Ja mums būtu rafiņš…
Kad preses ļaudis tiekas ar Latvijas bobslejistu
izlases galveno treneri Sandi Prūsi, tad spēj tikai klausīties un ķert spārnotas
frāzes, kuras no asā kurzemnieka mutes birst bobsleja kamanu cienīgā ātrumā. Tagad
pat – īsi pirms olimpiskajām spēlēm Vankūverā – Itālijas bobslejistu vienība
olimpiskajām spēlēm gatavojas sadarbībā ar… Ferrari, šveicieši – ar Audi
koncerna mašinēriju, bet Sandis mūsu bobsleja parku vasarā pielaboja un
skrūvēja savā piemājas šķūnītī Ugālē, jo mūsu kādreizējais autogigants RAF, slaveno
mikrobusu darinātājs, jau sen sagriezts dzelžos.
Taču tās nav
žēlabas par atšķirīgajiem starta laukumiem. Gluži otrādi – Sandis Prūsis, kurš
ar uzslavām parasti nemētājas, šobrīd teic, ka puiši vasarā ir krietni
pastrādājuši un fiziskā gatavība ir pat labāka par cerēto.
– Vai sagatavošanās posmā izdarīts viss, kas bija
ieplānots?
– Varbūt
vajadzēja iedomāties kaut ko trakāku, bet to, ko bijām plānojuši, arī paveicām.
Kā rāda testi, gandrīz visi puiši uzlabojuši savus fiziskos rādītājus un
pamazām sarūk starpība starp pirmo un otro ekipāžu.
Vēl vasarā īsti
nezinājām, vai puišus varēsim lāgā pabarot, bet pamazām federācijas varasvīru
darbs nesa augļus un varējām trenēties, kā olimpiešiem pienākas.
Gods un slava
večiem, kuri izturēja un trenējās kā apsēsti. Lai nu kā ar dzelžiem, bez pilota
un stūmējiem tie tāpat neies, tāpēc mērķi mums ir pacīnīties ar jebkuru bobsleja
monstru. Visi zina, ka bobslejā, kur ir tik daudz spēkos līdzīgu ekipāžu, kuras
iekļaujas pāris sekundes simtdaļās, daudz ko nosaka veiksme. Lai nu tā mums
stāvētu klāt!
– Zināt taču, ka no jums gaida medaļas – kas gan
cits, ja ne bobslejisti. Tas neuzliek papildu slogu?
– Vai tāpēc
mums trallināt kādu saukli (kā dažam labam)? Cīnīsimies gan par medaļām, gan
par sešnieku. Spēcīgs ir pirmais – Miņina četrinieks -, bet uz papēžiem
min arī Maskalāna brigāde. Galvenās cerības jau liekam uz četriniekiem, jo
divnieki mums lāgā neiet.
Lielos bobus
vasarā savedām kārtībā, nokrāsojām, un no malas un pa gabalu tie izskatās, kā
tikko dzimuši, divnieku saskrūvējām no jauna. Tikko gribējām tos notestēt
Itālijā, bet jau pusceļā uzzinājām, ka Čezānā temperatūra ir +25 0C un ledus
izkusis. Testēšanu pārcēlām uz Vācijas trasēm Kēnigzē, Altenbergā un
Vintenbergā. Taču arī tur gan lija, gan sniga, tāpēc īsta skaidrība par vasaras
ķīlējumu tā arī neradās.
– Kad iznāks šis žurnāls, jūs jau būsiet olimpiskajā
Vistlerā. Vai ir skaidrība par ekipāžu sastāvu?
– Vairāk vai
mazāk ir gan, jo – cik tad mēs esam?… Pirmajā tūrē dosies deviņi mūsu
bobslejisti. Vēl pēdējos testos bija jāizšķiras starp diviem stūmējiem –
pieredzējušo Reini Rozīti un jaunāko Uģi Žaļimu. Par mata tiesu šobrīd labāks
likās Uģis, Reinis paliek Rīgā un turpina trenēties. Tāpat kā Turīnas
olimpietis Ainārs Podnieks un jaunais Jānis Strenga. Līdz olimpiskajām spēlēm
daudz kas var mainīties, kaut gan ceru, ka radikālas pārmaiņas nebūs
vajadzīgas, jo bobslejā ekipāžai jāpieslīpējas gadiem.
