Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ar izcilības filozofiju

Pirms 20 gadiem Latvijas mobilo sakaru operatoru distancē pirmais startēja LMT — uzņēmums, kas konkurences cīņā joprojām nav apsteigts. LMT ir arī sporta zīme, kas veicina ne tikai atsevišķu zvaigžņu uzvaras un jaunatnes talantu izredzes, bet arī visplašāko interesi par sportu kā dzīvesveida sastāvdaļu.

Visus 20 gadus LMT prezidents ir Juris Binde. Sporta cilvēks. Un ne tikai tāpēc, ka ir regulārs Gada Balvas sportā žūrijas loceklis.

— Pieņemsim, ka 2012. gads jau beidzies. Ko jūs tādā brīdī gribētu redzēt prožektoru gaismā, saņemot Gada balvas sportā?

— Pēdējā laikā pretendentu uz galveno balvu pulkā vērojama zināma vienveidība. Gribētos, lai augļus nes tas saraksts, kurā tiek iekļautas uzlecošās zvaigznes, lai saraksts kļūst arvien garāks un sporta veidos daudzveidīgāks, liecinot par patīkamu tendenci. Es ceru, ka Londonas spēlēs sevi turpinās apliecināt mūsu šķēpmetēju skola, ka panākumus jau pieaugušo konkurencē gūs pasaules junioru rekordists Zigismunds Sirmais, kurš pērn ieguva arī mūsu OKartes talantu balvu un stipendiju.

Protams, novēlu vēl vienu zelta medaļu arī pirmajam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Viņam šādu panākumu atkārtot būs grūtāk, nekā uzvarēt pirmo reizi. Tagad visi konkurenti zina, ka Latvija ir BMX lielvalsts, un gatavojas cīņai ar mums, ar mūsu līderi.

Tomēr, dalot panākumus uz papīra, es negribu noniecināt pārējo potenciālo olimpiešu izredzes. Lai katram izdodas nodemonstrēt to, uz ko viņš ir spējīgs, un lai visiem palīdz veiksme! Lai varam priecāties arī par pārsteigumiem.

— Zigismunds Sirmais nav vienīgais, kurš pērn iekļuva LMTOKartes talantu sporta programmā…

— Pēc konkursa izturēšanas pērn šīs programmas atbalstu, kuras kopējais apjoms bija 10 000 latu, saņēma pieci jaunieši. Bez Zigismunda Sirmā arī kamaniņu braucēji Ulla Zirne un Riks Kristens Rozītis, kuriem vēlu sekmes pirmajās Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā. Programmas finālā iekļuva un LMT finansiālu palīdzību saņēma arī jaunā un talantīgā galda tenisiste Isana Mahauri un skrējēja Gunta Latiševa-Čudare.

OKartestalantu sporta programma nav vienīgais veids, kā LMT palīdz sportam. OKartes jaunatnes futbola līgā startē vairāk nekā 330 komandas no visas Latvijas, vairāk nekā 6000 jauno futbolistu. Domāju, ka tā ir laba bāze, lai stiprinātu visu Latvijas futbolu un nākotnē arī valsts nacionālo izlasi.

Atbalstām arī kādu sporta veidu, kurš Latvijā nav pārāk populārs. Tas ir regbijs, precīzāk — jaunatnes regbija klubs Eži, kas darbojas jau 17 gadus un kura komandas vairākkārt kļuvušas gan par Latvijas čempioniem, gan izcīnījušas Latvijas kausu. Aizvadītais Ežiem bija sudraba gads, tikai vienā vecuma grupā tika gūts zelts, pārējās vajadzēja samierināties ar otro vietu, bet arī tas ir labs rezultāts, jo pērn vairākās kluba komandās notika paaudžu maiņa, un jaunākiem puišiem vajadzēja cīnīties ar krietni pieredzējušākiem spēlētājiem.

LMT rallija komanda ir divkārtēja Latvijas čempione, par izcilu sniegumu uzskatāma mūsu ekipāžas — Andis Neikšāna/Pēteris Dzirkals — uzvara N4 klasē pasaules rallija čempionāta Somijas posmā. Apsveicama arī Francijas asfalta rallijā Rallye du Var izcīnītā trešā vieta. Tā prasa pavisam citu braukšanas prasmi nekā Latvijas vai Skandināvijas rallijos. Šāds segums ir daudz prasīgāks gan pret tehniku, gan pret sportistiem.

Lai šos sasniegumus nostiprinātu, izveidots vēl viens projekts — OKartes Autosporta akadēmija, kurā pērn pieteicās vairāk nekā 40 jauniešu. Viņi ne tikai piedalījās treniņos, sacensībās un testos, kuru rezultātus analizēja mūsu autosporta līderi, bet īpašās nodarbībās paaugstināja arī savu erudīciju, valodu prasmes, spēju komunicēt ar sabiedrību. Tā ir akadēmija vārda tiešā nozīmē.

