Augstāk par Eiropu

Pilsēta ar apbrīnojamu šodienu. Tā pārfrāzējot reklāmas saukli –
pilsēta ar rītdienu – var teikt par Ventspili, kurā pusgada laikā notiek divi
Eiropas čempionāti un jau otro reizi risinās mūsu valstī plašākais sporta
pasākums – olimpiāde. Kā tas iespējams, par to saruna arVentspils domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku un Latvijas II
olimpiādes organizācijas komitejas vadītāju Jāni Vītoliņu.- Varat pateikt, cik kvadrātmetru sporta iznāk vienam
ventspilniekam?
–
Tas gan nav aprēķināts! Bet esmu pārliecināts, ka mums būtu labākais rādītājs
valstī un viens no labākajiem Eiropā. Ventspilī investīcijas sporta būvēs un
infrastruktūrā ir ļoti apjomīgas, tādēļ iedzīvotājiem varam piedāvāt plašas un
daudzveidīgas iespējas (Vēlāk gan tika
izskaitļots, ka viena ventspilnieka, zīdaiņus ieskaitot, rīcībā ir 0,69
kvadrātmetri sporta laukuma – red.).-
Ventspils visos laikos bijusi sportiska pilsēta, bet iepriekš nekad tā nav
bijusi tik labi nodrošināta ar sporta būvēm. Kur bija lūzuma punkts? Kas
iekustināja šo lavīnu?-
Sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju. Pirmās lielākās investīcijas 1996.
gadā tika ieguldītas stadiona būvē, lai to izveidotu atbilstošu starptautiskām
prasībām. Vieglatlētu lobijs tobrīd bija visspēcīgākais. Nākamais solis bija
jauna universāla halle, galvenokārt orientējoties uz basketbolu, kuru tajā
iespējams spēlēt uz trim laukumiem. Sākās Latvijā pirmā olimpiskā centra
izveide. Tā bija toreizējā LOK prezidenta Viļņa Baltiņa un Ventspils domes
priekšsēdētāja Aivara Lemberga vienošanās par kopuzņēmuma, sauksim to tā,
izveidi, kurā LOK un Ventspils dome katra liek pa 50 procentiem kapitāldaļu. Tā
tas turpinās līdz šai dienai. Manuprāt, tas ir abpusēji izdevīgs un svarīgs
princips. Ventspilnieki iegūst objektus, kuros sportot, sevišķi tas attiecas uz
mūsu sporta skolu Spars, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un
vienkārši veselīgi izklaidēties, savukārt LOK var rēķināties ar starptautiskām
prasībām atbilstošām būvēm, kurās var rīkot visaugstākā līmeņa sacensības un
treniņus.

– Vēsturiski olimpiāde ir četru gadu cikls starp olimpiskajām
spēlēm. Jums tagad savu darbu nākas plānot pa olimpiādēm. 2004. gadā Ventspilī
risinājās Latvijas I olimpiāde, tagad sākas otrā… Ar ko šajā četrgadē
Ventspils kļuvusi bagātāka?

–
Ar Ivo Lakuča projektēto BMX trasi. Ar sporta halli Pārventa, kura
atrodas Ventas labajā krastā blakus 3. vidusskolai un kas ir centrs ne tikai
skolēnu, bet arī pārējo šīs pilsētas daļas iedzīvotāju sportiskajām
aktivitātēm. Olimpiādes laikā tajā notiks sacensības handbolā.

Mūsu
jaunākā būve ir sporta nams Centrs, ko var uzskatīt arī par sava veida
dāvanu mūsu 1. ģimnāzijas simtgadu jubilejā. Olimpieši šajā bāzē sacentīsies
volejbolā un šaušanā. Sporta nams Centrs būvēts ar Aizsardzības
ministrijas atbalstu, kura ieguldīja 60 procentus līdzekļu. Līgumā noteikts, ka
šo bāzi savām vajadzībām izmantos visas spēka struktūras, kas atrodas mūsu
reģionā. Tāpēc arī šajā objektā izveidota Latvijā labākā šautuve ar astoņiem
celiņiem, smagatlētikas zāle, kuru jau iemēģinājis Saeimas deputāts un pasaules
čempions Viktors Ščerbatihs. Ir arī mākslīgā klinšu kāpšanas siena un, protams,
moderna sporta zāle.