Uz
pirmsolimpisko nedēļu Vistlerā dosies Jānis Miņins, Daumants Dreiškens, Intars
Dambis, Oskars Melbārdis, kā arī Edgars Maskalāns, Raivis Broks, Pāvels
Tulubjevs, Mihails Arhipovs, rezervē Uģis Žaļims.
– Tas par četriniekiem. Ko sēdināsi divniekos?
– Miņins un
Dreiškens ir vispieredzējušākie un viens otru saprot bez vārdiem. Iespējams,
kādā posmā aiz Jāņa bobā lēks Melbārdis, vairāk gan lai pataupītu Daumanta
spēkus, jo divniekā ir tikai viens stūmējs. Ar Maskalānu brauc Raivis Broks.
Vēl skatīsimies, varbūt kaut ko pamainīsim.
Saku uzreiz, ka
pirmajā Ziemeļamerikas posmā lielas lietas negaidu. Negribam neko saforsēt, jo
kulminācijai jābūt olimpiādē. Pašreiz galvenais ir atrast labākos risinājumus,
pilnveidot visu, kas ir mūsu spēkos. Manējie jau nekādi paipuisīši nav, taču
olimpiskie mērķi visus vieno, un ceru, ka šo ciklu pabeigsim godam. Ar citu
domu nebūtu vērts šeit strādāt, domājat – man visu laiku nav jāatbild uz
visādiem citiem piedāvājumiem?…
Elpojam brīvāk
Pērnās sezonas
izskaņā, kaut ar medaļu beidzot, tomēr drūms rādījās mūsu labākā pilota Jāņa
Miņina vaigs – klīda runas, ka naudas bobslejam pietikšot tikai līdz
pussezonai. Kādā brīdi pat Jānim izsprāga,
ka bobam pēc Vankūveras jāmet miers, taču pamazām bobsleja saimniecībā viss
izlīdzinājās, un puiši savam spītam un apņēmībai varēja pievienot atbilstošu
materiālo segumu.
Tagad Jānis
atzīst, ka mūsējie sezonai gatavi par 110 procentiem. Pašu mērķiem klāt nākusi
atbildība pret tiem, kas šajos laikos uzticējušies un pratuši atrast materiālu
palīdzību. Runājot par iespējām pacīnīties par medaļām, Jānis teic, ka citādi
jau pušu neplēstos. Vai tas izdosies superātrajā un tehniski viltīgajā
Vistleras trasē, to neviens nevar pateikt – vismaz sešas, astoņas ekipāžas ir
spēkos tik līdzīgas, ka visu izšķirs mirklis, veiksmes mirklis. Metālisku
solījumu nebūs, it sevišķi sezonas sākumā, kad vēl turpinās intensīvi fiziskie
treniņi. Olimpiāde rādīs, vai būs vērts doties vēl vienā olimpiskajā aplī.
Ar melnu muti
Otrs mūsu
pilots Edgars Maskalāns atzīst, ka tas vēl esot maigi teikts, jo šogad vasaras
treniņnometnēs strādāts kā nekad. Sākumā pie Usmas un Nabas ezera skrēja
krosus, vēlāk Ventspils stadionā trenēja ātruma un spēka īpašības. Treniņos
fiziskās sagatavotības treneris Elmārs Priede tā nodzenāja, ka spēka atlika
tikai kritienam gultā. Labi, ka vingrinājumi bija tik pamatoti, ka nekādas īpašas
traumas nesaķēra. Edžus – domāju – fiziskā spēka ziņā krietni
pielicis un cer, ka ziemā tas viss palīdzēs.
Par sastāvu
Edgars īpaši runāt nevēlas, trenerim labāk redzams. Kamanās vislabāk
saprototies ar Raivi Broku, tāpēc divniekā labprāt brauktu kopā. Laiks
galīgajam ekipāžas slīpējumam gan pietiekot.
