Pēc 1992. gada
ziemas olimpiskajām spēlēm pie Latvijas vīriešu biatlona izlases durvīm nekad
nav stāvējusi tāda rinda kā šogad. Saslimstot Raivim Zīmelim, uz Soltleiksitiju
tika izsaukts juniors Jānis Bērziņš. Pie Turīnas durvīm, atgriezties gribēdams,
dauzījās Oļegs Maļuhins, bikli klauvēja Jānis Pleikšnis un Gints Rozenbergs.
Šoziem uz piecām Vankūveras ceļazīmēm pretendēja deviņi nikni biatlonisti.
Vieglatlētikā
jau trešo gadu pastāv programma Latvijas
kārtslēkšanas atbalstam. Tās izveidotājs un finansiālais atbalstītājs ir
Latvijas Vieglatlētu savienības viceprezidents arhitekts Ints Pujāts. Jaunie
kārtslēcēji ne tikai lec, bet ar saviem rezultātiem krāj arī punktus. Aprēķinot
sasniegto pēc īpašām tabulām un noteikumiem (vismaz diviem startiem jābūt
Latvijā, jāievēro sportista ētika), labākie kļūst par stipendiju un vērtīgu
Pagājušajā gadā vīriešu
konkurencē Latvijā bija 44 kārtslēcēji. Tiesa, ziemā rezultātus sasniedza tikai
41, jo viens sportists četrās sacensībās neveica sākuma augstumu, viens -
visu sezonu noslimoja, bet veterāns Valdis Cela lec tikai vasarā. Tik precīzi
stāsta arhitekts Ints Pujāts, Latvijas Vieglatlētikas savienības viceprezidents
un divu kārtslēcēju tēvs.
.jpg "14-LSPA-PARTNERIS-Ingriida Smukaa -LSPA JBS_9477 (1).jpg")
Arī tad, ja
finanšu krīzes vietā valstī viss zeltu un plauktu, Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmija bez Hērakla palīdzības neiztiktu. Zeva dēls un īstenais olimpisko
spēļu dibinātājs augstskolai nav vajadzīgs, lai izmēztu tās Augeja staļļus,
kas, protams, arī ir neatliekams darbs. Hēraklam LSPA iecerēti cēlāki
pienākumi.