Savukārt
peldbaseins rekonstruēts kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju, izmantojot valsts
galvotu kredītu. Šis objekts gan ir plašāks, to papildina arī izklaides sadaļa,
kuras izveidi finansē pašvaldība. Slēgto akvaparku, kuru ceram pabeigt līdz
Ziemassvētkiem, ir izdevīgi būvēt blakus peldbaseinam, izmantojot kopēju
infrastruktūru. Lai arī cik noslogots būtu peldbaseins, ieņēmumi nenosedz
izdevumus, bet, ja tam blakus ir akvaparks, kuru var izmantot gan
ventspilnieki, gan mūsu pilsētas viesi, vienlaikus risinot problēmu, ko
tūristam Ventspilī darīt ziemā, tad finanses jau varam sabalansēt. Sportam
nepieciešamā baseina rekonstrukcija ir pilnībā pabeigta, bāze papildināta arī
ar telpām aerobikas un fitnesa nodarbībām.

– Sporta bāzes diezin vai var būt pelnoši biznesa projekti?

–
Jums taisnība. Tomēr mūsu olimpiskais centrs nemitīgi piedāvā arī izklaides
maksas pakalpojumus. Jau vairākus gadus centrs apsaimnieko un attīsta Piedzīvojumu
parku, kur izveidota Meža kaķa trase. Ar šo gadu parkā var
nodarboties arī ar peintbolu un florbolu zāles laukumā. Ir daudzas atrakcijas
bērniem, drīzumā būs arī autotrase elektromobiļiem.

Nemitīgi
tiek pilnveidota kalnu slēpošanas un snovborda bāze Lemberga hūte.
Lai arī pērnā ziema mūs pamatīgi iegāza un kalns darbojās tikai četras dienas,
tomēr arī tik īsā laikā ieņēmumi bija 6000 latu. Tagad ir uzbūvēti trīs
pacēlāji, atdalītas kalnu slēpotāju un snovborda trases, izveidota atsevišķa
šļūcamkameru trase, ko var izmantot arī vasarā. Kalns, izmantojot pilsētas
būvgružus un celtniecībā norakto grunti, nemitīgi tiek paaugstināts. Nākamā
gada beigās tas sasniegs lidostas radara ierobežoto 49 m augstumu un trašu
garums būs līdzīgs Siguldai, kur augstumu starpība nav lielāka. Tad ap šo kalnu
apvīsim arī publisku rodeļa trasi.

Tā
ar ieņēmumiem no izklaides olimpiskais centrs cenšas segt sportam tērētos
izdevumus. Mēs aktīvi strādājam, lai Ventspilī savas treniņnometnes rīkotu
dažādas, arī ārzemju komandas. Tāpēc turpat blakus olimpiskajam centram ir
viesnīca. Pie mums no tālienes labprāt brauc trenēties hokeja, basketbola un
futbola komandas, samazinot starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem, kas rodas,
radot lētas iespējas savējiem sportot, īpaši skolēniem.

– Ventspilī patlaban ir 24 sporta bāzes. Tās dod arī netiešo un
visvērtīgāko ieņēmumu – cilvēkiem, jo īpaši jaunatnei ir ko darīt brīvajā
laikā. Kaitīgi ieradumi zaudē veselībai.

–
Tas ir vissvarīgākais ieguvums. Iespēja ar sportu veidot pozitīvu, aktīvu
dzīvesstilu, personības. Mēs esam ļoti liela osta, bet maza pilsēta ar 43 500
iedzīvotājiem. Viņu sporta aktivitātēm ir radītas ideālas iespējas, jo īpaši
runājot par Ventspils jaunatni, kam tagad ir ļoti plaša izvēle. Pēdējos gados
klāt nākuši Ventspilij pilnīgi jauni sporta veidi, kas agrāk te nav bijuši
pazīstami vai populāri – šorttreks, BMX, kērlings, tagad būs šaušana,
smagatlētika. Atbilstoši mēs pašvaldības līdzfinansētajā sporta skolā Spars
paplašinām grupu skaitu un dažādību.