Universāls
Ar Mihailu
Arhipovu viegli runāt, viņš ir azartisks un emocionāls. Pēc veiksmīgās debijas
otrā pilota statusā tik veiksmīgi tālāk viss negāja, un trenera Sanda Prūša
domas vairāk nosliecās uz Edgara Maskalāna pusi. Pērnajā sezonā Miha galvenokārt
startēja (un mācījās) tā sauktajā B sastāvā un Gata Gūta vadībā brauca Eiropas
kausu posmos – dažos pat ļoti labi – un šogad, krietni nobriedis,
atgriezās galvenajā komandā. Tiesa, stūmēju sastāvā, jo puisis ir universāls un
var arī lieliski iestumt. Ar šo īpašību treneris arī rēķinās, jo kādas stūmēja
ķibeles dēļ (tpu, tpu) Mihails jebkurā brīdī var pārsēsties arī kamanu
priekšgalā.
Uz jautājumu –
vai viegli pilotam sēdēt aiz otra pilota muguras – Miha tik atsmej: vai nav
vienalga, kādā vietā sēsties? Pēc finiša ir, ko pārrunāt, un varbūt Edžum kāds
ieteikums var līdzēt.
Galvenais, lai
bobs slīd un lai slīd ātrāk nekā citiem. No pretiniekiem Mihails nebaidās, lai
arī kādi viņi būtu, dzelži bez vīriem nav nekas, gluži otrādi – rodas
spīts, ka mēs ar savām pieticīgajām iespējām arī varam. Krievi pēc katra
brauciena maina nevis slidas – kā mēs -, bet kamanas, ar kurām viņiem
pilns angārs. Bet vai tāpēc viņi nav pārspējami?
Paldies… basketbolam
Bobsleja
federācijas prezidents Jānis Kols tieši ar šādiem vārdiem sāka preses
konferenci Siguldā, kurā bosbsleja izlase novērtēja pirmsolimpiskajā posmā
paveikto, pateicās atbalstītajiem. Teiktais attiecas uz jaunu sponsoru
piesaisti. Pēc ilgākas sadarbības ar basketbolistiem, kuru pēdējais veikums bija pēdējais piliens arī dažu
sponsoru un sportistu savstarpējās attiecībās, ceļubūves uzņēmums Binders, kā arī līdzīga profila firmas Arčers un Abora pievēršas saprātīgākam atbalstam, jo šis bobsleja sastāvs ir
tālu no dzeltenās preses cienīgas uzvedības un nauda nebūs bārmeņu makos
pārceļojusi. Jaunie sponsori kopā ar līdzšinējiem bobslejam uzticīgajiem
partneriem cer, ka viņu atbalsts līdzēs bobslejistiem cienīgi iznest Latvijas
vārdu pasaulē, atzina Bindera
līdzīpašnieks Normunds Luste.
Federācijas
viceprezidents olimpiskais medaļnieks Zintis Ekmanis, kas pazīstams arī kā
lietpratīgs TV komentētājs, uzsver, ka bobslejs šobrīd var būt kā prieka un
cerību stariņš šajā valstij tik drūmajā posmā. Tāpat bobsleja vienības veidošanās
princips rāda, ka ikviens patiesi talantīgs puisis no jebkura Latvijas nostūra
ar neatlaidīgu darbu un godprātīgu attieksmi var nokļūt pasaules bobsleja
apritē. Ne velti pašreizējās izlases kodolu veido lauku puiši, jo īstu
rīdzinieku komandā nemaz nav. Ceru, ka startēsim veiksmīgi un mūsu un komandas atbalstītāju
kopdarbība turpināsies, jo puiši (arī Miņins) vēl tikai tuvojas saviem brieduma
gadiem bobslejā. Prieks, ka mums pusslodzes vīru komandā nav un nebūs.
Bobslejisti jau
ir Kanādā, kur divās treniņu nedēļās centīsies rast sapratni ar Vistleras
olimpisko ledu un ar atjaunoto tehniku, kā arī apjaust pašu varējumu. Turpat
Ziemeļamerikā risināsies arī pirmie divi Pasaules kausa izcīņas posmi.
Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS
PK posmi šogad
9.-14. novembris
Pārksitija (ASV)
16.-22. novembris
Leikplesida (ASV)
30. nov.-06. decembris
Čezāna (Itālija)
07.-13. decembris
Vintenberga (Vācija)
14.-20. decembris
Altenberga (Vācija)
