Ģeometrija un Liepājas meitenes

Liels
azarts un dusmas – tādas emocijas pārņem cilvēku, kurš pirmo reizi paņēmis rokā
minigolfa nūju. Minigolfs ir sports pacietīgajiem, un Latvijā tajā
iesaistījušies tikai aptuveni 100 cilvēki. Tomēr arī no tik pieticīga skaita mums
izaugusi sava Eiropas junioru čempione.

Liepājas
zvaigžņu ģimenes

„Nezinātāji
par minigolfu parasti teic, ka tas jau neesot nekāds sports, tikai vaļasprieks,"
smej astoņkārtējā Latvijas čempione liepājniece Dace Kupce-Krieviņa. „Domas
mainās, kad tāds runātājs pats pamēģina uzspēlēt un piedzīvo, ka bumbiņa nekādi
neiet tur, kur vajadzētu."

„Pašlaik
Liepājas meitenes ir tik meistarīgas, ka citām vajadzētu vismaz divus gadus,
lai viņas panāktu," atzīst Daces mamma, Latvijas Minigolfa klubu asociācijas
valdes priekšsēdētāja Inese Kupce. Teiktais neattiecas tikai uz latvietēm vien.
Šonedēļ Vācijā savu pirms diviem gadiem Zviedrijā izcīnīto Eiropas junioru
čempiones titulu aizstāv Madara Kirša.

Var
teikt, ka Latvijas minigolfa līderes koncentrējušās divās liepājnieku ģimenēs.
Ineses un Aivara Kupču visas trīs meitas – Dace (1980), Ilze (1983) un Līga
(1989) – ir dižas spēlētājas. Otra Liepājas zvaigžņu ģimene saistīta ar
Liepājas minigolfa laukuma īpašnieku un Latvijas minigolfa izlases treneri
Verneru Kiršu. Viņa jaunākā meita Madara Kirša (1990) ir trīskārtēja Latvijas
čempione un Eiropas junioru čempione. Arī otra meita
Kristiāna Kirša (1986) visu laiku ir Latvijas labāko dāmu pulciņā.

Labākie puiši, protams, arī nāk no Liepājas, tomēr viņiem nav tādu panākumu
kā meitenēm.

Ne
karstas putras strēbējiem

Latvijā
pats pirmais minigolfa laukums tika izbūvēts 1989. gadā Siguldā, 1991. gadā
savējo netālu no Pūt vējiņi estrādes izveidoja liepājnieki. Tajā pašā
vasarā Latvijā notika pirmās minigolfa sacensības, un šis sporta veids pamazām
sāka attīstīties. 2000. gadā Rīgā, Uzvaras laukumā, notika pat Eiropas
čempionāts – līdz šim lielākais Latvijā organizētais minigolfa turnīrs. Vēl
laukumi ir Ogrē, Valmierā, Limbažu rajona Vecmuižā, Saldus rajona Smukmuižā,
Jūrmalā pie Dzintaru stacijas un citur.

Kamēr
gremdējamies vēsturē, iespēju uzspēlēt liepājnieku laukumā nopērk dažas
vecmāmiņas ar mazbērniem, uzskatāmi demonstrējot šā sporta veida demokrātisko
raksturu. Minigolfā grūti ir vienīgi mūžīgajiem karstas putras strēbējiem, tādiem,
kam sveša pacietība.

Verners
Kiršs piebilst, ka minigolfā ātri iejūtas cilvēki, kuri spēlējuši tenisu,
novusu, biljardu vai snūkeru, jo viņiem jau ir izkopta bumbas un nūjas izjūta. „Minigolfā
viss balstās uz precizitāti, sitiena izjūtu, pacietību un spēju savākties," skaidro
treneris. „Var ikdienā spēlēt ideāli, bet sacensībās sportists sāk
uztraukties un vairs neveicas. Es arī tāds esmu – vienā aplī varu uzsist 20
punktu, bet nākamajā – tikai 35. Kopā ir 18 celiņi, vienu punktu dabū tad,
ja ar pirmo sitienu trāpa bedrītē, divus – ja ar otro."

Manipulācijas
ar bumbiņām

Minigolfā
sacensības notiek 18 laukumos jeb celiņos ar dažādām figūrām un ierobežojumiem.
Katrā laukumā ir viena bedrīte, kurā jāiesit bumbiņa. Laukumi var būt ar
eternīta, betona vai filca segumu. Katrs sitiens maksā vienu punktu. Ja
spēlētājs mērķi nav sasniedzis ar 6 sitieniem, viņš šajā celiņā saņem 7 punktus
un turpina spēli nākamajā. Spēlējot jāievēro celiņu numerācijas kārtība.
Liepājas laukumu rekords ir 20 punkti vienā aplī, un tas pieder Verneram
Kiršam.

Minigolfā
spēlētāji manipulē ar daudzām bumbām, kas atšķiras pēc cietības, spējām atlēkt,
smaguma un lieluma. „Celiņi lielākoties ir unificēti, tomēr katrā laukumā
atšķiras bumbas, ar kurām spēlē," skaidro Verners Kiršs. „Lielās
izlases uz čempionātiem līdzi ved koferus, kuros ir aptuveni 3000 bumbu, mūsu
labākajām meitenēm ir 200 līdz 250 bumbiņu. Eiropas čempionātos nedēļu iepriekš
sākas oficiālie treniņi. Tos saplāno tā, lai būtu iespēja tikt laukumā gan no
rīta, gan vakarā, gan dienā. Katriem laika apstākļiem nepieciešamas citādas
bumbas. Laukuma materiāls uzkarst, bumbas arī. Tiek izmantoti īpaši
termokoferi, kuros bumbām notur konstantu temperatūru."

