Personības

Atzinība nemierīgākajā gadā

11.Dec.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
153

Latvijas olimpiskās izlases pieredzējušākā basketboliste Ieva Tāre šajās dienās SK Cēsis sastāvā cīnās par iekļūšanu Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausa astotdaļfinālā, sacenšoties ar Grieķijas klubu Athinaikos, bet pagājušajā nedēļā Tāre kāpa uz Dailes teātra skatuves, lai saņemtu Latvijas Gada balvas sportā atzinību nominācijā Par cīņas gribu. Šā gada vasara Latvijas izlases basketbolistēm paliks atmiņā ar sekmīgu olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru jūnijā Spānijā un līdzdalību olimpiskajās spēlēs augustā Ķīnā. 34 gadus vecajai komandas pamatsastāva uzbrucējai Tārei nācās cīnīties ne tikai basketbola laukumā, bet arī ārpus tā, jo jūrmalniecei izdevās īsā laikā atgūties no Madridē gūtās smagās elkoņa traumas un būt vienai no labākajām olimpiskajā Pekinā. Nemierīgākais gads - Šis nav bijis trakākais, drīzāk nemierīgākais gads. Kopš vasaras sākuma ir tik daudz piedzīvots - gan uzvaras, gan trauma olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Spānijā. Es gan dzīvoju pēc principa - viss kas notiek, notiek uz labu, - sarunā ar Sportu uzsver SK Cēsis kapteine Ieva Tāre - Pāris mēnešu laikā ir ļoti grūti atgūties no tik nopietnas traumas. Vai olimpiskajās spēlēs biji gatava labākajam sniegumam?- Tā jau parasti notiek, ka visas problēmas rodas tad, kad vislabāk jūties. Uz olimpisko kvalifikācijas turnīru tiešām biju sasniegusi labāko sportisko formu, lieliski jutos, bija panākumi laukumā. Pēc augstākā punkta seko kritiens. Man tas bija pārāk reāls un sāpīgs. Vēl joprojām man atmiņā šī nelaimīgā epizode mačā ar Senegālu. Lai arī pašlaik esmu atguvusies fiziski, tomēr pārāk bieži vēl atmiņā ataust tas negadījums. Tas liek spēlēt piesardzīgāk. - Daudzi sportisti apgalvo, ka līdzdalība olimpiskajās spēlēs ir karjeras augstākais punkts. Vai piekrīti? - Spilgtas emocijas vienmēr saistās ar savas valsts pārstāvēšanu starptautiskajā arēnā. Olimpiskajās spēlēs pulcējas pasaules spēcīgākās izlases, tādēļ nav šaubu par to nozīmīgumu. Pirmā vieta ir tikai viena, tādēļ Latvija var būt gandarīta ar to, ka izdevās izcīnīt ceļazīmi uz Pekinu, lai būtu pasaules 12 spēcīgāko izlašu pulkā. Esmu pārliecināta, ka mēs Pekinā izdarījām maksimālo, vēlreiz apliecinot Latvijas sieviešu basketbola spēku. Mēs piespiedām sāncenšus sevi cienīt un nopietni gatavoties spēlēm ar mums. Līdzdalība olimpiskajās spēlēs ir cildinošs ieraksts jebkuram sportistam, it īpaši Latvijas izlases jaunākajām dalībniecēm Elīnai Babkinai un Aijai Putniņai, kurām vēl karjera basketbolā tikai priekšā.

Grēniņš. Pasaules rekordists Grēniņš

09.Okt.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
145
1-Grenins-PERSONIIBA.jpg

Mēs mazliet bijām pārsteigti par ziņu no Turcijas
pilsētas Izmiras. Spriediet paši - četrkārtējs pasaules čempions, pasaules
rekordists, divkārtējs Eiropas rekordists. Kas??? Māris Grēniņš - mūsu šogad
labākais tāllēcējs, trīssoļlēcējs un sprinteris. Pārsteigti bijām par
sacensībām - pasaules meistarsacīkstes nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem.
Māris nedzird?
Māris sarunai piekrīt
labprāt. Pastāsta, ka vājdzirdīgs (pēc mammas stāstītā) esot kļuvis bērnībā pēc
pārciestā vidusauss iekaisuma. Nav tā, ka neviens to

Ar pūķpalīgu, Edgar!

26.Jūl.2007 - Portāla Administrators

Ceriiba-rutinsh.jpg
 

Edgars Rūtiņš

šķēpa metējs

Dzimis           1990. gada 5. janvārī Limbažos

Augums, svars        1,79 m, 78 kg

Dzīvesvieta  Jaunsāti (Tukuma rajons)

Ar vieglatlētiku nodarbojas         2 gadus

Treneris        Juris Petrovičs (Ventspils)

Lielākais panākums          pasaules jauniešu (U-18) meistarsacīkstēs

3. vieta

Izglītība         Kandavas vidusskola, Ventspils ģimnāzijas 11. klase

Vaļasprieks  zīmēšana, makšķerēšana, literatūra

Daudziem tas bija pārsteigums - bronzas medaļa pasaules meistarsacīkstēs. Arī Sporta redakcijai, jo mums arhīvā nebija nevienas Edgara bildes. Var saprast, jo labu šķēpa metēju mums daudz, vairāk jau domājam par tiem, kuri cīnās ar Latvijas rekordiem, ar pasaules labākajiem pieaugušo sacensībās.

