Latvijā sporto 100 veidos! Gribi zināt, kā, ABONĒ žurnālu SPORTS olimpiskajam 2010. gadam!
Žurnālu SPORTS iespējams
abonēt:
Te cīnās tie, no kuriem simti
pēc pieciem gadiem startēs aiznākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos.
Vairāki pavisam noteikti kāps uz visaugstākajiem pjedestāliem, kļūstot par
pasaules zvaigznēm. Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Beskidi kalnos, Polijas
dienvidos, 46 valstu sportistu konkurencē latvieši turas pa vidu. Snovbordā,
biatlonā un kalnu slēpošanā pat tuvāk priekšgalam.Lai arī šo sarīkojumu, kurš
notiek jau devīto reizi, oficiāli dēvē par Eiropas Jaunatnes olimpisko ziemas
Pēc
dramatiskās supersmagsvaru cīņas, kurā Viktors Ščerbatihs Atēnu olimpiskajam
sudrabam pievienoja bronzu, Pekinā izskanēja daži nākotnes minējumi, kuriem
fonā bija rūgtums par neizmantoto iespēju kļūt par čempionu. "Es
biju gatavs zeltam," tūlīt pēc apbalvošanas ceremonijas ar bronzas medaļu
kaklā noteica mūsu Eiropas un pasaules čempions, kuram eksperti uzvaru
prognozēja arī uz olimpiskā svarcelšanas paaugstinājuma. "Zelts
Olimpisko spēļu atklāšanā
visas pasaules labākos sportistus sveic arī daudzu valstu vadītāji. Lai arī
kādas diskusijas ritēja par oficiālo personu līdzdalību neviennozīmīgi vērtētās
Ķīnas politikas dažādiem aspektiem, sportiskais princips tomēr guvis virsroku,
un pirmo personu pulkā ir arī mūsu valsts prezidents Valdis Zatlers. Īsi pirms
došanās uz Pekinu Valsts prezidents sniedza interviju Sportam.
Jauna iespēja!
Īpaša cena 11
mēnešiem
Sporta abonements (48 numuri) tikai par 25 latiem Ērti abonēt Jūsu vietā visu
izdarīs redakcija Abonējiet žurnālu Sports,
sūtot e-pastu uz adresi birojs@sporto.lv vai zvanot pa tālruni
67276779, un norādiet precīzu piegādes adresi Rēķinu samaksai
nosūtīsim pa pastu
Globālā sasilšana vismaz vienu ziemas sportu nepazudinās. Pēc otrā pasaules čempionāta vasaras biatlonā Otepē par to nav ne mazāko šaubu. Izsenis biatlonisti vasarās, gatavojoties ziemai, skrējuši un šāvuši, kā arī šādi spēkus pārbaudījuši. Bet tiklīdz kādai sacensībai tiek iepūsta dzīvība, tā tūlīt sāk diktēt savus noteikumus. Treniņmači vasaras biatlonā ar laiku daudzās valstīs ieguva nacionālo čempionātu statusu, un tad jau klāt bija arī pasaules meistarsacīkstes, kuras gan skatītājus nesaistīja.
Skriešana, kas visiem biatlonistiem palīdz veidot izturības bāzi, tomēr būtiski atšķiras no slēpošanas. Skrejbiatlonā lielākoties uzvarēja sportisti, kuru vārdi ziemas sniegā nebija manāmi. Dažas komandas šādām sacensībām pat speciāli sāka gatavot bijušos vieglatlētus. Ziemas zvaigznēm tas kļuva pavisam neinteresanti, un tās turpināja vasaru deldēt gan pa mežu, gan pa asfaltu.
Latvijas izlases spēles Eiropas čempionāta grupu turnīrā beidzās ar negaidītu zaudējumu Portugāles valstsvienībai.
Jau mača pirmās minūtes apliecināja, ka sāncenši ir nopietni noskaņoti cīņai. Latvijas izlases neveiksmes metienos ļāva portugāļiem panākt 7:0, tad 11:3, bet visu pirmo ceturtdaļu uzvarēt ar 17:9. Otrajā mača daļā Latvijas basketbolisti nedaudz uzlaboja savu sniegumu, pēc Andra Biedriņa veiksmīgā uzbrukuma pirmoreiz izvirzoties vadībā ar 18:17. Sāncenši piecu minūšu laikā nespēja gūt nevienu punktu. Tomēr ceturtdaļas beigas atkal piederēja portugāļiem - puslaikā 24:28. Neveiksmīga mūsējiem bija arī trešā ceturtdaļa. Lai gan pēc Uvja Helmaņa tālmetiena tika panākts neizšķirts 32:32, bet Armanda Šķēles precīzais raidījums mūsējos pat izvirzīja vadībā 35:32, tomēr portugāļi neatdeva iniciatīvu un līdz perioda beigām panāca 55:44 savā labā.
Vārdi vējā nav kaisīti. Pasaules meistarsacīkšu sākums vieglatlētikā mums pagāja septiņcīņas zīmē. Bija aizraujoši, un mūsu jaunā (tikai 19 gadi) daudzcīņniece, rēzekniete Aiga Grabuste izpildīja savu mājās doto solījumu un laboja ne tikai vienu rekordu.
Čempionei pie rokas
Izcīnītā cienījamā 17. vieta šoreiz nav tik būtiska. Vairāk jāuzteic meitenes lielā apņēmība un
rakstura stingrība. Aiga uz pasaules cīņam tika pēdējā brīdi pēc iegūtā Eiropas
junioru čempiones titula. Daudzcīņnieki zina, ka nepilna mēneša laikā starts
divas reizes tik grūtā un sarežģītā disciplīnā ir uz neprāta robežas. Arī Aigas
trenere Ludmila Olijare Rīgā bija domīga, vai būs labs rezultāts. Taču iespēju jau šogad izpildīt olimpisko A normu (6000 punkti, nevis 6050, kā domāja pati
daudzcīņniece) garām laist negribējās.
Daudziem tas bija pārsteigums - bronzas medaļa pasaules meistarsacīkstēs. Arī Sporta redakcijai, jo mums arhīvā nebija nevienas Edgara bildes. Var saprast, jo labu šķēpa metēju mums daudz, vairāk jau domājam par tiem, kuri cīnās ar Latvijas rekordiem, ar pasaules labākajiem pieaugušo sacensībās
Taču ikviens rekordists reiz sācis ar jauniešu sacensībām, tāpēc mēroju ceļu uz Ventspili, kur dienu pēc atgriešanās no čempionāta Edgars jau bija stadionā.
- Kas mainījies, Edgar, kad medaļa kaklā?
- Nekas būtiski,
vairāk jau tā dod atziņu, ka ir vērts trenēties tālāk.
- Braucot uz pasaules čempionātu Ostravā, domāji
par konkrētas vietas izcīnīšanu?
- Kopā ar treneri
papētījām konkurentu rezultātus, un bija skaidrs, ka jācīnās par pirmo trijnieku.
Pats to sapratu jau iesildoties, jo jutos ļoti labi un šķēps lidoja viegli.
Sportiskās formas virsotne Latvijas basketbolistiem būs jāsniedz septembra pirmajās dienās, kad Seviljā (Spānija) sāksies Eiropas čempionāta finālspēles, bet pašlaik sagatavošanās posmā galvenais ir krāt spēkus.
Basketbolisti treniņus uzsāka 11. jūlijā Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā, bet jau pēc dažām dienām no 22 kandidātu saraksta tika svītroti Uģis Viļums, Akselis Vairogs, Pāvels Veselovs, Māris Ļaksa un Mārtiņš Skirmants. 15. jūlijā Valmierā, Vidzemes Olimpiskajā centrā, valstsvienības 16 kandidāti - Kristaps Valters, Sandis Buškevics, Jānis Blūms, Raimonds Vaikulis, Aigars Vītols, Armands Šķēle, Kristaps Janičenoks, Sandis Valters, Gatis Jahovičs, Ernests Kalve, Ivars Timermanis, Jānis Porziņģis, Kaspars Bērziņš, Kaspars Cipruss, Raitis Grafs un Andris Biedriņš. Slimības dēļ ierindā nebija vienīgi Uvja Helmaņa.
