Toreiz un tagad

|
Numurs:
12-Slavins-TOREIZ un TAGAD-orient-1.jpg

Rodrigo Slaviņš
ar orientēšanās sportu nodarbojas jau 52 gadus, bet pirmo reizi par pasaules
čempionu viņš kļuva tikai pērn, kad Sidnejā uzvarēja World Master Games septiņdesmitgadnieku
grupā garajā distancē. Augusta sākumā viņš gatavojas šo titulu aizstāvēt, kas
būšot grūtāk nekā to izcīnīt. Tālajā Austrālijā Rodrigo Slaviņam vajadzēja
cīnīties ar 68 konkurentiem, bet startam šāgada pasaules čempionātā, kas notiks

|
Numurs:
4-Sergis-TOREIZ un TAGAD-sergis.jpg

Pirms nepilniem
trīspadsmit gadiem Kristers Serģis un Artis Rasmanis pirmo reizi kļuva par
pasaules čempioniem motokrosā ekipāžu klasē. Tagad abiem pieder pieci šādi
tituli. Kad 2008. gadā Kristers paziņoja par atvadām no lielā sporta, viņš
pasaules čempionātos bija izcīnījis vēl trīs otrās un vienu trešo vietu. Tomēr
šopavasar Serģis atkal stājās uz starta divos Latvijas čempionāta posmos un
katru reizi ar citu līdzbraucēju atkal uzvarēja. "Tev ir lielā sporta atkarība,"

|
Numurs:
8-Klementjevs-TOREIZ TAGAD-ar medalam.jpg

Olimpiskais zelts, divi olimpiskie sudrabi,
septiņi pasaules čempiona tituli... Tikai tad, kad tie visi bija iegūti un
Ivans Klementjevs vairs nebija kanoe airētājs, viņš kļuva par Saeimas deputātu.
Viņš joprojām gatavs būt pirmais, bet diezin vai viņu var saukt par partijas
lokomotīvi, kas nezina, kādu kravu velk.

 

 

Ivans
Klementjevs

Dzimis: 1960. gada 18. novembrī Mežāres pagastā

 

Statuss

|
Numurs:
14-Kipurs-TT-kipurs 006.jpg

Olimpiskais
čempions Jānis Ķipurs ir vienīgais latvietis, kas ziemas spēlēs izcīnījis divas
medaļas - zeltu 1988. gadā Kalgari, pilotējot bobsleja divnieku, un bronzu
četrinieku konkurencē. 1992. gadā Albērvilā, Latvijai atgriežoties olimpiskajā
saimē, Jānis bija mūsu karognesējs.

 

 

|
Numurs:
12-Germanis-TOREIZ un TAGAD-pus vaigus.jpg

Juris
Ģērmanis ir vienīgais latviešu distanču slēpotājs, kurš pēc Otrā pasaules kara
olimpiskajās spēlēs spējis iekļūt labāko piecdesmitniekā*. To viņš paveica
2002. gadā Soltleiksitijā, izcīnot 49. vietu 15 km klasiskā stila slēpojumā.
Tagad, strādādams atbildīgā amatā starptautiskā betona būvkonstrukciju
uzņēmumā, Ģērmanis joprojām cīnās par medaļām Latvijas čempionātos un palīdz
gatavoties Vankūveras spēlēm savam novadniekam Jānim Paipalam.

 

|
Numurs:
2-TOREIZ-TAGAD-1.jpg

Jānis Ciaguns ir
pirmais latvietis, kurš kalnu slēpošanā startējis gan Pasaules kausa izcīņā,
gan pasaules čempionātā, turklāt visās diciplīnās. 1974. gada PČ Sanktmoricā,
būdams slaloma speciālists, viņš augstāko - 42. vietu sasniedza nobraucienā,
bet savā iecienītākajā disciplīnā pazaudēja slēpi. Tajā pašā sezonā PK Ciaguns
veica arī leģendāro Lauberhornas nobraucienu Vengenā. Slalomā Jānis Ciaguns
kļuva par divkārtēju (1973. un 1974. gadā) PSRS čempionu, piesaistot skatītāju

Sindikāta saturs

 

© Sporta Apgāda centrs 2007