Ziemas sports
Lauva no Zirga gada
Lai arī 50. pasaules čempionāts kamaniņu sportā, kas janvāra izskaņā risinājās Kēnigszē trasē, Latvijai bija visveiksmīgākais, jo brāļi Šici izcīnīja divas bronzas medaļas (otru komandu stafetē kopā ar Kendiju Aparjodi un Artūru Dārznieku), kā arī sudrabu sprintā, mūsu valsts himna par godu pasaules čempionam vēl nav atskaņota. Bet pasaules čempioni mums ir — 1978. gadā par tādiem divnieku konkurencē kļuva Dainis Bremze un Aigars Kriķis, bet dāmām zelta medaļu ieguva Vera Zozuļa. Vēl vienu viņai pasniedza 1980. gadā Leikplesidā kopā ar olimpiskās čempiones titulu.
Ātrums, kas kutina sirdi
2010. gadā Vistlerā Roberts Rode kļuva par otro latvieti, kas pēckara olimpiskajās spēlēs startējis par karalisko disciplīnu dēvētajā kalnu slēpošanas nobraucienā. Pirmais bija Renārs Doršs — 46. vieta Turīnā. Roberts savu olimpisko karjeru sāka ar 58. rezultātu un beidza ar 47. vietu Soču Krasnaja Poļanā. Šajā olimpiskajā ciklā Roberta Rodes vārds arvien pamanāmāks kļuva… autosportā. Šo sezonu divkārtējais ziemas olimpietis noslēdza kā Baltijas čempions BGT AM klasē autošosejā.
Uzvarēt sadarbojoties
1980. bija pirmais mūsu olimpiskā ziemas sporta triumfa gads. No Leikplesidas spēlēm tika pārvests pilns medaļu komplekts — kamaniņu sportā par čempioni kļuva Vera Zozuļa, bronzas medaļu izcīnīja Ingrīda Amantova, bet PSRS hokeja komandas sastāvā vicečempiona titulu ieguva Helmuts Balderis. Četras ziemas vēlāk Sarajevā, kur sākās mūsu bobsleja olimpiskā ēra, Amantova finišēja ceturtā, bet Zozuļa — piektā. Iespēju piedalīties savās trešajās spēlēs PSRS izlasē Ingrīdai Amantovai liedza aktīva iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā.