Līderis

|
Numurs:
1-Skujins-LIDERIS un SACENSIIBA-BS_5055.jpg

Nav ko liegties, dažkārt brīnāmies,
kā jauns cilvēks spēj vienlaikus sekmīgi mācīties prestižā skolā un ar
panākumiem startēt sacensībās, turklāt nopietnā, ilgstošus ikdienas treniņus
prasošā sporta veidā. Šādā aspektā cieņu raisa jaunais riteņbraucējs Toms
Skujiņš.

 

 

|
Numurs:
1-Palameika-LIDERE-JBS_2098.jpg

Šķēpmešana ir
interesanta padarīšana. Tā nav veiksmes spēle - tu vari izdarīt tik daudz, cik
tajā brīdī esi spējīgs. Protams, visam jāsakrīt - labai fiziskajai formai, gadiem
ilgi slīpētai tehnikai un apņēmībai. Tu nevari aizmest tālāk, nekā esi gatavs.

 

|
Numurs:
1-Ikauniece-LIIDERE- laura JBS_7496.jpg

Iespējams, ka nemitīgā talanta klātesamības
piesaukšana viņai jau apnikusi, jo nekādas dabas dāvanas nevar aizstāt rūpīgu
un neatlaidīgu darbu ikdienā, lai startētu vissarežģītākajā vieglatlētikas
disciplīnā - septiņcīņā. Tikko Itālijā Laura Ikauniece (māte Vineta - joprojām
valsts rekordiste sprintā, tēvs - viens no visu laiku labākajiem 110 m
barjeristiem) kļuva par pasaules vicečempioni.

 

|
Numurs:
1-Liepa Laasma-LIIDERE-JBS_4317 (3).jpg

„Daži man prasa - ar ko tu nodarbojies? Ar airēšanu. Un tad sākas minējumi - ā, ar tiem garajiem airiem? Nē, tā ir akadēmiskā airēšana, es smaiļoju. Zinu, zinu, braucat pa tām krācēm. Arī ne, tas ir ūdens slaloms. Tā man ilgi jāstāsta, līdz jautātājs saprot, kas ir smaiļošana. Nu nav tas pats populārākais sporta veids."

|
Numurs:
1-Dejas-LIIDERI-Abols.11.jpg

Trīs vakarus Arēna
Rīga
būs saposusies kā uz balli, skanēs valdzinoša mūzika, jo tur norisināsies
sacensības visskaistākajā sporta veidā - sporta dejās.
Sestdien Eiropas
čempionātā jauniešiem standartdejās startēs arī Latvijas šāgada čempioni
Ronalds Ābols un Santa Vitenberga.
Santa
saka tieši: "Mums ar Ronaldu piemīt viena kopīga īpašība - nespēja
samierināties ar sliktu rezultātu, esam ļoti mērķtiecīgi - ja darām, tad

|
Numurs:
strombergs-LIIDERIS.jpg

Latvietis -
Eiropas čempions olimpiskajā sporta veidā! 
Tas ir izcils sasniegums, lai gan pār 21 gadu vecā valmierieša Māra
Štromberga zelta medaļu klājas gandrīz vai klusums. Nacionālā
īpatnība

Izņemot BMX, es
nezinu nevienu citu sporta veidu, bobsleju, svarcelšanu un šķēpa mešanu
ieskaitot, kurā mūsējie ne tikai regulāri un daudzskaitlīgi kāptu uz Eiropas
čempionātu pjedestāliem, bet arī spētu iekļūt spēcīgāko trijniekā Pasaules

|
Numurs:
Dukurs-LIIDERIS.jpg

Stabili un teicami ziemas
sezonu beiguši abi Latvijas skeletonisti - brāļi Dukuri. Pasaules čempionātā
Altenbergā jaunākais no viņiem - Martins - pēc ne pārāk veiksmīgā pirmā
brauciena (tikai 10. vieta) otrajā sasniedza labāko laiku.Nākamajā dienā ar
stabilu un pārliecinošu sniegumu spēja nostiprināties pasaules labāko
skeletonistu piecniekā. Tikpat augstu Martins bija arī Pasaules kausa izcīņas
kopvērtējumā. Vecākais brālis Tomass pēc pirmās dienas 18. vietas otrajā dienā

|
Numurs:
Silovs-LIIDERIS.jpg

Pērn Eiropas čempionātā Šefīldā izcīnot divas piektās un vienu astoto vietu, latviešu šorttrekists Haralds Silovs iekļuva un nostiprinājās kontinenta labāko meistaru priekšpulkā. Viņa prestižu vairoja arī pirmā bronzas medaļa Pasaules kausa izcīņas priekšpēdējā posmā Hērenvenā 1000 m distancē. Arī šis veikums pieder Haralda 2007. gada sportiskajai bilancei. Cerīga vizītkarte Eiropas meistarsacīkstēm, kas šodien sākas Ventspilī.

