Eiropas jaunatnes olimpiāde

Rīdziniece Jeļena Aļona Ostapenko, būdama viena no olimpiādes tenisa turnīra visjaunākajām dalībniecēm, kļuva par tā uzvarētāju, Latvijai Trabzonā izcīnot vienīgo zelta medaļu.

Riteņbraukšanā Eiropas Jaunatnes olimpiādes medaļas bija vissāļākās un visspožākās, jo tās vajadzēja izcīnīt, tecinot sviedru straumes vissīvākajā konkurencē, kuru veidoja gandrīz simt sportistu. Divās no trim disciplīnām mūsu Andrejs Podāns aiz sevis atstāja vairāk nekā divas trešdaļas sāncenšu. Ja procentuāli tikpat augstu tiktu, piemēram, mūsu vieglatlēti, mēs gavilētu, ka viņi ir labāko astotniekā vai pat sešniekā. Bet riteņbraukšanā tā ir tikai... 27. vieta.

Ar šādiem vārdiem un divām Eiropas Jaunatnes olimpiādes sudraba medaļām kaklā aizrautībai ļāvās mūsu komandā lielākās sensācijas autors peldētājs Jānis Šaltāns. „Es gribu vēl smagāk trenēties, lai beidzot būtu arī pirmais!”

Spilgts talants un neatlaidība. Pateicoties šīm divām īpašībām, Trabzonā savas augstākās vietas guva mūsu vieglatlēti. Gunta Latiševa Čudare, kura ar sportu nodarbojas tikai deviņus mēnešus, finišēja ceturtā 200 m sprintā. Savukārt Albertam Blajam, lai spētu izcīnīt piekto vietu 2000 m kavēkļu skrējienā, bija nepieciešami seši cītīgu treniņu gadi. Tas gan nenozīmē, ka Albertam trūktu talanta vai ka Gunta nebūtu neatlaidīga.

Tas bija piecu dienu basketbola nonstops, kurā pirms divām nedēļām kopā savāktā Latvijas piecpadsmitgadnieku izlase no zaļknābjiem pārvērtās saliedētā un attapīgā komandā, kas negrieza ceļu gadu vecākiem puišiem no basketbola lielvalstīm un nemulsa tūkstošu auditorijas priekšā. Ne bez galvenā trenera Mārtiņa Zībarta nopelna.

No gandarījuma sajūsmas līdz vilšanās rūgtumam. Par tik plašu sajūtu spektru Trabzonā gādāja mūsu džudisti.

Vingrošanā mēs nevarējām spēkoties ar itālietēm, rumānietēm vai vācietēm, kā arī krieviem, britiem vai šveiciešiem, kas uzvarēja komandu cīņā. Pēc olimpiādes kļuva skaidrāks, kas jādara, lai to varētu.

Tāds ir Latvijas komandas veikums XI Eiropas Jaunatnes olimpiādē Trabzonā, kas pēc izcīnīto medaļu skaita mūs 49 valstu konkurencē ierindo 22. vietā. Aiz mums paliek pat tādas sporta lielvalstis kā Grieķija (1—1—0), Somija (0—2—1) un Austrija (0—1—1). Augstajā desmitajā vietā, pateicoties savu peldētāju, vieglatlētu, basketbolistu, tenisistu un vingrotāju panākumiem, atrodas Lietuva (3—4—3). Diemžēl šajā olimpiādē bez medaļām palika Igaunija.

Liberecas olimpiādē vispopulārākais sporta veids bija kalnu slēpošana, kurā startēja vairāk nekā 90 meitenes un 101 puisis. Visās individuālajās disciplīnās kāds mūsējais iekļuva protokolu pirmajā pusē, bet valstu komandu sacensībā, kas programmā bija iekļauta pirmo reizi, Latvija tāpat kā Francija, Krievija un vēl piecas nācijas izcīnīja dalītu devīto vietu.