Šī programma ir ļoti veiksmīga, un galvenā balva — stimulējoša. Uzvarētājs Mārcis Ķenavs šogad ar akadēmijas piešķirto Ford Fiesta R2 automašīnu varēs startēt pilnībā apmaksātā Latvijas rallija čempionātā. Pārējie divi laureāti Kārlis Nebars un Ralfs Sirmacis arī varēs braukt ar zaļajām akadēmijas mašīnām, tikai dalībai sacensībās viņiem būs nepieciešams sagādāt līdzfinansējumu.

Sniedzam atbalstu arī norisēm, ko var dēvēt par masu sportu. Tie ir ielu basketbola Ghetto Basket turnīri. Pērn Latvijā notika 65 tādi pasākumi. Vēl ir OKartes ielu vingrotāji, kas jauniešus palīdz piesaistīt sportiskām aktivitātēm. Ielu vingrošanu iesāka daži cilvēki, tagad šajā kustībā iesaistījušies jau tūkstoši. Tā īsteni aktīvi gan ir daži simti.

Sens mūsu sadarbības partneris ir Latvijas Olimpiskā komiteja. Galu galā dalība olimpiskajās spēlēs ir katras valsts gods un prestižs. Mūsu sadarbība ir ļoti veiksmīga, to apliecina sportistu rezultāti. Izcīnīto medaļu īpatsvars uz Latvijas diviem miljoniem iedzīvotāju pasaules mērogā ir lielisks rādītājs. Mēs atbalstām ne tikai augsto sasniegumu sportu, bet arī jaunatnes vasaras un ziemas olimpiādes un vienmēr domājam par nākotni.

— Sportam ir vieta arī jūsu paša dzīvē?

— Lai gūtu panākumus, sports prasa ļoti daudz laika. Patlaban sportu izmantoju, lai uzturētu sevi labā kondīcijā. Bet vispār savu karjeru sportā sāku mazāk pazīstamā, toties visai oriģinālā jomā — Rīgas Jauno tehniķu stacijas Automodelisma laboratorijā PSRS sporta meistaru Gunāra Dzenīša un Kārļa Kļavas vadībā. Zināmā mērā tas iespaidoja arī manu profesijas izvēli, mudinot kļūt par inženieri. Daži mani cīņu biedri vēlāk kļuva par pazīstamiem profesionāliem sportistiem — autorallists Ivars Caune, autobraucējs un sacīkšu mašīnu konstruktors Andris Dambis… Mēs visi sākām ar trases automodeļiem un cīnījāmies kopā.

Es esmu mazliet pabraucis arī ar kartingiem — vairāk gan izklaides režīmā. Ļoti interesantu pieredzi guvu, brāļu Traubergu ekipāžā piedaloties IRSI jeb ledus rallija čempionāta Šamonī posmā.

Formas uzturēšanai man kalpo golfs un — kad uzkrīt sniegs — distanču slēpošana, kuru pērn Biķerniekos izbaudīju kopā ar sievu un mazmeitu.

— Vai LMT var uzskatīt par trīsdesmito gadu un arī vēlāko laiku VEF inovatīvās domāšanas pārmantotāju?

— Saistība pastāv. Es pats VEF nostrādāju trīspadsmit gadus, daļa darbinieku tiešām nāk no vefiņa — galvenokārt inženieri, bet ne tikai. VEF izcilības gars, izcilības filozofija LMT ir ļoti spēcīga. VEF zināmā mērā bija valsts valstī, uzņēmumā daudz uzmanības veltīja tam, lai viss darītais tiktu veikts visaugstākajā līmenī. Tas attiecās arī uz sportu. VEF tika uzbūvētas pasaulē pirmās spārnotās bobsleja kamanas, ļoti prasmīga bija VEF basketbola meistarkomanda, VEF bija plašs un spēcīgs sporta klubs, kas rūpējās arī par sportu visiem — tūrismu, orientēšanās sportu, badmintonu, airēšanas slalomu…

— VEF izcilības filozofija radīja arī LMT — pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā?

— Sākums bija politiski augstā līmenī. Jau 1990. gadā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas sakaru ministri vienojās, ka trijās Baltijas valstīs vajadzētu veidot mobilo sakaru sistēmas. Nepilnus divus mēnešus pēc pilnīgas valstiskās neatkarības atgūšanas 1991. gada oktobrī tika parakstīts LMT dibināšanas līgums, un VEF ģenerāldirektors Ivars Bražis man piedāvāja šo uzņēmumu vadīt.

— Mobilo sakaru tirgū vairs neesat vienīgie, bet visus divdesmit gadus joprojām līderi. Kas jums palīdz uzvarēt šajā konkurences sportā?

— Kā jau minēju — līderim ir grūtāk. Tas ir mērķis, kam konkurenti uzbrūk. Mēs savas pozīcijas esam noturējuši un nostiprinājuši, balstoties uz savu izcilības filozofiju.

— Kāds ir šīs filozofijas pamatpostulāts?

