Olimpiskajā sporta
centrā Rīga pašā vasaras svelmē notiek treniņi... kalnu slēpošanā.
Latvijas izlases atlēti regulāri izmanto oriģinālu Krievijā radītu datorizētu,
interaktīvu trenažieri Skimaster. Iekārta ļauj efektīvi kontrolēt slēpju
sagāzumu grieziena brīdī, dozēt slodzi, iejusties dažādu parametru trasēs.
Attēlā Vankūveras olimpietis Roberts Rode izlases galvenā trenera Dināra Dorša
vadībā sāk apgūt Soču nobrauciena trasi.
Dainis Caune,mūsu
speciālkorespondents Vankūverā
Ivara Ciaguna
Soltleiksitijā sasniegtais Latvijas kalnu slēpotāju rekords - 25. vieta
olimpiskajās spēlēs pēc četriem gadiem var krist. Kristaps Zvejnieks Vankūverā,
būdams ceturtais jaunākais slalomists, jau finišēja cienījamā 37. pozīcijā.
Saulainā svētdiena, 21.
februāris, nav pārāk laimīga diena Robertam Rodem, kurš trešo reizi karjerā
visaugstākā līmeņa sacensībās dodas nobrauciena trasē. Turklāt Vistleras
Krīksaidas 3105 metri (augstumu starpība 853 m) tiek uzskatīti par vieniem no
sarežģītākajiem pasaulē.
Visi trīs mūsu
olimpieši par treneriem sauc arī savus vecākus, un tādējādi var teikt, ka
Vistlerā uz starta stāsies arī Jana Zvejniece, Jānis Fimbauers un Andrejs Rode.
Visi trīs bijuši kalnu slēpotāji un savulaik tiekušies pēc iespējami augstākiem
mērķiem. Tagad vecāku sapņus īstenos bērni.
Jānis Ciaguns ir
pirmais latvietis, kurš kalnu slēpošanā startējis gan Pasaules kausa izcīņā,
gan pasaules čempionātā, turklāt visās diciplīnās. 1974. gada PČ Sanktmoricā,
būdams slaloma speciālists, viņš augstāko - 42. vietu sasniedza nobraucienā,
bet savā iecienītākajā disciplīnā pazaudēja slēpi. Tajā pašā sezonā PK Ciaguns
veica arī leģendāro Lauberhornas nobraucienu Vengenā. Slalomā Jānis Ciaguns
kļuva par divkārtēju (1973. un 1974. gadā) PSRS čempionu, piesaistot skatītāju
Kalnu slēpošanā
olimpisko A normatīvu nobraucienā izpildījis Roberts Rode. Vēl viena vieta
Latvijai pienākas atbilstoši B normatīvam, kas dod tiesības Vankūveras spēlēs
startēt slalomā un milzu slalomā. Par šo godu līdz nākamās nedēļas beigām
vairākās FIS sacensībās vēl spīvi spēkosies Mārupes vidusskolnieks Kristaps
Zvejnieks (attēlā pa labi) un Baltijas starptautiskās augstskolas students
Einārs Lansmanis (attēlā pa kreisi).
Tas nav nekas
neiespējams. Četros piegājienos tik garu distanci var veikt katrs, kas piedalās
tautas slēpojumos. Šādu iespēju pārbaudīt spēkus piedāvā Cēsu Olimpiskais
biatlona un slēpošanas centrs Priekuļos.
Kalnu slēpotāji
ieguvuši ne tikai mākslīgo sniegu. Dabas kaprīzes arvien pārliecinošāk viņus
dzen arī zem jumta. Francijas pilsētiņā Amnevillā uzbūvēta pagaidām Eiropā
lielākā slēpošanas halle, kurā iekārtots apmēram 500 m garš un 35 m plats
nobrauciens - pilnībā piemērots sacensībām slalomā. Kalns nav stāvs, bet
sagatavots perfekti un - pats galvenais - slēpojams jebkuros laika apstākļos.
Kaimiņus ar cepurēm
nomētāt novaram. Arī kalnu slēpošanā. To apliecināja pirmā Baltijas kausa
izcīņa, kuras saimnieka lomu uzņēmās igauņi, šīs sacensības Somijā rīkojot
vienlaikus ar savu nacionālo čempionātu. Tādā veidā viņi bija spēcīgākajā
sastāvā, bet latvieši skaitīja naudiņu, vai vērts doties līdz Polārajam lokam
uz mistisko Somutunturi. Izrādījās, ka ir vērts, un žēl, ka daudzi spēcīgi A un
B grupas sportisti neiepazina vietu, kas līdzīgi Innerkremsai austriešiem ir
Ikviens prasmīgs slēpotājs būs nonācis situācijā, kad gribētos, lai pie kājām būtu nevis īsās un šerpās slalomenes, bet garākās un prātīgākās giganta slēpes. Vai otrādi. Tagad iespējams vienu slēpju pāri transformēt abās versijās. Fotogrāfi līdzīgu problēmu atrisināja jau sen, radot zoom objektīvu ar maināmu fokusa attālumu. Rossignol savas zūmējamās slēpes marķē ar Mutix zīmi. Dinamiskais rādiuss
