Problēma

Jaunie ienāk izlasē. Cik ilgs un garš ir ceļš,
līdz daudzsološais hokeja talants kļūst ne tikai par kandidātu, bet arī par
valstsvienības dalībnieku? Par to saruna ar Latvijas izlases galvenā trenera
asistentu Hariju Vītoliņu.„Par jauno
izlasē dēvē to, kurš pirmoreiz nonāk šajā komandā. Tomēr arī jāskatās, cik
debitantam ir gadu. trīsdesmitgadīgs nez vai varēs pretendēt uz šādu nosaukum. Kāds
vairākas sezonas spēlējis spēcīgā komandā, 

Dainis Caune 

Šī ziema, no Latvijas kalniem atvadoties, paņēmusi līdzi vairākas dzīvības. Lai arī cik skumji, ne visas traģēdijas iespējams novērst, ne visos gadījumos atrast vainīgo, jo jārēķinās arī ar nāves neizbēgamību.

Melnā diena

J. piederēja pie tiem kaislīgajiem slēpotājiem, kas visu mūžu cenšas uzlabot savas prasmes. Lai arī jau nosvinējis sešdesmito jubileju, viņš bija iecienījis garo, stāvo un reljefā sarežģīto Kordes trasi Siguldā. Uz kalna J. parasti ieradās dienas pirmajā pusē, kad sniegs vēl ir svaigs un ciets, bet tā baudītāju maz. Arī tajā rītā trase priecēja ar naktī nolīdzinātu un uzsalušu gludumu.

Veicis enerģisku slalomu pa kalna augšdaļu, J. pēdējā stāvuma pieveikšanu sāka no labās puses ar griezienu pa kreisi. Pēc aculiecinieku stāstītā, tajā mirklī ar viņu noticis kaut kas dīvains. J. it kā pārkantējis slēpes, it kā taisījies krist, bet tomēr arvien lielākā ātrumā turpinājis kustību lejup šķērsām nogāzei. Kaut gan slēpotājam bija pietiekami daudz laika un vietas, lai veiktu pagriezienu atpakaļ pa labi, vai arī to nespējot, nobremzēt kustību, krītot sāniski, viņš to neizdarīja un apmēram 50 metrus tālāk ietriecās pacēlāja balstā, kas jau atrodas ārpus trases. Kaut gan J. galvā bija ķivere, tā viņa dzīvību neglāba.

Kāpēc J. nespēja izkļūt no visai ikdienišķas situācijas, kas būtu pa spēkam katram par viņu daudz vājākam slēpotājam? Krampis muskulī? Kādas pēkšņas sāpes? To mēs vairs neuzzināsim.

Liktenīga sakritība, ka pēc dažām stundām vēl viens slēpotājs vēl cienījamākā vecumā gāja bojā Reiņa trasē Krimuldā. Arī D. savos 67 gados bija izslēpojies pa kalnu kalniem, Alpu trases ieskaitot. Mazliet neizprotami tikai, ka tik pieredzējis vīrs slēpju stiprinājumus nebija noregulējis atbilstoši savam svaram. Tie viņu arī pievīla, atlecot vaļā, īsās un pastāvās Reiņa trases viducī, kur mainās reljefs. Sekoja  it kā pavisam parasts kritiens, pat brilles palika uz deguna, bet... spranda lauzta, un mediķi, kas ieradās dažu minūšu laikā, neko glābt vairs nevarēja.

80 000 negadījumu

Cilvēki mirst. Tā tas ir iekārtots. Bieži vien mājās, uz ielas, darbā pie rakstāmgalda... Tādos gadījumos neviens īpaši vainīgo nemeklē, jo uzskata, ka nelaimīgajam vienkārši tā stunda bija situsi. Bet mirt birojā pie datora ir krietni vien nedabiskāk nekā zaudēt dzīvību, veicot pārlieku lielas intensitātes slodzi maratonslēpojumā vai arī lielā ātrumā krītot uz ledaini cieta sniega.