Savam karogam drēbi nežēlo

Turcija uzņēmusi Vispasaules studentu spēles, šajā valstī rīkoti daudzi pasaules čempionāti dažādos sporta veidos, bet olimpiskais karogs Turcijas mastā plīvoja pirmo reizi. Tas jūlija pēdējā nedēļā Trabzonā vienoja XI Eiropas Jaunatnes olimpiādes dalībniekus no 49 valstīm. Zem šī karoga Turcijas Republikas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Turcija gatavojas pie sevis aicināt 2020. gada olimpiskās spēles.
Tiesa, spēles gan oficiāli rīko pilsētas, un premjerministrs neprecizēja, par kuru Turcijas megapoli ir runa. Lai gan Trabzona kā krustpunkts starp Vidusāziju un Kaukāzu dibināta 2000 gadus pirms Kristus un piedzīvojusi gan persiešu, gan senās Romas, gan Bizantijas, gan seno arābu kultūras ziedu laikus, kā arī spēlējusi nozīmīgu lomu Otomāņu impērijā, tā nav tūristu izlutināts ceļamērķis.
Šajā pilsētā, kuru aprakstījis pat Marko Polo, atrodamas daudzas tālo laiku liecības, bet… Trabzonā, kas tieši pretim Sočiem gar smaragdzaļiem pakalniem kā svītraina turku šalle desmitiem kilometru garumā stiepjas gar akmeņaino Melnās jūras piekrasti, tikpat kā nav pludmaļu un arī ar atpūtniekiem piemērotām viesnīcām pilsēta, kurā mitinās nepilns miljons iedzīvotāju, nevar lepoties. Ziemeļeiropietim ar pie muguras pielipušu kreklu (jūlijā mitrā gaisa temperatūra stabili turas virs plus 30 grādiem) atliek vien kāri noskatīties uz plašo ūdensklaju, kas vilinoši līgojas turpat degungalā, un tā arī nesaprast, kāpēc tik burvīgā vietā nav redzama neviena bura, kuru tajā pašā laikā netrūkst Turcijas Vidusjūras piekrastē.
Burāšana arī nebija šīs olimpiādes programmā, kurā iekļauti tikai deviņi sporta veidi. Latvija bija pārstāvēta septiņos – vieglatlētikā, basketbolā, džudo, peldēšanā, vingrošanā, tenisā un riteņbraukšanā. Vairāk nekā 2500 jauno olimpiešu uzņemšanai Trabzona bija gatavojusies ar patiesi olimpisku vērienu. Uzbūvēts olimpiskais ciemats, kas turpmāk kalpos kā Trabzonas Melnās jūras tehniskās universitātes studentu kopmītnes. Ar asprātīgu arhitektūru lepojās gan rekonstruētais vieglatlētikas stadions, gan jaunā basketbola halle ar 7500 sēdvietām, ar kuru salīdzinot, mūsu arēna Rīga izskatās pēc mazlietotas konservbundžas, gan milzu peldbaseins ar atvāžamu jumtu. Tiesa, dažviet bija jūtams, ka olimpiāde atnākusi kādu nedēļu par ātru – šur tur vēl atklāšanas dienā tika stādīti košumkrūmi un mētājās nenovākti būvgruži, bet jaunajā vingrošanas hallē pat nebija savestas kārtībā gaisa kondicionēšanas iekārtas.
To visu atsvēra turku atsaucība un patiesi sirsnīgā vēlme palīdzēt ikvienam ciemiņam. Turcijā nozīmīgākajās vietās plīvo milzīgi valsts karogi, kuru izmēri šķiet pārsniedz pat simts kvadrātmetrus. Turki savam karogam drēbi nežēlo. Tas bija jūtams arī viņu rīcībā.
Dainis CAUNE
Attēlā: Sešdesmit sportisti vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Tikai pirms četriem gadiem Belgradā Latvijas delegācija bija vēl par trim atlētiem lielāka. Karognesēja gods tika uzticēts Eiropas U-17 čempionam džudo Gļebam Talalujevam.