Lai arī kādi vēji Liepājā pūstu, pa ielām viņai jāiet ar paceltu galvu, jo ik pa brīdim mundro kundzi kāds sveicina.Gan vecmāmiņas un māmiņas, gan meitas un mazmeitas. Viņām visām bijusi viena trenere Līvija Alpe-Lūka, kura basketbolu Liepājas meitenēm mācījusi spēlēt vairāk nekā piecdesmit gadus.
Motokrosa trasēs Jānis Serģis cīnījās 35 gadus. Līdz dienai, kad viņu apsteidza dēls Kristers, kurš tēva aizsāktajā leģendā par Serģiem ierakstīja piecus pasaules čempiona titulus. Zemnieciska izturība un latviska ietiepība, sportisks azarts un miers — tā pazinēji raksturo abus — gan tēvu, gan dēlu. Jānis Serģis šogad saņem balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā.
„Atnesu prasīto fotokartīti, mani reģistrēja, iedeva dokumentu un kādu reizi arī uzlaida laukumā,” Tālivalža Pētersona stāstītais liek secināt, ka toreiz, pirms 75 gadiem, mirkļa nozīmība palikusi lāgā neapzināta. 1936. gada 4. decembrī viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kam izsniegta Latvijas Basketbola savienības licence. Oriģinālais dokuments, saglabāts cauri dažādiem laikiem, joprojām atrodas Pētersona kunga mājā Imantā, apliecinot īpašnieka uzticību basketbolam.
Oficiāli Latvijas hokeja dzimšana tiek datēta ar 1931. gadu, kad mūsu valsti uzņēma Starptautiskajā Ledus hokeja federācijā (IIHF, toreiz LIGH ―League Internationale de Hockey sur Glace). Patiesībā šī spēle, saukta arī par Kanādas hokeju, ledus hokeju vai hokeju ar ripu, mūsu pusē bija zināma jau senāk.
Tās lietas iesācējs un turpinātājs. Tā var teikt par treneri Ainaru Leju, kuram šī modernās pieccīņas turpināšana notiek jau 57 gadus. Lejas audzēkņi ir ne tikai čempioni, bet arī daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Viņš ir ar īpašu pedagoga talantu apveltīts treneris. „Viņa dēļ pieccīņnieki turas uz vagas,” saka Juris Krastiņš, Lejas audzēknis ne tikai sportā, bet arī trenera amatā, kurš Jeļenu Rubļevsku aizvadīja līdz olimpiskajam sudrabam, bet Denisu Čerkovski līdz 4. vietai Atēnu olimpiskajās spēlēs.
Kad pagājušā gada decembrī Zemgales olimpiskā centra sporta hallē Latvijas kausu volejbolā saņēma Ozolnieku/Poliura volejbolisti, tikai retais aizdomājās, ka komandu līdz šai trofejai aizvedis treneris, kura karjera sākās vēl ilgi pirms visu Ožu spēlētāju dzimšanas. 78 gadus vecais Zigismunds Grigoļunovičs kļuvis par Ozolnieku volejbola patriotu, kaļot plānus, kā šopavasar uz pilsētu atvest vēl vienu Latvijas čempionu zelta medaļu komplektu.
Oficiāli Gunārs Jākobsons no saviem 55 darba gadiem tikai piecus bijis sporta raidījumu galvenais redaktors. Pārējā laikā viņš Latvijas Radio vadījis muzikālas programmas, bijis atbildīgs par ziņu un kultūras raidījumiem, bet šo Ziemassvētku priekšvakarā tieši viņš saņems Latvijas Gada balvu par mūža ieguldījumu sportā. Jo vienlaikus visus šos gadus Gunārs Jākobsons bijis arī radio un televīzijas sporta komentētājs.
Sieviete ar
ikonas auru. Sievišķības etalons ar dzelzs lēdijas krampi. Eleganta, cēla,
skaista, cilvēcīga, nesavtīga un apbrīnojami dzīves gudra. „Rakstiet ar lielo
burtu," tā vai ikreiz, stāstot par savu Skolotāju, man lūgušas viņas audzēknes.
Velta Krasovska - Trenere, Skolotāja, Mamma simtiem mazu bižainu meitēnu,
klīrīgu jaunkundzīšu un skaistu jaunu sieviešu. Viņas īpašā enerģētika, mazliet
hipnotiskais acu skats, pašaizliedzīgā ziedošanās, mērķtiecīgais gribasspēks
Vienīgais latviešu soļotājs, kurš pēckara gados pārsniedzis
pasaules rekordus! Šis fakts vien jau apliecina Ādolfa Liepaskalna izcilību. 25
PSRS un 21 Latvijas rekords vairs skan tikai kā piebilde. Šovasar alūksnieši
atzīmē sava leģendārā novadnieka simtgadi. Publicējam fragmentus no sporta
pedagoga (1978. gadā absolvēts LVFKI) un kultūrvēsturnieka (2001. gadā iegūts
maģistra grāds LU) Jāņa POĻA nule izdotās grāmatas Ādolfa Liepaskalna mūža
soļi.
Latvijas boksam šogad aprit deviņdesmit. Bet ir kāds latvietis, kas ar šo sporta veidu nopietni nodarbojies vēl krietni agrāk. Jau 1913. gada rudenī par pirmo Krievijas absolūto čempionu klasiskajā angļu boksā kļuva Jānis Grave.
Jaunākie komentāri
pirms 10 nedēļas 1 diena