Pieskārienu spēle jeb regbija sunīši
Klasisko regbiju Latvijā spēlē jau pusgadsimtu, arī regbijs 7 mums ir pazīstams, bet nu Regbija attīstības aģentūra (RAA) iepazīstina ar vēl vienu regbija paveidu – pieskārienu regbiju jeb taču (touch – pieskāriens, angļu val.). Tas ir īpaši piemērots bērniem – iespējams apgūt regbija pamatus un tajā nav spēka spēles. RAA vadītājs Aivars Pilenieks pratis piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, lai šogad sarīkotu vērienīgas pieskārienu regbija sacensības, kur piedalījās ap 400 bērnu no dažādām Zemgales novada skolām.
Pieskārienu regbijs pasaulē pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad to sāka spēlēt Austrālijā un Jaunzēlandē. Tam ir izveidota pat atsevišķa federācija, tiek rīkoti arī pasaules čempionāti. Šajā regbija variantā nav spēka spēles un tvērienu – lai apturētu pretinieku, pietiek tikai tam pieskarties. Spēlē seši pret seši šķērsām pa pusi futbola laukuma. Komandai ir seši mēģinājumi, lai ienestu bumbu pretinieku ieskaites zonā, tad bumba pāriet otrajai komandai. Šajā spēlē nav arī sitienu pa vārtiem, tāpēc punktus neskaita kā regbijā, bet par piezemējumu tiek dots viens punkts.
„Pieskārienu regbijs ir ļoti demokrātisks sporta veids. Sākumā tas izveidojās treniņu, iesildīšanās nolūkā. To var salīdzināt ar latviešiem labi zināmo bērnu rotaļu Sunīši. Tādējādi to var spēlēt lieli un mazi, sievietes un vīrieši, arī jauktās komandas. Daļēji tas ir radies kā ģimeņu sporta veids, jo to var spēlēt tēvi kopā ar dēliem, klāt pieaicinot arī mammas. Tas ir labs veids, kā nenobiedējot iepazīstināt bērnus ar regbiju. Šajā spēlē tiek apgūti visi regbija pamatelementi – bumbas piespēle, līnijas turēšana, regbija izpratne. Vēl paliek tikai tvēriens, bet, manuprāt, puišeļiem, kuriem vēl nav gaļas uz kauliem, nemaz nav vajadzīgs sisties par bumbu," stāsta RAA vadītājs Aivars Pilenieks.
Eiropas nauda
Šogad RAA īstenoja iespaidīgu pieskārienu regbija projektu Izmēģini regbiju! (angliskais nosaukums Touch Ball – Touch Life!), kura ietvaros tika sarīkotas vairāku posmu bērnu pieskārienu regbija sacensības – Saules kausa izcīņa. Kopējās projekta izmaksas pārsniedza 177 000 eiro, bet 85 procentus no izmaksām sedza Eiropas Savienība no Eiropas Reģionālās attīstības fondiem – šis projekts tika iekļauts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā.
„Mums bija piecas programmas, ko virzījām dažādās Eiropas instancēs, bet atbalstu saņēma lielākais projekts. Pārrobežu komisijai patika, ka projektā iesaistīti bērni – gan zēni, gan meitenes. Tas bija masveidīgs projekts – bijām plānojuši iekļaut 40 skolas, bet Lietuva – 60. Ņemot vērā, ka katrā komandā iesaistīti aptuveni 10 bērnu, tad kopā rēķinājāmies ar tūkstoti skolēnu. Mēs sapulcējām 40 skolas, lietuvieši – 46. Projektā bija iesaistītas triju Latvijas rajonu – Dobeles, Jelgavas un Bauskas – skolas, bet Lietuvai – Šauļu apriņķa skolas. Tiesa, bija arī izņēmumi, piemēram, Rubas skola atrodas pie Lietuvas robežas, taču ietilpst Saldus rajonā. Tomēr ņēmām pretī. Spēlēja 13-15 gadus veci bērni, jo uzskatām, ka tā ir aktīvākā skolēnu daļa," skaidro Pilenieks.
„Finansējums bija jāatrod pašiem, jo Eiropas Savienība līdzekļus nepiešķir uzreiz. Tikai tad, kad nauda iztērēta, tiek izvērtēti visi tēriņi un attiecīgi apstiprinātas vai neapstiprinātas atsevišķas izdevumu pozīcijas. Līdz ar to ne vienmēr iespējams atgūt visus ieguldītos līdzekļus. Šajā gadījumā ieguldīju savu naudu. Mums bija jānodrošina Latvijas puses finansējums. Lietuvas pusi pārstāvēja Šauļu sporta skola Klevas. Tā ir valsts finansēta skola, tāpēc ministrija tai piešķīra naudu vienu ceturksni uz priekšu. Skolām nodrošinājām formas, bumbas, balvu fondu, lai būtu stimuls. Eiropas līdzekļus ieguldījām arī mājaslapas www.regbijs.lv izveidē. Šī mājaslapa ir ne tikai latviešu, bet arī angļu un lietuviešu valodā. Mēs jau sen gribējām īstenot šo ideju, jo par Latvijas regbiju trūkst informācijas angļu valodā. Piemēram, ja kāds ārzemju regbija fans vēlētos kaut ko uzzināt par mūsu regbiju, tad viņš neko daudz nevarētu atrast. Uzskatu, ka mums pēc iespējas vairāk vajadzētu sadarboties ar lietuviešiem, varbūt arī rīkot kopīgu lielo čempionātu."
