Ar cementu cerībām

Ar Martina
Dukura uzvaru Eiropas čempionātā un Latvijas sporta vēsturē pirmo izcīnīto
Pasaules kausu noslēdzies garais un dramatiskais Latvijas olimpiskās komandas
veidošanas process. Otrdien LOK Izpildkomiteja apstiprināja Vankūveras spēļu
dalībnieku sarakstu, kurā gan vēl iespējamas dažas izmaiņas.

XXI ziemas
olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs rekordskaits – 59 atlēti 10 sporta
veidos, kuru sarakstā atgriezusies ātrslidošana, bet pirmo reizi iekļuvis
snovbords. Tāpat kā vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā mūsu komandā ir
sportisti, kuru palikšana bez medaļām būtu neveiksme. Lai tas nevis biedē, bet
stiprina cerību.

Ātrslidošana,
šorttreks

Haralds Silovs

Biatlons

Madara Līduma, Līga
Glāzere, Gerda Krūmiņa, Žanna Juškāne, Ilmārs Bricis, Andrejs Rastorgujevs,
Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Kristaps Lībietis

Bobslejs

Jānis Miņins,
Daumants Dreiškens, Intars Dambis, Oskars Melbārdis, Edgars Maskalāns, Raivis
Broks, Mihails Arhipovs, Pāvels Tulubjevs

Distanču
slēpošana

Anete Brice, Jānis
Paipals

Hokejs

Edgars Masaļskis,
Ervīns Muštukovs, Sergejs Naumovs, Oskars Bārtulis, Georgijs Pujacs, Kārlis
Skrastiņš, Arvīds Reķis, Krišjānis Rēdlihs, Rodrigo Laviņš, Guntis Galviņš,
Kristaps Sotnieks, Herberts Vasiļjevs, Jānis Sprukts, Aleksandrs Ņiživijs,
Mārtiņš Karsums, Mārtiņš Cipulis, Ģirts Ankipāns, Lauris Dārziņš, Alekesejs
Širokovs, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Daugaviņš, Armands Bērziņš, Gints Meija.
Rezervē: Roberts Bukarts, Artūrs Kulda, Oļegs Sorokins

Kalnu slēpošana

Liene Fimbauere,
Roberts Rode, Kristaps Zvejnieks vai Einārs Lansmanis

Kamaniņu sports

Maija Tīruma, Anna
Orlova, Agnese Koklača, Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Guntis Rēķis, Andris
Šics, Juris Šics, divnieku ekipāžās Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš vai
Andrejs Bērze un Uldis Logins

Skeletons

Martins Dukurs,
Tomass Dukurs

Snovbords

Toms Vasins

Delegācijas
vadītājs – Žoržs Tikmers,
delegācijas vadītāja vietnieki – Andris Lupiks (Vistlerā), Raitis Keselis
(Vankūverā). Delegācijas sastāvā ir 46 treneri, mediķi un tehniskie darbinieki.

LOK delegācijā
iekļauti arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas ielūgtie viesi – LOK
prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis, kā arī
Vankūveras olimpisko spēļu organizācijas komitejas ielūgtie viesi – Valsts prezidents
Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri, Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Mūsu sportistiem
šīs būs četrpadsmitās ziemas olimpiskās spēles, devītās – cīnoties zem Latvijas
karoga.

Ātrslidotāju ēra

*Pirmajās ziemas
olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Šamonī (16 dalībvalstis) Latviju pārstāvēja divi
vīri – ātrslidotājs Alberts Rumba, kura labākais sniegums bija 10. vieta 1500 m
un 7. vieta daudzcīņā, kā arī distanču slēpotājs vēlākais LOK prezidents Roberts
Plūme.

*Četrus gadus vēlāk
LOK uz Sanktmoricu deleģēja tikai Albertu Rumbu, kurš labāko rezultātu
sasniedza 1500 m – 14. vieta.

*1936. gadā
Garmišpartenkirhenē Latvija jau patiesi ieradās kā komanda ar 26 dalībniekiem,
kuri startēja piecos sporta veidos – hokejā, ātrslidošanā, daiļslidošanā, kalnu
un distanču slēpošanā. Atkal individuāli augstākā – 14. vieta tika izcīnīta
ātrslidošanā. 500 m distancē to spēja nākamais Eiropas čempions Alfons Bērziņš.

Trīs zelti un
vēl četras medaļas

*Nokļuvuši padomju
jūgā, latvieši ziemas spēlēs atgriezās tikai 1968. gadā, kad Grenoblē
ātrslidotāja Lāsma Kauniste pirmā iekļuva olimpiskajā sešniekā, izcīnot 5.
vietu 1500 metros.

*Astoņus gadus
vēlāk Insbrukā PSRS komandā jau bija pieci Latvijas kamaniņu braucēji. Divas 8.
vietas izcīnīja Dainis Bremze – individuāli un divniekā kopā ar Aigaru Kriķi.
Arī pārējie finišēja labāko desmitniekā. Bet latviskas izcelsmes Kanādas
ātrslidotāja Silvija Burka 1000 m nostājās blakus pjedestālam – 4. vieta.

*No 1980. gada
spēlēm Leikplesidā, kurās divos sporta veidos piedalījās seši Latvijas atlēti,
uz Rīgu tika atvests ne tikai pirmais olimpiskais zelts, bet pat viss medaļu
komplekts. Par spēļu čempioni kamaniņu sportā kļuva Vera Zozuļa, bronzas medaļu
izcīnīja Ingrīda Amantova. Savukārt hokejists Helmuts Balderis kļuva par
olimpisko vicečempionu.

