Viedoklis

Tenisa sezona
pasaulē rit pilnā sparā. Nupat aizvadīti divi Masters sērijas turnīri
ASV, šonedēļ Deivisa kausa izcīņas kārtējās sacensības, Eiropā tūdaļ sāksies
spēles brīvdabas laukumos. Latvijā gan tāds kā klusums - mūsu labākie tenisisti
cīnās ārzemēs, valsts meistarsacīkstes telpās aizvadītas gluži vai nemanot.
Pašlaik
profesionālajā ATP reitingā ir pieci Latvijas tenisisti, sievietēm WTA reitingā
- četras spēlētājas. Neviens no viņiem valsts ziemas meistarsacīkstēs nepiedalījās.

"Ja necīnīsimies par
treku, tad nebūs arī šosejas riteņbraukšanas," apgalvo Latvijas
Riteņbraukšanas federācijas treneru komisijas vadītājs Ernests Pūce. Pirms 25
gadiem viņu norīkoja darbā uz Murjāņu Sporta internātskolu, lai attīstītu treka
riteņbraukšanas sprinta disciplīnas. "Tad vēl Latvijā dzīvi bija divi
treki - Ventspilī un Marss Rīgā." Tieši tā viņš saka - treki
bija dzīvi. Tagad letarģiskā miegā iegrimusi arī pati treka riteņbraukšana.
"Velosipēdistiem vairs nav

Ar treniņiem un pirmajām sacensībām telpās arī vieglatlētiem sācies olimpiskais gads. Sācies jaunajā, modernajā Kuldīgas, kā arī nedaudz uzpostajā, bet sirdij tik mīļajā Rīgas Sporta manēžā un pārējās mūsu ziemas bāzēs. Prognozes liecina, ka Pekinā puse no Latvijas olimpiešu delegācijas būs vieglatlēti. Nešaubos, ka spēlēm viņi gatavosies godam. Tomēr šie pāris desmiti ir tikai Latvijas vieglatlētikas aisberga pati virsotne - tie, kuri iecelti saulītē. Viņiem finansējums, treniņu iespējas, arī ārzemju sacensību nodrošinājums ir iespaidīgs.

Bet kā jūtas simti zemākas kvalifikācijas Latvijas sporta karalienes uzticamo galminieku, kuru ikdienas treniņi un sacensības notiek pašmāju sporta bāzēs ? Ceru, ka manas pārdomas, tāpat kā vieglatlētikas funkcionāra Raimonda Kaira teiktais iepriekšējā Sporta numurā, raisītu  diskusijas, arī rezonansi, jo vieglatlētikas sacensību organizācijā, tiesnešu darbā, visai skarbi izsakoties, valda vēl pagājušā gadsimta vidus.

Viņa vārds vēl atrodams Latvijas visu laiku labāko 3000 metru šķēršļu skrējēju sarakstā, lai gan sportot beidzis pirms gadiem divdesmit. Viņš ir firmas īpašnieks un direktors. Tomēr vieglatlētiku, tāpat kā pirmo mīlestību, aizmirst nevar un jau otro gadu Raimonds Kairis ir Latvijas Vieglatlētikas savienības augstu sasniegumu komisijas vadītājs.

- Kādi ir komisijas galvenie uzdevumi? - Ja es citēšu sava darba pienākumus, tas būs gari un garlaicīgi. Īsi sakot, manis vadītā komisija, kurā ir divdesmit 20 cilvēki (galvenokārt treneri), rūpējas par valsts izlasi, sākot ar junioriem (U-18) un beidzot ar pieaugušajiem, kuri gatavojas olimpiskajām spēlēm. Kad sāku šo darbu, īsti vēl nepārredzēju milzīgo vieglatlētikas laukumu, bet tagad ar pilnu atbildību varu teikt, ka sporta karaliene Latvijā izmisīgi taujā pēc pārmaiņām. Manuprāt, galvenais iemesls ir vieglatlētikas attīstības plāna trūkums. Ir panākumi, ir medaļas, kuras gūst pieredzējušu treneru talantīgi sportisti, bet sasniegumu varētu būt nesalīdzināmi vairāk, ja populārāko sporta veidu Latvijā sakārtotu pēc prioritātēm, veidotu vieglatlētikas atbalsta centrus, rūpētos par talantīgu jauniešu turpmāko izaugsmi. Tā ir nopietna problēma, jo mūsdienu dzīve prasa vērā ņemamas finanses. Daudzi bijušie godalgoto vietu ieguvēji, pārejot pieaugušo kārtā, sportu diemžēl pamet vai intensīvi netrenējas un ir spiesti domāt par sadzīves problēmām.