Leģendas

Šovasar apritēs 100 gadi, kopš pirmais latvietis izcīnījis olimpisko medaļu. 1912. gadā V olimpiskajās spēlēs Stokholmā šaušanā pa māla baložiem trešo vietu ieguva Haralds Blaus. Dzimis Vidzemē, skolojies Tērbatā un Rīgā. Arhitekts, starptautiski izcils šaušanas sporta pārstāvis, Latvijā nepārspējams daiļslidotājs, sacensību noteikumu izstrādātājs, medību suņu audzētājs, pasniedzējs, dēls, vīrs, tēvs...

Ir cilvēki sapņotāji, ideju ģeneratori, vieni runātāji, citi — darītāji. Dažādi, kā mēs visi... Bet ne tik bieži un ne tik daudziem izdodas savas idejas un sapņus pārdomāti un mērķtiecīgi īstenot, turklāt iedvesmojot un aizraujot līdzi citus. Tikai tā rodas kas vēl nebijis un paliekošs. Pirms 65 gadiem Latvijā tā sākās mākslas vingrošana. Kas zina, nebijis Emīlijas Krūmiņas, vai un kāds būtu veidojies šī sporta veida ceļš mūsu valstī.

Dejā, akrobātikā, baletā...

Lai arī kādi vēji Liepājā pūstu, pa ielām viņai jāiet ar paceltu galvu, jo ik pa brīdim mundro kundzi kāds sveicina.Gan vecmāmiņas un māmiņas, gan meitas un mazmeitas. Viņām visām bijusi viena trenere Līvija Alpe-Lūka, kura basketbolu Liepājas meitenēm mācījusi spēlēt vairāk nekā piecdesmit gadus.

Motokrosa trasēs Jānis Serģis cīnījās 35 gadus. Līdz dienai, kad viņu apsteidza dēls Kristers, kurš tēva aizsāktajā leģendā par Serģiem ierakstīja piecus pasaules čempiona titulus. Zemnieciska izturība un latviska ietiepība, sportisks azarts un miers — tā pazinēji raksturo abus — gan tēvu, gan dēlu. Jānis Serģis šogad saņem balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā.

„Atnesu prasīto fotokartīti, mani reģistrēja, iedeva dokumentu un kādu reizi arī uzlaida laukumā,” Tālivalža Pētersona stāstītais liek secināt, ka toreiz, pirms 75 gadiem, mirkļa nozīmība palikusi lāgā neapzināta. 1936. gada 4. decembrī viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kam izsniegta Latvijas Basketbola savienības licence. Oriģinālais dokuments, saglabāts cauri dažādiem laikiem, joprojām atrodas Pētersona kunga mājā Imantā, apliecinot īpašnieka uzticību basketbolam.

Oficiāli Latvijas hokeja dzimšana tiek datēta ar 1931. gadu, kad mūsu valsti uzņēma Starptautiskajā Ledus hokeja federācijā (IIHF, toreiz LIGH ―League Internationale de Hockey sur Glace). Patiesībā šī spēle, saukta arī par Kanādas hokeju, ledus hokeju vai hokeju ar ripu, mūsu pusē bija zināma jau senāk.

PIRMS 102 GADIEM GROSTONAS IELĀ

Tās lietas iesācējs un turpinātājs. Tā var teikt par treneri Ainaru Leju, kuram šī modernās pieccīņas turpināšana notiek jau 57 gadus. Lejas audzēkņi ir ne tikai čempioni, bet arī daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Viņš ir ar īpašu pedagoga talantu apveltīts treneris. „Viņa dēļ pieccīņnieki turas uz vagas,” saka Juris Krastiņš, Lejas audzēknis ne tikai sportā, bet arī trenera amatā, kurš Jeļenu Rubļevsku aizvadīja līdz olimpiskajam sudrabam, bet Denisu Čerkovski līdz 4. vietai Atēnu olimpiskajās spēlēs.

Kad pagājušā gada decembrī Zemgales olimpiskā centra sporta hallē Latvijas kausu volejbolā saņēma Ozolnieku/Poliura volejbolisti, tikai retais aizdomājās, ka komandu līdz šai trofejai aizvedis treneris, kura karjera sākās vēl ilgi pirms visu Ožu spēlētāju dzimšanas. 78 gadus vecais Zigismunds Grigoļunovičs kļuvis par Ozolnieku volejbola patriotu, kaļot plānus, kā šopavasar uz pilsētu atvest vēl vienu Latvijas čempionu zelta medaļu komplektu.