*1984. gadā
Sarajevā par olimpiskajām medaļām bobslejā un kamaniņu sportā cīnījās 11
latvieši, bet to ieguva tikai bobsleja pilots Zintis Ekmanis, kurš kopā ar
krasnojarskieti Vladimiru Aleksandrovu finišēja trešais. Jānis Ķipurs un Aivars
Šnepsts, kā arī Ingrīda Amantova izcīnīja 4. vietas. Jāņa Ķipura četrinieks un
visi pārējie kamaniņu braucēji iekļuva labāko sešniekā.

*Pēc četriem gadiem
Kalgari turpinājās mūsu bobslejistu triumfs. Par olimpisko čempionu kopā ar
maskavieti Vladimiru Kozlovu kļuva Jānis Ķipurs. Četriniekos viņi kopā ar Juri
Toni un Gunti Osi izcīnīja bronzas medaļas. Pavisam PSRS izlasē bija deviņi Latvijas
bobslejisti un hokeja vārtsargs Vitālijs Samoilovs, kurš saņēma olimpisko zelta
medaļu, kaut arī treneri visās spēlēs viņu noturēja uz rezervistu soliņa.

Jāgaida
turpinājums

*1992. gadā
Albērvilā, atgriežoties olimpiskajā saimē, Latvija bija pārstāvēta ar 23
atlētiem, kuri startēja sešos sporta veidos – bobslejā, kamaniņu sportā,
biatlonā, distanču slēpošanā, frīstailā un daiļslidošanā. Rezultātu tablo
visaugstāk – līdz 11. ailei tika kamaniņu braucēji Anna Orlova, kā arī Aivars
Polis un Roberts Suharevs. Vissīvākajā konkurencē (94 atlēti) biatlonā no
mūsējiem prasmīgākais bija Oļegs Maļuhins, kurš 10 km sprintā finišēja
trīspadsmitais.

*Pēc 1992. gada
ziemas un vasaras spēles sāka rīkot pamīšus. Šajā ziņā ieguva ziemas sporta
veidu pārstāvji, kas pie nākamās iespējas cīnīties par olimpiskajām medaļām
tika jau pēc diviem gadiem Lillehammerē. Latvija atkal bija pārstāvēta sešos
sporta veidos, tikai frīstailu nomainīja ātrslidošana. Šajās spēlēs zem
Latvijas karoga atkal tika ieņemts labāko desmitnieks. No 27 atlētiem augstāko –
8. – vietu izcīnīja daiļslidotāji Jeļena Berežnaja un Oļegs Šļahovs,
kamaniņu braucēja Anna Orlova finišēja devītā.

*1998. gada spēles
Nagano Latvijai (29 sportisti tajos pašos sešos sporta veidos) pagājušajā
tūkstošgadē bija visveiksmīgākās. Vīriešu biatlonā un bobslejā visās disciplīnās
tika izcīnītas vietas labāko sešniekā. Vispirms 20 km distancē piektais
finišēja Ilmārs Bricis, 10 km sprintā tādu pašu vietu izcīnīja Jēkabs Nākums,
bet Oļegs Maļuhins sasniedza sesto rezultātu. 4×7,5 km stafetē, piedaloties arī
Gundaram Upeniekam, Latvija otrajā posmā pat izvirzījās vadībā, tomēr līdz
finišam noslīdēja uz sesto vietu. Bobsleja pilots Sandis Prūsis divniekos kopā
ar Jāni Elsiņu izcīnīja piekto vietu, bet četriniekos (vēl Egīls Bojārs un
Jānis Ozols) – sesto.

*Soltleiksitijas
spēlēs 2002. gadā Latvija pirmo reizi ieradās ar savu hokeja komandu,
dalībnieku skaitu palielinot līdz 48. Ierasto sporta veidu saraksts tika
papildināts arī ar skeletonu. Tomēr augstāk par dažām vietām labāko desmitniekā
šoreiz tikt neizdevās. Sandis Prūsis, Mārcis Rullis, Jānis Silarājs un Jānis
Ozols bobsleja četriniekā finišēja septītie. Kamaniņu sportā Anna Orlova
izcīnīja devīto vietu, Iluta Gaile – desmito. Latvijas hokeja komanda cīņā par
devīto vietu pārspēja Ukrainu.

*2006. gadā Turīnā
ziemas spēļu vēsturē Latvijai bija lielākā komanda (58 atlēti astoņos sporta
veidos) un, pārstāvot savu valsti, tika izcīnīta pirmā medaļa. To spēja Mārtiņš
Rubenis, kurš kamaniņu sportā kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Savukārt
Anna Orlova, kā arī brāļi Andris un Juris Šici finišēja septītie. Latvija atkal
bija pamanāma arī biatlonā. Ilmārs Bricis 12,5 km iedzīšanā finišēja ceturtais,
Madara Līduma 15 km – desmitā. Bobslejā sākās mūsu pilota Jāņa Miņina ēra.
Divniekos kopā ar Daumantu Dreiškenu viņš finišēja sestais, četriniekos (vēl
Mārcis Rullis un Jānis Ozols) – desmitais. Latvijas hokeja komanda ieņēma 12.
vietu.

Mums ir argumenti
cerībām uz vēl augstākām vietām Vankūverā.

Dainis CAUNE