Dienā, kad
Siguldā finišēja Pasaules kausa izcīņa kamaniņu sportā, no mums aizgāja Valdis
Tiliks (dzimis 1934. gada 3. februārī) - mūsu pirmās un joprojām vienīgās
ziemas olimpiskās čempiones Veras Zozuļas treneris. 1980. gadā Leikplesidā
olimpisko bronzu izcīnīja viņa audzēkne Ingrīda Amantova, astotā finišēja Astra
Rībena, desmitie - Dainis Bremze un Aigars Kriķis.
Viņš bija viens no
lielā entuziasma kūrējiem, kuru dēļ sešdesmito gadu beigās kamaniņu sports
Viņš tagad tiekas ar visām tām lielajām līdakām un veiklajām forelēm, kuras savulaik noķēris. Iet vaļā vareni makšķernieku stāsti, kurus neviens šaisaulē neuzzinās, jo Ruduļu Juris vairs nav te. Aizgājis arī Robs un Juris Robežnieks.
Trīs diži un talantīgi vīri, kas dzīvoja vienā. Robs publicējās Dadzī, mētājot humora dzirkstis un trinot feļetonu dunčus. Tajā pašā laikā Ruduļu Juris kā indiāņu virsaitis klusu un uzmanīgi kādā nevienam nezināmā strautā medīja foreles, kļūstot par izcilu spiningotāju un vēl izcilāku stāstnieku, kura copes apskati un kalendārgrāmatas ieguvušas etalona vērtību. Ne visi zināja, ka abi šie vīri ir tas pats Juris Robežnieks. Sporta žurnālists, kurš savu karjeru sāka Latvijas radio ziņu nodaļā, turpināja Padomju Jaunatnē, publicējoties arī satīras pielikumā Asā slota un Sporta redakcijā ienākot jau ar cienījamu pieredzes bagāžu. Tā bija bagātība, kurā Juris labprāt dalījās ar mums - septiņdesmito gadu sākuma jaunajiem žurnālistikas zeļļiem, turklāt bez jelkādas meistara augstprātības. Viņš pats bija sācis kā strādnieks mēbeļu kombinātā un zināja, cik vērts ir padoms tiem, kas grib to saņemt.
