Kristiāns Girvičs
Ar Šveices izlasi mūsu hokejisti pirmo reizi krustoja nūjas pirms 13 gadiem, kad abas komandas vēl spēlēja pasaules čempionāta B grupā. Šajā laikā abas komandas pasaules čempionātos aizvadīja septiņas spēles, bet mūsējie nespēja uzvarēt ne reizi, piedzīvojot piecus zaudējumus. Diemžēl nekas nemainījās arī šoreiz. Lai gan Latvijas izlase neizskatījās vājāka par pretiniekiem, veiksme atkal bija šveiciešu pusē - 1:2.
Pirmo periodu abas komandas veltīja izlūkošanai, reti apdraudot pretinieku vārtus, bet visi galvenie notikumi risinājās otrajā trešdaļā. Līdzīgu pretinieku cīņā parasti liela nozīme ir pirmajiem vārtiem, tāpēc Laura Dārziņa perioda vidū gūtie vārti viesa optimismu, ka mums beidzot izdosies tikt galā ar šveiciešu lāstu. Tomēr līdz otrajam pārtraukumam viss atgriezās vecajās sliedēs - šveiciešu uzbrucēji Sandijs Žanīns un Adrians Vihzers organizēja divus vārtu guvumus, un šveicieši jau izvirzījās vadībā.
Pie Latvijas futbola
valstsvienības stūres pēc pāris gadu pārtraukuma atgriezies Aleksandrs
Starkovs, kura atkārtotā debija notika Euro
2008 atlases mačā ar vienu no Eiropas futbola grandiem Spāniju. Lai gan
mūsu komanda zaudēja ar 0:2, ne komandai, ne trenerim nav ko pārmest.
Jau
pirms spēles ar Spāniju bija skaidrs, ka mūsu sapnis par Euro 2008 finālturnīru ir izsapņots un ka atliek cīnīties tikai par
savu godu. Ar šo uzdevumu Latvijas izlase tika galā - pēc cīņas līdzjutēji mūsu
futbolistus no laukuma pavadīja ar aplausiem.
