Piektdien Siguldā sākas Latvijas jaunatnes
ziemas olimpiāde. Pirmie startē kamaniņu braucēji, kas trijās dienās izcīnīs
pirmās olimpiskās medaļas. Sportistus cīņā vadīs olimpiskās bronzas medaļas
ieguvēja tālajā 1980. gadā Ingrīda Amantova, kas jau 35 gadus ir mūsu kamaniņu
sportā.Saruna ar Ingrīdu
Amantovu risinājās Siguldas kamaniņu trasē, kur Ingrīda strādā kopš trases
pirmsākumiem.- Vai var teikt, ka šī skola ir kamaniņu
Viņa vārds pirms
dažiem gadiem pazuda no sporta aprindām. Viņš nogāja malā, pazuda, ierakās
biznesā. Tomēr motoru sporta slimības var tikai pieslēpt, ne izārstēt.
Pieckārtējais pasaules čempions Artis Rasmanis atkal ir uz motocikla un bauda
dzīvi, startējot motokrosa kvadraciklu sacīkstēs, braucot makšķerēt, ziemā
rīkojot skijoringa sacensības un pats tajās startējot.
Cēsnieks Artis Rasmanis ilgus gadus bija kantētājs
Ansis Dāle brauc ar Porsche un kopā ar meitu spēlē golfu, kaut gan divas reizes olimpiskajās spēlēs startējis burāšanā un nupat īsi pirms savas 40. dzimšanas dienas vindsērfingā atguva valsts čempiona titulu, kuru iepriekš izcīnījis tik daudz reižu, ka to nespēj saskaitīt ne viņa māte un tēvs, ne viņš pats.
Būtībā Ansis Dāle no pjedestāla tā īsti nemaz nav nokāpis, lai gan vada uzņēmumu, kurš darbojas visā Baltijā un kura apgrozījums rakstāms ar septiņciparu skaitli. Vienlaikus viņš pamazām gatavojas kārtējam pasaules čempionātam Formula Windsurfing, kurā pērn, izcīnot 20. vietu, Dāle bija labākais no baltiešiem. Eiropas meistarsacīkstēs viņš finišēja 18. un sezonu beidza ar rezultātu, kāds vismaz gadus desmit nav bijis pa spēkam nevienam citam Latvijas burātājam - 10. vietu pasaules reitingā. Netikšana uz pasaules pjedestāla Master (vecāki par 35 gadiem) konkurencē Dālem jau būtu neveiksme.
Pasaules vicečempions keringā un septiņkārtējais Eiropas meistarsacīkšu
laureāts citās treka riteņbraukšanas disciplīnās Ainārs Ķiksis šopavasar atkal
piedalījās pasaules meistarsacīkstēs. Tiesa, mazliet neparastā statusā.
Kopenhāgenā latvietis debitēja Grieķijas izlases treka sprinteru grupas vecākā
trenera amatā, kuru viņš pilda jau kopš novembra.
Kā viss sākās
.jpg "15-Vainsteins-PEEC PJEDESTAALA JBS_9847 (6).jpg")
2000. gada 15.
oktobris. Šis datums ar zelta burtiem tika iekalts Latvijas riteņbraukšanas
vēsturē. Par godu kuldīdzniekam Romānam Vainšteinam, kurš Ziemeļfrancijas
pilsētā Pluī kļuva par pasaules čempionu 268,9 km grupas brauciena elites
klasē. Tā Romāns atkārtoja novadnieces Emīlijas Sonkas 1964. gada panākumu, kas
arī tika gūts Francijā - Bezansonā.
- Nekur no sporta tālu
neesi aizgājusi. Ko tu saki saviem mazajiem - sportojiet veseli? - Sportojiet, un būsiet veseli! Protams, es domāju par vienkāršāko - kustību
prieku, koordināciju, par iespēju iemācīties veikt pareizas fiziskās kustības.
Ar lielo sportu neesmu saistīta - man lielākais prieks, kad redzu kādu
mazo ar sārtiem vaigiem, mirdzošām acīm, jo viņam ir izdevies. Varbūt pirmo
reizi uzvarēt, aizlēkt tālāk, trāpīt grozā, pārspēt pašam sevi. Domāju - katram
„ Tiklīdz iedomājos
par sportu, uzreiz sāku raudāt. Kad pirmo reizi pēc sportošanas beigām gāju uz
sacensībām kā skatītāja, man pakrūtē kņudināja. Jutos kā pirms lēciena, rokas
pašas meklēja naglenes. Pamazām galvā viss sakārtojās, un tagad mačus skatos
mierīgi. Neteikšu, ka vienaldzīgi, bet brīžiem nopūšos - es taču kādreiz lēcu
tālāk..." stāsta Valentīna Gotovska, un man šķiet, ka viņas acis kļūst miklas, bet
Viņa ir lietišķa,
noteikta, mēķtiecīga, dzīvespriecīga un ļoti aizņemta. Ar minūšu precizitāti
viņa nosaka tikšanās laiku intervijai nedēļu uz priekšu, jo viss ir saplānots. Tāpat
kā studējot - augstskola pēc augstskolas. Iespējams, ka tieši šīs īpašības
palīdzēja Latvijas sieviešu sprinta zvaigznei Vinetai Plūksnai-Ikauniecei-Ozoliņai
sasniegt rekordus, kurus pārspēt (un pat nopietni tuvoties) jau 21 gadu
neizdodas nevienai Latvijas sportistei. - Kā Ugāles meitenei
Viņš ierakstījis neizplēšamu lappaspusi Latvijas
vieglatlētikas vēsturē. Šodien tikai nelabojams optimists apņemtos zīlēt, kad
viņa vārds tiks svītrots no rekordista saraksta, jo pēdējos gados sekotāji
atpaliek par centimetriem septiņdesmit. Saruna ar Eiropas eksrekordistu telpās,
Eiropas vicečempionu, divu olimpisko spēļu dalībnieku, kārtlēcēju Aleksandru
Obižajevu. - Kas tev bija un ir kārtslēkšana?
- Tā ir izjūtu
Par Eiropas, pasaules
čempionu un medaļnieku trīssoļlēkšanā Māri Bružiku ir daudz runāts un rakstīts.
Viņš ir apbrīnots, slavināts un arī nopelts. Māris nebija ierindas sportists un
arī uzvedās citādāk nekā daudzi sporta funkcionāri to vēlējās, viņam līdzīgi
varētu būt Balderis, Valters, Olijars. Tie ir sportisti, kas parādās reizi
desmitgadē, iespējams simtgadē. Māra
Bružika sasniegumus un rezultātus, liekas, tuvākajā nākotnē Latvijā neviens
