Aktīvo cilvēku process
Reizi mēnesī mūsu žurnālā parādās lasītāju novērtēts plakāts – sacensību
kalendārs ar labi pamanāmu uzrakstu Gerry Weber. Ne adreses, ne
telefona… It kā kāds teiktu: „Mēs tikai atgādinām, ka
mēs esam." Plakātu sponsorē Gerry Weber tirdzniecības markas Latvijā
pārstāvji – firma Neo prim, ko vada Māris un Dace Mergini.
Lai apģērbtu vīriešus
Rīdzinieki lielākoties zina, ka šādu uzrakstu realitātē var redzēt pie
apģērbu veikaliem Tērbatas ielā, tirdzniecības centros Spice un Domina.
Vācijas firma Gerry Weber International AG nebūt nav slēpju, bumbu vai
trenažieru izplatītājs, bet gan šuj un pārdod visā pasaulē mūsdienīgas apģērbu
kolekcijas. Šī firma ir viena no vadošajām modes un dzīvesstila kompānijām
Vācijā un Eiropā lasām tās interneta mājaslapā, uzņēmums dibināts 1973.
gadā, tā apgrozījums 2005. gadā bija 393,1 miljons eiro.
"Kopš 2006. gada augusta mums
ir pavisam jauna vīriešu apģērbu kolekcija, tad mēs arī izlēmām, ka caur sportu
mēs tos vīriešu varētu uzrunāt," atklāj SIA Neo prim direktors
Māris Mergins. "Tāpēc radās doma reklamēties ar sportu saistītā
izdevumā."
Jumts tenisam un handbolam
Tomēr, atbalstot Sporta mēneša kalendāru, arī Latvijā pārstāvētie Gerry
Weber apģērbu veikali seko firmas izveidotāja Gerharda Vēbera sponsorēšanas
aktivitātēm. Māris Mergins uzsver, ka Gerhards Vēbers ir izvēlējies paliekošu
sponsorēšanas veidu, pirms 13 gadiem uzceļot Eiropā labi pazīstamo Gerry
Weber stadionu, kam sliktākos laika apstākļos var uzbīdīt pāri jumtu.
Stabils ieguldījums un vienlaikus izcils veids kā atbalstīt sportu.
"Viens no lielākajiem pasākumiem ir ATP Gerry Weber Open turnīrs
pirms Vimbldonas mačiem, kurā ierodas labākie un spēlē uz zāles seguma,"
stāsta Māris. Dace piebilst, ka Gerry Weber International AG 1986. gadā
parakstīja līgumu ar septiņpadsmitgadīgo Štefiju Grāfu, un firma visu laiku
bija viņas sponsors. Gerry Weber atbalsta arī citus vācu tenisistus,
tostarp Nikolasu Kīferu un Tomiju Hāsu. Jāpiebilst, ka Gerhards Vēbers pats
savulaik diezgan aktīvi spēlējis tenisu.
Gerry Weber kompānija atbalsta arī Vācijas
rokasbumbas komandu, turklāt Vēbera stadionā noticis pasaules čempionāts
rokasbumbā. "Tāda ir uzņēmuma taktika," skaidro Dace Mergina. "Kompānija neinvestē ļoti daudz naudas
reklāmā, bet firmas vārdu pauž caur šādām aktivitātēm, reklamē sevi sportā,
vienlaicīgi dodot ieguldījumu arī sporta attīstībā. Pie viena ļaudis pamana arī
kārtējo apģērbu kolekciju."
Sakritīgas iniciatīvas
Vai tā ir kompānijas prasība visām pārstāvniecībām arī citās valstīs
atbalstīt sportu? Izrādās, ka nē. Tā ir bijusi pašu īpašnieku iniciatīva, bet
jāatzīst – tomēr saistīta arī ar viņu ģimenes sportiskajām aktivitātēm.
"Mēs pirms pieciem gadiem atbalstījām mākslas vingrošanu –
starptautiskās sacensības Mākslas ritmi, bijām pasākuma ģenerālsponsors,
bet tas bija saistīts ar pašu piedzīvoto, jo mūsu meitas nodarbojās ar mākslas
vingrošanu," atceras Māris, vienlaikus piebilstot, ka pats ir aizvadījis
savus skolas gadus ciešā saistībā ar sportu, jo mācījies Murjāņu sporta
internātskolā.
Sagadīšanās, ka arī Māris Mergins ir gan nopietni spēlējis rokasbumbu,
gan kopā ar Daci un meitām – aizrāvušies ar tenisu. "Tenisam pievērsāmies
tad, kad bērni sāka mācīties spēlēt, un mums pašiem arī iepatikās!" Dace
uzskata, ka ir patīkami atrasties tenisa laukumā, ja prot pareizi spēlēt.
"Bieži vien cilvēki paņem raketi, iet laukumā un spēlē apmēram tā kā galda
tenisu. Bet bauda rodas tad, ja iemācies pareizi spēlēt, kaut arī mums nav tā
ātruma, kāds ir īstiem sportistiem. Mēs pārāk maz mācījāmies, bet katrā ziņā
centāmies." Māris tam piekrīt, piebilstot, ka katrs sitiens, kurš sanāk un
ir pareizs, rada gandarījumu, jo šis sitiens jau bijis ar nozīmi, zinot, ko
gribi panākt.
"Slēpošana ir tā, ar ko nodarbojamies ziemā, gan braucam uz
Žagarkalnu, gan – vismaz reizi gadā – uz Alpiem. Slēpo arī bērni jau no četru
piecu gadu vecuma, tās ir mūsu mīļākās nodarbes," turpina Māris Mergins.
Vienīgi rokasbumba viņam vairs ir tikai hobijs, kaut gan handbols nav tas, ko
var tik vienkārši vaļaspriekam uzspēlēt. Šis hobijs tagad saistās ar līdzi
jušanu, spēļu skatīšanos. „Žēl, ka rokasbumbai Rīgā nav
savas mītnes zāles. Handbolu bieži spēlē skolas zālēs, kur tas nav īpaši
baudāms. Jo sēdēt noplukušas zāles balkona stūrī… spēlei ir ļoti jāpatīk, lai
tur būtu."
Sporta draugi droši vien atceras Māra tēvu Jāni Merginu, kurš bija
Latvijas čempions jāšanas sportā, un ir startējis arī Vissavienības sacensībās.
Vai Gerry Weber vārds varētu parādīties kontekstā vēl ar kādiem sporta
pasākumiem? "Idejas rodas procesā," atbild Mergini. "Tomēr viens
ir pilnīgi skaidrs – mēs vēlētos uzrunāt aktīvus cilvēkus."
Iveta DAINE