Saules kauss
Saules kausa izcīņas finālturnīrā piedalījās 12 labākās Latvijas un Lietuvas komandas, kas tika noskaidrotas kvalifikācijas turnīros. Latvijā vispirms notika reģionālās atlases sacensības, bet pēc tam Tērvetes novada Kroņaucē risinājās Latvijas finālturnīrs, kur sacentās 23 skolas. Latvijas finālturnīrā uzvarēja Misas vidusskola. Lielais finālturnīrs tika sadalīts divās daļās – vispirms komandas sacentās Kroņaucē, bet tad – Lietuvas pilsētā Tītuvēnos. Pirmās četras vietas ieņēma Lietuvas komandas, bet piekto vietu izcīnīja Elejas vidusskola. Jāpiebilst, ka abu valstu piecas labākās komandas saņēma naudas balvas (300-700 eiro).
„Mēs gājām citādu ceļu nekā lietuvieši. Mēs braukājām pa lauku skolām, ieinteresējām, rīkojām seminārus un mācījām fizkultūras skolotājus, lai viņi varētu vadīt treniņus bērniem. Spīdoši rezultāti nav gaidāmi uzreiz. Lielākā daļa lauku skolotāju ir sievietes, kuras nebija redzējušas regbiju. Pirmajos semināros pat atvedām līdzi komandu, lai tā parādītu, kas regbijs tāds ir. Pēc projekta katrā skolā bija paredzēti divi treniņi, uz kuriem kā konsultants brauca mans dēls Arvis (Latvijas izlases regbists – K. G.). Tomēr bieži skolotāji lūdza, lai atbrauc vēl. Protams, braucām. Latvijā visas skolas bija vienādās pozīcijās. Lietuvieši izvēlējās citu ceļu – viņi papildus maksāja sporta skolas treneriem, kuri brauca un trenēja skolēnus. Mēs domājām par to, kas notiks pēc tam, kad projekts būs beidzies – treneri vairs nebrauktu uz skolām un tur vairs nebūtu cilvēku, kas ar to nodarbotos. Tāpēc mūsu ideja bija apmācīt vietējos skolotājus, un tad tā lieta aizietu. Protams, ne jau visās vietās. Būtiski bija ieinteresēt skolēnus, lai viņi vēlētos spēlēt regbiju. Tādā veidā varētu iedzīvināt regbiju lauku skolās. Lai gan projekts ir beidzies, mēs centīsimies arī turpmāk organizēt sacensības. Šis projekts bija labs starts. Ja pirms tam mēs regbijā žēlojāmies, ka nav bērnu, tad tagad man ir citas bažas – kā tikt galā ar cilvēku plūsmu. Redzam, ka ir interese. Sarīkojām semināru aptuveni 20 skolotājiem Siguldā, Jūrmalā, kuri izteica vēlmi pamēģināt skolās spēlēt regbiju," stāsta Aivars Pilenieks.
Lauku spēks
„Cenšamies regbiju ieviest laukos, jo esam secinājuši, ka tur ir lielāka atsaucība. Pieskārienu regbijs ir lēts sporta veids – pietiek nopļaut pļavu un iedot bērniem bumbu. Man jau sen bija doma, ka regbijs ir vairāk lauku sporta veids. Tur arī ir jūtams lauku bērnu patstāvīgums un kārtīgums. Piemēram, bija skola, kur skolotājs atmeta ar roku un nevēlējās iesaistīties, bet puikas bija tāda entuziasma pilni, ka paši atrada Arvi un palūdza atbraukt uz treniņu. Tas ir pirmais solis uz lielo regbiju – daudz puišu jau jautā, kad tad varēs spēlēt īsto regbiju. Tā mēs arī viņus pieradinām pie bumbas, regbija. Piemēram, lai sāktu spēlēt basketbolu, jāprot driblēt, mest, bet pieskārienu regbijā parasts lauku puika var ņemt bumbu un skriet. Mūsu turnīrā bija obligāts noteikums, ka katrā komandā jābūt arī meitenēm. No sešiem spēlētājiem laukumā vismaz divām jābūt meitenēm vai arī jāspēlē mazākumā. Starp citu, ārzemēs ir vēl viens regbija paveids, ko spēlē vēl mazāki bērni sešos septiņos gados – tag regbijs. Tur spēlētājiem pie formas ir piestiprinātas lentes, kas ir jānorauj. Mazajiem tas ir interesanti," saka Aivars Pilenieks.
