Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ziemas sports

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 369

Lauva no Zirga gada

Lai arī 50. pasaules čempionāts kamaniņu sportā, kas janvāra izskaņā risinājās Kēnigszē trasē, Latvijai bija visveiksmīgākais, jo brāļi Šici izcīnīja divas bronzas medaļas (otru komandu stafetē kopā ar Kendiju Aparjodi un Artūru Dārznieku), kā arī sudrabu sprintā, mūsu valsts himna par godu pasaules čempionam vēl nav atskaņota. Bet pasaules čempioni mums ir — 1978. gadā par tādiem divnieku konkurencē kļuva Dainis Bremze un Aigars Kriķis, bet dāmām zelta medaļu ieguva Vera Zozuļa. Vēl vienu viņai pasniedza 1980. gadā Leikplesidā kopā ar olimpiskās čempiones titulu.

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 355

Ātrums, kas kutina sirdi

2010. gadā Vistlerā Roberts Rode kļuva par otro latvieti, kas pēckara olimpiskajās spēlēs startējis par karalisko disciplīnu dēvētajā kalnu slēpošanas nobraucienā. Pirmais bija Renārs Doršs — 46. vieta Turīnā. Roberts savu olimpisko karjeru sāka ar 58. rezultātu un beidza ar 47. vietu Soču Krasnaja Poļanā. Šajā olimpiskajā ciklā Roberta Rodes vārds arvien pamanāmāks kļuva… autosportā. Šo sezonu divkārtējais ziemas olimpietis noslēdza kā Baltijas čempions BGT AM klasē autošosejā.

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 348

Uzvarēt sadarbojoties

1980. bija pirmais mūsu olimpiskā ziemas sporta triumfa gads. No Leikplesidas spēlēm tika pārvests pilns medaļu komplekts — kamaniņu sportā par čempioni kļuva Vera Zozuļa, bronzas medaļu izcīnīja Ingrīda Amantova, bet PSRS hokeja komandas sastāvā vicečempiona titulu ieguva Helmuts Balderis. Četras ziemas vēlāk Sarajevā, kur sākās mūsu bobsleja olimpiskā ēra, Amantova finišēja ceturtā, bet Zozuļa — piektā. Iespēju piedalīties savās trešajās spēlēs PSRS izlasē Ingrīdai Amantovai liedza aktīva iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā.

Dainis Caune Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 345

Gādāt iespēju veiksmei

Aparjodi ir Latvijā vienīgā kamaniņu braucēju dzimta. Pirms 12 ziemām Turīnas olimpiskajās spēlēs piedalījās Aiva Aparjode (28). Šogad Phjončhanā debitēja viņas bērni. Turklāt Kristers, kurš 2016. gadā kļuva par jaunatnes olimpisko čempionu, lielajās spēlēs savos 19 gados izcīnot vienpadsmito vietu, bija labākais no mūsu vīriešiem. Savukārt Kendijai (21) olimpiskā pieredze tagad noder cīņā par līderes…
Kristaps Zaļkalns Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 346

Sporta frīks

Rodrigo Laviņš ir Latvijas hokeja izlases rekordists. Ar 230 aizvadītām spēlēm nacionālās izlases kreklā viņš ir labākais šajā rādītājā. Laviņš valstsvienību pārstāvējis 14 pasaules čempionātos, divos no tiem izpelnoties komandas kapteiņa godu. Tāpat aizsargs aizstāvējis Latvijas izlases krāsas trīs olimpiskajās spēlēs. Savu pēdējo spēli Rodrigo Laviņš valstsvienībā aizvadīja 2014. gada 20. maijā, kad pasaules čempionātā…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 343

Lepns par savējiem

Jānis Miņins pirmais Latvijas bobsleja četrinieku aizveda līdz pasaules čempionāta pjedestālam, 2009. gadā kopā ar Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi izcīnot bronzas medaļas. Vankūveras olimpiskajās spēlēs tikai margināls pesimists mūsu kvartetam neprognozēja medaļu. Bet liktenis izspēlēja drāmu, kas Miņina bobslejista karjerai pielika punktu. Trenera darbu Jānis Miņins sāka Beļģijā, turpināja Krievijā, kādu laiku…
Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 324

Kā ģenerēt veiksmi

Agitu Ābeli pazīst ļoti daudzi. Simtiem bērnu viņa ievedusi daiļslidošanas pasaulē, daudzi pasaules klases slidotāji viņu zina kā visaugstākās kvalifikācijas daiļslidošanas tiesnesi, tūkstošiem studentu viņu pazīst kā profesori Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, savukārt Baltijā un Somijā — kā Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidenti, kas katru gadu vada mūsu studentus starptautiskajās SELL spēlēs,desmitiem, varbūt pat simtiem…