Sērija
ar Madaras vārdu

„Pasaulē
ir vairāki sertificēti minigolfa bumbiņu ražotāji, kuri visu laiku cenšas savu
mantu uzlabot, ražojot arvien jaunas sērijas," skaidro Verners Kiršs. Bet vēl
ir arī Ball of Fame (slavas bumbiņa) sērijas. Kad 2007. gada Eiropas
junioru čempionātā uzvarēja mūsu Madara Kirša, tika izlaista neliela sērija arī
ar viņas vārdu. Inese Kupce paskaidro, ka Ball of Fame sērijas izgatavo, ne tikai godinot kāda sportista uzvaru
svarīgā turnīrā, bet arī par godu komandai vai klubam, arī lielām sacensībām.
Latvijā savas bumbiņas bijušas Eiropas čempionātam 2000. gadā Rīgā un Staiceles
kluba jubilejai. Madara ir pirmā no Latvijas, kam šāda bumbiņu sērija tikusi
par uzvaru. Uz bumbas rakstīts JEM 2007 Madara Kirša ball of fame.

Aivars
Kupcis teic, ka minigolfā labi jāorientējas ģeometrijā, jāizprot, kā veidojas
kustības leņķis, kurp virzīsies atsitiens… Jāpārzina arī gluži fizikālas
lietas, lai saprastu, kas notiek, kad laukuma segums vai bumbiņas maina savu
temperatūru.

Toties
minigolfā neesot tāda jēdziena kā pareizs nūjas satvēriens. Latvijas sportisti
spēlējot līdzīgi zviedriem, toties čehiem esot pilnīgi citādāka stāja un
tvēriens. Jābūt pēc iespējas stabilākai stājai, lai, ilgstoši neizkustoties, var
sagatavoties un izdarīt sitienu. Vēl minigolfā
līdzīgi kā galda tenisā ir tā sauktie grieztie sitieni.

„Ir
sportisti, kas pirms starta meditē, izpilda jogas vingrinājumus, dzied…"
novērojusi Dace Kupce-Krieviņa. „Mēs
pačalojam, mēģinām sevi atslābināt ar vieglu pasmiešanos. Gadās arī brīnumi.
Skatāmies – lido lidmašīna, vācu meitene atkāpjas no laukuma, veras
debesīs un gaida, lai aizlido. 70 sekundes var gatavoties pirmajam sitienam,
bet katram nākamajam – 60 sekundes."

Medaļas,
kausi un dižķibele

Minigolfā
pasaules un Eiropas čempionāti notiek ik pēc diviem gadiem. Diemžēl dižķibeles
dēļ no piedalīšanās pasaules čempionātā, kas notiek netālajā Dānijā, šogad vajadzēja
atteikties. „Šopavasar vismaz piedalījāmies Ziemeļvalstu čempionātā,
kur dāmu komanda ieguva bronzas medaļu, bet 2006. gadā izcīnījām otro vietu," stāsta
izlases treneris. „Toreiz zviedrietes bija šokā, kad pēc pirmā apļa Latvija ieņēma
pirmo vietu. Savukārt Eiropas pieaugušo čempionātā Tamperē dāmu komanda pirmo
reizi tika sešniekā, un par to mēs dabūjām daiļu kausu."

Dacei Kupcei-Krieviņai vienīgajai ir pieredze Āzijas čempionātos, uz kuriem
aicina spēlēt eiropiešus, lai varētu paaugstināt turnīra līmeni un mācīties no
pasaulē labākajiem spēlētājiem. 2006. gadā Dace Japānā spēlēja Pasaules
Minigolfa federācijas sastādītajā dāmu komandā. Šī vienība izcīnīja uzvaru, bet
individuāli Dace bija trešā starp dāmām. Tas esot bijis iespaidīgi.

Puterēšanas un citi talanti

Liepājnieku zināšanas minigolfā ir starptautiski novērtētas. Inese
Kupce un Aivars Kupcis ir starptautiskie tiesneši minigolfā. Verners Kiršs
darbojas Pasaules Minigolfa federācijas junioru komisijā, savukārt Kristiāna
Kirša ir Eiropas Minigolfa federācijas mediju vadītāja.

Latvijas
golferi diemžēl ziemā gurķojas, precīzāk – Kupči un Kirši spēlē savu
iecienīto bridžu, jo Latvijā nav neviena slēgtā minigolfa laukuma. Verners gan
cer, ka Liepājā tomēr būs, un tādā gadījumā 2011. gada Ziemeļvalstu čempionāts
tiktu rīkots vēju pilsētā.

Vai tie,
kuri spēlē minigolfu, veiksmīgi spēlē arī lielo golfu? „Mums ir
piemērs – bijušais Minigolfa federācijas prezidents Māris Gulāns un viņa kundze
Vineta Ruka kļuvuši par labiem lielā golfa spēlētājiem," stāsta Verners Kiršs. „Tie,
kuri spēlējuši minigolfu, lielajā golfā labi puterē jeb izdara gala
piesitienu, lai bumbiņa ieripotu bedrītē. Lielajā golfā tālos sitienus var ātri
iemācīties, problēmas ir ar piesitieniem." Dace teic, ka ir mēģinājusi spēlēt
lielo golfu, bet viņai nepatīkot, savukārt Verners sola pensijas vecumā
nebraukt uz mežu sēņot, bet braukāt pa golfa laukumu ar nūju ratiņiem.

Iveta
DAINE