Vēl
pirms gadiem desmit notikumi, kas tagad Ventspilī ir jau pierasti, mums likās
nereāli. Pusgada laikā divi Eiropas čempionāti – šorttrekā un orientēšanās
sportā, visaugstākā līmeņa starptautiskās basketbola spēles… Šīs sporta bāzes
rada iespējas arī citu pasākumu rīkošanai. Eirovīzijas fināls, Muzikālās bankas
noslēguma koncerti. Kad tie notika pirmo reizi, gribējās gandrīz vai sev
iekniebt, vai patiesi kaut kas tāds iespējams mūsu mazajā Ventspilī?!

Starp
citu, ievērojami cēlusies ventspilnieku pašapziņa, lepnums par savu pilsētu.
Ventspilnieki tagad jūtas nevis kā provinces, bet gan kā solīdas Eiropas
pilsētas iedzīvotāji. Mēs esam labi, mēs neesam nekāda mazpilsēta, kurā beidzas
ceļš uz jūru.

–
Beigsies šī olimpiāde, sāksies nākamais četrgadu cikls. Pretendēsit arī uz
trešās olimpiādes rīkošanu?

–
Esam tam gatavi. Bet pieļauju, ka mums būs konkurence. Visā pasaulē pilsētas
cīnās par tiesībām rīkot olimpiskās spēles. To rīkošana ir ne tikai pūles un
izdevumi, bet arī ieguvums.

– Turpināsit sporta bāzu celtniecību?

–
Mums gribētos uzbūvēt 50 m peldbaseinu. Tas ir nopietns mērķis. Mūsu olimpiskā
centra viesnīca ar 154 vietām ir par mazu. Pieprasījums ir lielāks. Visā
pilsētā trūkst četrzvaigžņu viesnīcas, mūsu uzņēmēji šajā ziņā bijuši slinki.
Tas mums rada galvassāpes, nākamgad uzņemot Eiropas sieviešu basketbola
čempionāta dalībnieces.

– Citu pašvaldību vadītāji brauc pie jums mācīties?

–
LOK kopā ar Ventspils domi sāka pirmā olimpiskā centra izveidi. Tagad pēc šī
principa radīti jau deviņi centri, kas ir dažādās attīstības stadijās. Vairākās
Latvijas pilsētās tiek celtas ļoti labas sporta būves.

– Kāda bija sūrākā problēma jums kā organizācijas komitejas
priekšsēdētājam, šo olimpiādi rīkojot?

–
Var jau teikt, ka problēmu nav, ir tikai izaicinājumi… Kā vienmēr lielākā
problēma bija atrast naudu, jo gribējās izdarīt vairāk, nekā ļauj budžets.
Objekti tika būvēti vai rekonstruēti, apsteidzot grafiku, un arī pārējos
olimpiādes organizēšanas darbus simtiem cilvēku veica ļoti apzinīgi, par ko
esmu viņiem ļoti pateicīgs.

– Uz kādu vietu olimpiādē neoficiālajā komandu vērtējumā cer paši
ventspilnieki?

–
Ceram pilsētu vērtējumā aiz Rīgas būt otrie.

– Pats sporta pasākumus tikai organizējat jeb arī ar sportu
nodarbojaties?

–
Esmu spēlējis basketbolu. Katru rītu sāku ar fiziskām aktivitātēm, lai būtu
gatavs darba dienai. Tādēļ gan jāceļas sešos, bet tas ir to vērts.

Dainis
CAUNE

Foto:
Dainis Caune, Sports

Jānis Vītoliņš

Ventspils
domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Dzimis 1954. gadā Talsu rajona Dundagā

Izglītība 1977. gadā absolvēts Rīgas
Politehniskais institūts (RTU), iegūstot inženiera celtnieka specialitāti;

2008. gadā Rīgas Ekonomikas
augstskolā iegūts maģistra grāds biznesa vadībā

Dalība sporta organizācijās Latvijas II olimpiādes organizācijas komitejas priekšsēdētājs,
biedrības basketbola klubs Ventspils padomes loceklis

Vaļasprieki literatūra, basketbols, ceļošana, slēpošana