— Visai vienkāršs — jebkuru darbu vajag padarīt ne tikai labi, bet gan ļoti labi. Viena no mūsdienu pasaules problēmām ir tā, ka vide cilvēku orientē uz viduvējībām. To labi ilustrē kaut vai internets. Informācijas pieejamība ar dažiem taustiņu klikšķiem — tas, protams, ir labi, bet nekādi neveicina sistemātisku un dziļu zināšanu apguvi. Informācija nav zināšanas, informācija ir tikai dati. Zināšanas tiek veidotas kā sistēma, apkopojot un sintezējot no iepriekš zināmā līdz šim nezināmo. Tikai tie, kam ir enciklopēdiskas zināšanas, kas ir tendēti uz izcilību, var radīt jaunas vērtības.

Līdzīga situācija ir arī sportā, īpaši tehniskajos sporta veidos. Parasti uzvar tās ekipāžas vai sportisti, kam ir gan milzīgas darbspējas, gan tehnika pussolīti priekšā pārējiem. Klasisks piemērs tam ir Dukuri, kurus vēl stiprākus dara viņu intelektuālais potenciāls. Ne velti viņu niknākie konkurenti vācieši mēģina atrast jebkādus iemeslus, lai latviešus apturētu.

Līdzīga situācija bija Pirmajā formulā, kad Ferrari vadīja izcils tandēms, tagadējais FIA prezidents Žans Tods un Ross Brauns, kura rīcībā bija vēl viens izcilības filozofijas atbalstītājs Mihaēls Šūmahers. Šis triumvirāts Ferrari pacēla nebijušos augstumos…

— …Un radās tā pati problēma, par kuru tagad sāk runāt pasaules skeletonā — sacensības kļūstot neinteresantas, jo Martina Dukura pārsvars esot pārāk pārliecinošs!

— Jā, un konkurenti savulaik mēģināja atrast visādus iemeslus, lai panāktu, ka Ferrari mašīnas atzīst par F-1 sacensībām neatbilstošām. Manuprāt, pirmā formula tagad ļoti daudz zaudējusi no savas sākotnējās idejas. F-1 vienmēr bijis poligons, kurā autoražotāji izmēģina visjaunākos tehnoloģiskos risinājumus, kas pēc kāda laika jau nonāk parastās ielas mašīnās, ceļot uz augšu ne tikai autosportu, bet visu autorūpniecību. Ja par galveno mērķi uzskata samazināt izmaksas un piesaistīt viduvējas privātās komandas, tad rezultāts ir cits.

— Cik darbinieku strādā LMT?

— LMT grupā, kurā ietilpst arī divi meitas uzņēmumi DT Mobile unZetCom, ir vairāk nekā 800 darbinieku.

— Kur un kā jūs mazajā Latvijā atrodat tik daudz izcilību?

— Ne visi ir izcilības, darbu sākot. Ne visi par tādām arī kļūst, bet iespēja tiek dota. Tāpat kā sportā. Mēs savus darbiniekus trenējam. Tiem, kas vēlas un grib, ir lielas iespējas pilnveidoties. Mums ir labi motivēta apmācību sistēma.

— Jūs zināt, ka LMT logo autors ir sporta cilvēks?

— Jā, burātājs Māris Dāle, kurš Latvijā aizsāka vindsērfingu. Tātad arī inovatīva personība.

 

Juris BINDE

SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, ekonomikas doktors, Vidzemes augstskolas asociētais profesors, Ordeņu kapitula kanclers

Dzimis: Rīgā 1955. gada 28. maijā

Izglītība: Rīgas 2. vidusskola, Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāte (1978. gadā iegūta radioelektroniskās aparatūras inženiera konstruktora-tehnologa specialitāte), Latvijas Universitāte (2007. gadā pabeigta Ekonomikas un vadības fakultātes doktorantūra, iegūts ekonomikas doktora grāds uzņēmējdarbības vadībā), papildinājies Starptautiskā biznesa institūtā (IFL) Zviedrijā un Kolumbijas universitātē ASV

Darba gaitas: no 1978. līdz 1992. gadam VEF inženieris konstruktors, sadzīves radioaparatūras galvenā konstruktora vietnieks, VEF Zinātniski pētnieciskā institūta Zinātniskās un tehniskās informācijas nodaļas vadītāja vietnieks — sistēmu analīzes grupas vadītājs, galvenais tehnologs — Tehnoloģiskās nodaļas vadītājs; kopš 1992. gada — LMT prezidents un valdes priekšsēdētājs. 42 zinātnisko publikāciju un 3 rūpniecisko paraugu autors

Sportā: 14 gadu vecumā sācis nodarboties ar automodelismu

Lielākie sasniegumi sportā: vairākkārtējs Latvijas čempions automodelismā un kuģu modelismā, startējis vairākās PSRS Tautu spartakiādēs tehniskajos sporta veidos, piedalījies IRSI ledusrallija čempionātā

Apbalvojumiinženiera Lintera prēmijas laureāts (1993. g.), Ministru kabineta Atzinības raksts (1998. g.), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2001. g.)

Ģimenes stāvoklis: : precējies, sieva Valda, dēli Mārtiņš un Jānis, mazbērni Elizabete Elza un Roberts

Hobiji: golfs