Amerikas šāgada labākais BMX braucējs.

Savu pēdējo lielo maratonu Jeļena Prokopčuka
noskrēja 2008. gada aprīli Bostonā. Lai arī kā aicināta, Pekinas
olimpiskās spēles Ļena izlaida. Par karstu, lai pacīnītos par pienācīgu vietu,
un vispār viņa esot nogurusi - fiziski, morāli. Viņai maratona trasē pārtraukumu
nebija, bet skriet sešus gadus visaugstākajā līmenī - tas tomēr nav prāta
darbs.

Pērnvasar braucot cauri
Jūrmalai, ap Mellužiem bieži varēja redzēt Ļenu un viņas vīru (arī treneri)
Aleksandru vieglā solī skrienam gar ceļu. Atsildīšanās?

LOK prezidents Aldons
Vrubļevskis šopavasar Rucavā tradicionālajā olimpiešu kluba un Latvijas mežu
rīkotajā talkā iestādījis trīs ozolus, nodomājot, lai būtu katra kaluma
medaļai pa vienam. Tagad viņš smej: "Žēl, ka neiestādīju piecus vai sešus
ozolus!" - Tas nozīmē, ka
vismaz divas medaļas Pekinā palaistas garām? - Tā varētu teikt. Ja
Vadims Vasiļevskis sasniegtu savu sezonas rezultātu un vēl mazliet pieliktu
klāt, tad teorētiski mums šķēpa mešanā varēja būt pat divas medaļas. Otru pistoles

Pilsēta ar apbrīnojamu šodienu. Tā pārfrāzējot reklāmas saukli -
pilsēta ar rītdienu - var teikt par Ventspili, kurā pusgada laikā notiek divi
Eiropas čempionāti un jau otro reizi risinās mūsu valstī plašākais sporta
pasākums - olimpiāde. Kā tas iespējams, par to saruna arVentspils domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku un Latvijas II
olimpiādes organizācijas komitejas vadītāju Jāni Vītoliņu.- Varat pateikt, cik kvadrātmetru sporta iznāk vienam
ventspilniekam?
-

Latvijas basketbola jaunāko laiku vēsture nav
iedomāja ne tikai bez Brocēnu un Bonus cīņas deviņdesmito gadu vidū, bet
arī bez ģenerālmenedžera Andra Vanaga, kura nepiekāpība gan laukuma malā, gan
basketbola funkcionāru kabinetos nereti novedušas līdz pat konfliktiem, kuri
vairāk gan bija raksturīgi LainERS laikiem.Tā jau tiešām ir
vēsture, jo diez vai pat lielākie statistiķi ir saskaitījuši Vanaga sapelnītās
tehniskās piezīmes, bet šajās dienās visu basketbola līdzjutēji skatieni