Toreiz un tagad

Uz mūsu sarunu 65 gadus vecais Imants Klintsons ierodas staltu stāju Rīgas pašvaldības policista uniformā, un viņa vārdi — visa mana dzīve ir viena cīņa — šķiet pašsaprotami. Tomēr aiz tiem slēpjas arī gluži burtiska nozīme. Septiņdesmitajos gados Klintsons bija izcils cīkstonis. Viņš trīs reizes kļuva par PSRS čempionu, uzvarēja septiņos augstākās kategorijas turnīros, pārspēja trīs olimpiskos čempionus, divus pasaules čempionus, bet ne reizi nepiedalījās ne olimpiskajās spēlēs, ne pasaules čempionātos.

Kā Zintis Ekmanis 1980. gada decembrī iekāpa bobsleja kamanās, tā no tām ārā arī vairs nav izkāpis. Tikai tagad viņa bobā vietu daudz vairāk, trase bezgalīga un virāžas nereti grūti izprotamas. Turklāt šajās kamanās Zintis nav ne pilots, ne stūmējs, bet ir vilcējs. Jau ilgstoši Zintis Ekmanis enerģiski pilda Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidenta pienākumus.

Pēc Jāņa Lūša ēras šķēpmešanas pasaulē pagāja tikai četras vasaras, un jaunais ventspilnieks Dainis Kūla 21 gada vecumā izcīnīja olimpisko zelta medaļu Maskavā. Daudziem tas bija negaidīti, kaut arī Dainis jau pirmsolimpiskajā gadā demonstrēja teicamus rezultātus un nobrieduša vīra raksturu.

1992. gadā, Latvijai atgriežoties olimpiskajās spēlēs, Barselonas stadionā mūsu valsts karogu, turot vienā rokā, ienesa svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Spēlēs viņš izcīnīja 14. vietu smagā svara kategorijā (362,5 kg divcīņā). Četrus gadus vēlāk Atlantā ar 402,5 kg Raimonds finišēja devītais un vēl nopietnāk turpināja gatavoties olimpiskajām spēlēm Sidnejā, 2000. gada pavasarī savu personisko rekordu paaugstinot līdz 420 kg.

Tie bija lieliski sasniegumi — 9. vieta olimpiskajās spēlēs, vietas pirmajā desmitniekā arī pasaules un Eiropas čempionātos. Tiesa, pirms gadiem desmit tukumnieks Modris Liepiņš netika gluži saulītē celts, jo vēl ātrāk soļoja olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, taču šābrīža Latvijas soļotāji par tādiem sasniegumiem var tikai sapņot.

Jānis Čaurs Latvijas biatlonā joprojām ir nepārspēts un, iespējams, vēl ilgi tāds paliks. Viņš vienīgais spējis kļūt par trīskārtēju pasaules junioru čempionu, pie reizes iegūstot arī vienu sudraba medaļu. Turklāt tajos laikos biatlonā bija tikai divas disciplīnas — individuālā un stafete. Pirmos divus pasaules čempiona titulus Čaurs izcīnīja pirms 40 ziemām — 1971. gada februārī Somijā, kur pēc uzvaras 15 km distancē 3x7,5 km stafetē viņš triumfēja kopā ar Rīgas dinamieti Aleksandru Bogdanovu.

Pirmo Latvijas čempiona
medaļu Anatolijs Ļevša izcīnīja 22 gadu vecumā distanču slēpošanā, pēc trim
ziemām viņš palika nepārspēts arī biatlonā, bet pirmo reizi par pasaules
čempionu kļuva, kad bija jau sagaidījis 38. dzimšanas dienu. Turklāt šo titulu
Anatolijs izcīnīja nevis savam vecumam atbilstošajā Master vērtējumā,
bet gan absolūtajā, pārspējot itin visus konkurentus no 15 valstīm vēl
sarežģītākā un grūtākā sporta veidā - dubultajā triatlonā, 7,6  km veicot peldus, 360 km ar divriteni un 84