Taču ikviens rekordists reiz sācis ar jauniešu sacensībām, tāpēc mēroju ceļu uz Ventspili, kur dienu pēc atgriešanās no čempionāta Edgars jau bija stadionā.

Cilvēks un lavīna

22.Apr.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
256/257

LOK atjaunošanas iniciators un goda prezidents Vilnis Baltiņš Latvijas Olimpiskās komitejas deviņdesmitgadi un savu septiņdesmito jubileju sagaida, trenējoties startam Latvijas III olimpiādē golfā. Šīs sacensības notiks viņa iekoptajā pļavu golfa laukumā Ugāles Dēnavos.

— Pagājuši divdesmit četri gadi kopš LOK atjaunošanas. Viens — visspilgtākais brīdis šajā procesā?

Autori: 
Dainis Caune

Dopings. Karš ar izlūkošanu

22.Apr.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
256/257

Jau gandrīz gadu Liene Kozlovska ļoti tieši piedalās starptautiskas cīņas organizēšanā pret dopingu. Karapulkā ir 51 valsts pārstāvji, un Liene dienē štābā. Tagad viņai pietrūkst darba frontē, kur iepriekš viņa cīnījās tepat Latvijā, konsultēja sportistus un ārstus, lasīja lekcijas. Bet uzaicinājums strādāt Eiropas Padomē ir apliecinājums Lienes Kozlovskas profesionalitātei. To pierāda arī viņas un Gata Berķa apstiprināšana par dopinga kontrolieriem Londonas olimpiskajās spēlēs.

Autori: 
Dainis Caune
Numurs: 
256/257

Basketbola skolas Rīga un Latvijas U-16 izlases treneris Ziedonis Jansons martā Latvijas Olimpiskās komitejas un Swedbank kopīgi rīkotajā konkursā tika atzīts par vienu no labākajiem jaunatnes treneriem. Pērn Jansons vadīja Latvijas U-19 izlasi pasaules čempionātā un tika atzīts arī Swedbank Latvijas Jaunatnes basketbola līgas labāko treneri.

Autori: 
Renārs Buivids
Numurs: 
254/255

Divdesmit gadus ilgajā karjerā vislielākajā basketbolā (1968—1988) Uļjana Semjonova PSRS izlases sastāvā kļuva par divkārtēju olimpisko, trīskārtēju pasaules un desmitkārtēju Eiropas čempioni, kopā ar Rīgas TTT vienpadsmit reizes uzvarēja Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā, vienreiz — Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā un 15 reizes kļuva par PSRS čempioni, bet Latvijas izlases sastāvā četras reizes uzvarēja PSRS tautu spartakiādes turnīros.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv
Numurs: 
254/255

Normunds Tomsons ir daudzkārtējs pasaules un Eiropas čempions roku cīņās jeb ārmrestlingā. Sarakstījis unikālus bakalaura un maģistra darbus par roku cīņām, viņš ikdienā apmāca policistus, strādā par treneri un pilda Latvijas Ārmrestlinga federācijas šefa pienākumus. Savulaik Tomsons pamanījies startēt arī Pasaules kausa izcīņas posmā kamaniņās un trenējies kopā ar virslīgas futbola komandu. Redzi to sarkano hantelīti?

Autori: 
Kristaps Zaļkalns

Reaktīvais Jānis Jansons

09.Feb.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
252

Jānis Jansons ir vienīgais Latvijas florbolists, kurš spēlējis florbola Mekā — Zviedrijas superlīgā. Pēc divām sezonām visspēcīgākajā no 26 (!) kluba PixboWallenstam IBKkomandām viņš ir atgriezies mājās un negaidīti veiksmīgi kļuvis par spēlējošo treneri Lielvārdes klubā, paceļot komandu jaunā kvalitātē. Varbūt pēc sezonas varēsim teikt — pat visaugstākajā... Kāds ir bijis 29 gadus vecā uzbrucēja ceļš uz viņa sasniegtajām virsotnēm — par to rakstā.

 

Autori: 
Kristaps Zaļkalns
Numurs: 
250

Latvijas basketbola vēsturē ir bijis daudz leģendu. Piemēram, Valdis Valters ar saviem spriedelējumiem par pašmāju basketbolu, nereti tiek piesaukts arī zelta rokas īpašnieks Ainārs Bagatskis, bet visbiežāk pēc kāda skarbāka noteikumu pārkāpuma televīzijas komentētāji piemin Jāni Laksu, kurš sodus taisīja kā riktīgs latvju centra spēlētājs — tā, lai pretinieks neiemet soda metienus!

Autori: 
Renārs Buivids
Sindikāta saturs