Latvijas skeitbords
svin 25. dzimšanas dienu, iekarojot arvien lielāku popularitāti ne tikai lielajās
pilsētās. Lai arī daudziem skeitošana ir tikai dzīvesstila sastāvdaļa, tomēr
pašmāju skeitborda pārstāvji var lepoties ar pasaules un Eiropas čempionu
slalomā Jāni Kuzminu, kā arī meistarīgo strītstailistu Madaru Apsi. Skeitborda
sabiedrības redzamākā daļa ir uz ielām, skolās un skeitparkos, taču tajā pašā
laikā šis ir arī sporta veids, kurā notiek cīņa par sekundēm un centimetriem. 21.
Reiz par
gada labāko trimdas latviešu sportisti tika atzīta Rita Saiva. Daudzkārtējie
pasaules rekordisti, Romas olimpisko spēļu laureāti Ilze (sudrabs) un Jānis
Konrādi (zelts un bronza) nav vienīgie Austrālijas latvieši, kas savu vārdu
ierakstījuši peldēšanas vēsturē.
Latvijas Gada balvu par mūža
ieguldījumu sportā saņems šķēpmetējs Jānis Lūsis - žūrija lēma vienbalsīgi.
Ja aplūkojam
Jāņa Lūša sportiskās karjeras skaitļus, tad viņa sniegumu diez vai kāds mūsu
sportists pārspēs. Tas arī nebūtu galvenais, daudz svarīgāk ir, lai Jāņa
sekotāji no viņa mācītos neatlaidību, mērķtiecību, noteiktību savas sportiskās
karjeras veidošanā.
Burātājs
Laimonis Millers, vēl dzīvs būdams, bija kļuvis par leģendu. Ar savu
principiālo stāju, ar aso humora piparu un skolotāja talantu, kuram Latvijā
pateicīgi simtiem jahtu kapteiņu. Vairāk nekā pusgadsimtu Millera 1953. gadā
izdotais Burāšanas sports bija vienīgā vispusīgā mācību grāmata par
zēģelēšanu latviešu valodā. Un tas nav vienīgais viņa rakstu darbs. Oktobra
otrajā sestdienā 95 gadu vecumā Laimonis Millers aizgāja mūžības jūrā.
Latvijas
jaunatnes basketbola ilggadējais treneris Artūrs Puravs, kurš ir kļuvis par
vienu no Rīgas 3. BJSS simboliem, 20. septembrī svinēs 90. dzimšanas dienu!
Puravs kā fizkultūras skolotājs un zēnu komandu treneris ir izaudzinājis
daudzas basketbola slavenības, kuras tuvākajās dienās steigs sveikt pedagogu
apaļajā jubilejā.
Dakterītes Margrietas Baldzēnas pirmā un vienīgā darbavieta bija
Latvijas Ārstnieciskās fizkultūras dispansers, kas rūpējās par daudzu sporta
veidu pārstāvju veselību. Šai svētīgajai nodarbei veltīti gandrīz 35 gadi, un, neviens
nezina, kādas būtu sekas, ja Margrietai kāds gribētu atņemt riteņbraukšanu, ko
dēvē arī par asiņainu sporta veidu, bet ārstes karjeras sākumā viņa, ieraugot
asinis operāciju zālē, gandrīz krita ģībonī. Kopš 1950. gada rudens dispansera
Jānis pagājušonedēļ noķēra puskilo smagu
foreli. Tepat pie mājas, Mazajā Juglā, pie kuras var nokāpt pa trepītēm. Nākamajā
dienā smīlāja smalks lietutiņš un mājas saimnieks priecājās - beidzot tikko
sastādītajiem kartupeļiem kaut kas arī tiks. Diena Zušu mājās rit mierīgi un
nesteidzīgi, Jāņa sieva Elvīra ar riteni aizminusies uz mežu. Bet vairākas
reizes nedēļā Jānis iziet uz Ērgļu ceļa 45. kilometra, lai kāptu autobusā un
brauktu uz Rīgu.
Ar Latvijas Šķēpmetēju kluba gādību klajā nākusi apjomīga un
interesantiem faktiem bagāta grāmata par mūsu izcilo šķēpmetēju olimpisko
čempionu Jāni Lūsi, kurš 19. maijā svinēja savu 70 gadu jubileju.
Lūk, ko stāsta grāmatas autors, mūsu vieglatlētikas statistiķis Andris
Staģis:
- Saņemot piedāvājumu, jutos ļoti pagodināts, jo Jānis Lūsis ir viens no
mūsu izcilākajiem visu laiku sportistiem.
Nu jau vairākus gadus
ringa lielmeistars Jānis Rovičs nav sastopams Jūrmalas ielās, boksa zālēs un
sacensībās Rīgā. Tagad desmitkārtējam Latvijas čempionam, PSRS meistarsacīkšu
divkārtējam sudraba laureātam un bronzas medaļas ieguvējam ir cits ne mazāk
nopietns pretinieks - Alcheimera slimība (nervu centra iekaisums). Žēl, ka 70.
šūpuļa svētkos, kas būs pēc dažām dienām, Jānis nevarēs atrasties draugu un
veco cīņubiedru pulkā.Jānim Rovičam, kas
Varbūt vēl būs nedaudzi
vecākas paaudzes sporta cilvēki, kas savā laikā lasījuši populāro Sporta
Pasauli. Pirmais laikraksta numurs iznāca 1931. gadā, pēdējais 1000. numurs
- 1944. gada 21. augustā. Sagatavots, bet kara apstākļu dēļ neiespiests bija
palicis 1001. numurs. Arnoldu Šmitu, kuram 14. martā paliktu simts, un Sporta
Pasauli dažkārt uzskata par sinonīmiem. Tūkstoš numuru vēsture Šmita līdzdalība laikrakstā