Šorttreka smagā bērnība
Haralds Silovs ir 21 gadu vecs un desmit no tiem veltījis šorttrekam. Šis sporta veids Latvijā dzima 1997. gadā. No tiem, kuri toreiz  iestājās  šorttreka nodaļā, slidošanai uzticīgi palikuši tikai divi - Evita Krievāne un Haralds Silovs. Būtu palicis arī Haralda vecākais brālis Helmuts, taču veselības dēļ aktīvai sportošanai vajadzēja likt punktu.Sākums bija grūts, trūka inventāra, Latvijā to nevarēja dabūt, ar noteikumu zināšanu vien bija par maz, vajadzēja arī kādu speciālistu, kas pamācītu slidošanas tehniku. Par pirmo padomdevēju kļuva labvēlis no Ungārijas Ākošs Banhedi. Pateicoties topošo šorttrekistu vecāku finansiālam atbalstam, šis sporta veids Latvijā izkūņojās no zīdaiņu autiņiem, jo radās iespējas trenēties un sacensties ārzemēs - vispirms jau Austrumeiropas valstīs Ungārijā, Polijā, Čehijā. Sarežģītajam karuselim cauri gājuši arī Latvijas šorttreka celmlauži Haralds Silovs un Evita Krievāne. Par īstu meistarības un pieredzes skolu mūsējiem kļuva starti Austrumeiropas seriāla Maple Cup sacensībās. Spoži veicās Haraldam, kurš bijis gan seriāla uzvarētājs, gan daudzkārtējs godalgoto vietu ieguvējs junioriem un pieaugušajiem. Sekmējās arī Evitai. Taču pienāca laiks, kad jaunie varoņi bija izsmēluši izaugsmes potences Maple Cup apritē un vajadzēja meklēt citus variantus talanta slīpēšanai. Tos atrada un sāka īstenot Ventspils treneris Māris Birzulis.

|
Numurs:
kanoe-Liideri.jpg

Kanoe airēšana un smaiļošana Latvijā allaž bijusi starp populārākajiem sporta veidiem. Šoreiz iepazīstinām Sporta lasītājus ar diviem mūsu valsts jaunā viļņa kanoe divnieka airētājiem - 20 gadus veco Gati Pranku un 22 gadus veco Andreju Šudeiķi. Viņu sasniegumi pieaugušo sportā pagaidām vēl nav goda pjedestāla vērtē, toties jauniešu vērtējumā (U-23 vecuma grupā) sasniegta pat otrā vieta pasaules čempionātā, tikko Pasaules kausa izcīņas otrajā posmā Francijā izcīnītas divas sestās vietas - 500 un 1000 metru distancēs.

- Kā sākāt nodarboties ar kanoe airēšanu? Andrejs Šudeiķis: No trešās līdz septītajai klasei nodarbojos ar peldēšanu, bet kopš 1997. gada septembra pilnībā pievērsos airēšanai.
 Gatis Pranks: Es biju pamēģinājis vairākus sporta veidus. Ar airēšanu nodarbojos paralēli orientēšanās sportam, taču tad 2001. gada ziemā izvēlējos tikai airēšanu.

- Vai uzreiz nonācāt pie sava pašreizējā trenera Sergeja Bobkova? G.P.: Sākumā pamēģināju spēkus smaiļošanā pie treneres Leldes Laures, bet pēc diviem trim mēnešiem pārgāju uz kanoe pie trenera Bobkova, jo nespēju īsti labi noturēties smailītē.
 A.Š.: Es uzreiz nonācu trenera Bobkova pārraudzībā.

|
Numurs:
Vasilevskis-vieglatletika 121.jpg

Juris Bērziņš - Soms

Skats varēja likties dīvains. Apkārt sniega kupenas, temperatūra nieka plusos, bet stadiona sektorā gluži kā vasarā rosās šķēpa metēji. Notiek Latvijas ziemas meistarsacīkstes mešanu disciplīnās. Par valsts čempionu otro reizi kļuva mūsu izcilākais šķēpraidis Vadims Vasiļevskis.

-- Vadim, kāda ideja ir šādām sacensībām?

-- Tā ir pārbaude ziemā padarītajam. Cik ziemā iekrāts spēka, kā ar tehniku, pie kā vēl jāpiestrādā. Ziemā jau mēs metam tikai tīklā.

-- Vai nejūtaties kā teliņi, palaisti pavasara ganībās?

Sindikāta saturs

 

© Sporta Apgāda centrs 2007