„Laukos ir atsaucīgas pašvaldības, skolas. Piemēram, Latvijas pusē finālturnīrs notika Tērvetes pagasta Kroņaucē. Aizbraucām pie agrofirmas Tērvete vadītāja Modra Gobas, kurš uzreiz bija gatavs palīdzēt – viņš ir savas dzimtās vietas patriots. Mums izveidojušās labas attiecības ar skolotājiem. Finālturnīros nodrošinājām transportu, vedām ar lielajiem autobusiem triju skolu skolēnus. Vēlāk skolotāji stāstīja, ka bērni bija tā sadraudzējušies, ka atpakaļ braukuši ar dziesmām. Tās ir pozitīvas emocijas."
Kristiāns GIRVIČS
Inga Strižka-Jermolova, Sesavas pamatskolas sporta skolotāja
– Par regbiju, protams, zināju – man tā likās tikai rupja spēle. Kad mūs iepazīstināja ar pieskāriena regbiju, savas domas mainīju.
Ar šo regbija paveidu iepazinos skolotāju konferencē, likās interesanti, taču galavārds piederēja bērniem – ja viņi gribēs, tad veidosim komandu.
Tagad spēlējam un visiem ir interesanti, noteikumus apguvām ātri, vienīgi bērniem bija grūti pierast pie piespēlēm, kuras drīkst dot tikai uz aizmuguri.
Pārējie spēles principi ir vienkārši. Kaut arī esmu volejbola speciāliste, man nav problēmu viņus trenēt regbijā. Mums palīdz arī regbists Arvis Pilenieks.
Kopumā fiziskā slodze ir liela, būtu žēl, ja pēc šīs akcijas viss tā arī beigtos, jo regbijs ļoti attīsta koordināciju, ātrumu, izturību, lokanību, arī gribasspēku. Tas viss lieti noder mūsu tradicionālajos sporta veidos.
Guntars Volbergs, Rubas pamatskolas regbija komandas sabiedriskais treneris
– Es neesmu sporta skolotājs (strādāju dzelzceļa sistēmā), bet mani uzaicināja tāpēc, ka Rubā zināja, ka es savulaik biju spēlējis regbiju. Piekritu, jo ātri sapratu, ka regbijs ir ļoti interesants arī šādā veidā. Bērniem arī patīk, uz treniņiem brauc ar riteņiem pat no desmit kilometru attāluma. Azarts ir liels.
Ja būtu vairāk laika, tad šo regbija paveidu varētu iemācīties spēlēt ļoti gudri, jo tā nav vienkārša skriešana ar bumbu, kamēr tevi ar pieskārienu aptur. Turklāt bērniem tā ļoti attīsta domāšanu, zibenīgu reakciju, veiklību, ieaudzina komandas garu. Es kā regbists domāju, ka skolu sporta programmas paplašināšanai tas būtu ļoti noderīgi.
Skolniece Zanda Jākobsone, Rubas pamatskolas 6. klases skolniece
– Regbiju biju redzējusi tikai televīzijā, bet nekad nevarēju iedomāties, ka pati to reiz spēlēšu. Mūs uzaicināja latviešu valodas skolotāja Ruta Arne. Piekritu, jo man ļoti patīk sporta spēlēs – basketbols, futbols. Regbijs liek ātrāk skriet, iemāca spēlēt komandā, jo regbijā viens neko nepanāksi. Tas man noderēs arī basketbolā.
Pieskāriena regbijs man liekas daudz interesantāks par tautas bumbu un volejbolu, un gribētos paralēli visu laiku spēlēt regbiju, emocijas ir labās.
Latvijas komandu rangs Saules kausa finālturnīrā:
1. Elejas vidusskola, 2. Rubas pamatskola, 3. Valles vidusskola, 4. Garozas pamatskola, 5. Jelgavas Valsts ģimnāzija, 6. Misas vidusskola, 7. Kalnciema vidusskola, 8. Ozolnieku vidusskola, 9. Sesavas pamatskola, 10. Penkules pamatskola, 11. Naudītes pamatskola, 12. Dobeles Valsts ģimnāzija.
Skolu nominācijas RAA vērtējumā
Organizētākā komanda – Valles vidusskola
Patstāvīgākā komanda – Misas vidusskola
Stabilākā komanda – Elejas vidusskola
Pieklājīgākā komanda – Rubas pamatskola
Neatlaidīgākā komanda – Bārbeles pamatskola
Atsaucīgākā komanda – Zaļenieku komanda
Viesmīlīgākā komanda – Ozolnieku vidusskola
Kuplākā komanda – Bikstu pamatskola
Pozitīvākā komanda – Dobeles sākumskola
Atraktīvākā komanda – Jelgavas Valsts ģimnāzija
Drosmīgākā komanda – Zālītes speciālā internātskola
