Klusais okeāns, zelta drudzis un ķīnieši

Vankūvera
ir trešā lielākā Kanādas pilsēta aiz Toronto un Monreālas. Tā atrodas Klusā
okeāna krastā Britu Kolumbijas provincē. Ar ko vēl ir ievērojama olimpisko
spēļu galvaspilsēta?

Jauna pilsēta

Jau kopš seniem laikiem
Vankūveras apvidū dzīvojušas dažādas indiāņu ciltis. Vankūveras pilsēta sāka
veidoties 19. gadsimta vidū, kad Freizerā, upē, kas tek cauri pilsētai, tika
atrasts zelts, tāpēc uz turieni no ASV devās vairāk nekā 25 tūkstoši zelta meklētāju.
1886. gadā Vankūvera ieguva pilsētas statusu, taču jau tajā pašā gadā liels
ugunsgrēks pilnībā nopostīja pilsētu. Tomēr Vankūveras iedzīvotāji ātri vien to
atjaunoja.

Tagad Vankūverā dzīvo
aptuveni 578 tūkstoši cilvēku, bet, pieskaitot klāt piepilsētas iedzīvotāju, to
skaits pārsniedz 2,1 miljonu. Pilsēta nosaukta par godu britu kapteinim
Džordžam Vankūveram, kurš 18. gadsimta beigās izpētīja šo apvidu.

Ja sākumā pilsētā
pārsvarā dzīvoja ieceļotāji un viņu pēcteči no Britu salām (angļi, skoti un īri),
tad pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados sākās masveida ķīniešu emigrantu
pieplūdums. Uz Vankūveru pārcēlās daudzi Honkongas iedzīvotāji, kurus
neapmierināja britu lēmums
par šīs kolonijas nodošanu Ķīnai. Tagad jau nedaudz vairāk par pusi lielās Vankūveras
iedzīvotāju nav baltie. Trešdaļa iedzīvotāju ir aziāti, pārsvarā – ķīnieši.
Vankūverā ir ne tikai viens no lielākajiem ķīniešu rajoniem Ziemeļamerikā (Chinatown),
bet arī – mazā Itālija, grieķu pilsēta, japāņu pilsēta, Penjab Market
(pendžabiešu rajons). Tajā pašā laikā Vankūverā dzīvo diezgan maz
melnādaino un latīņamerikāņu. Tikai nepilni divi procenti no Vankūveras
iedzīvotājiem ir Kanādas pirmiedzīvotāji – indiāņi.

Pēc organizācijas Economist
Intelligence Unit pētījuma Vankūvera jau divus gadus pēc kārtas atzīta par
pasaules komfortablāko pilsētu, nedaudz apsteidzot Vīni un Melburnu. Šajā
pētījumā tiek ņemti vērā pieci galvenie rādītāji – stabilitāte, veselības
aprūpe, kultūra un vide, izglītība un infrastruktūra. Tajā pašā laikā Vankūvera
ir dārga pilsēta – tur ir dārgākās nekustamā īpašuma cenas Kanādā.

Vankūveras osta ir
lielākā Kanādā un ceturtā lielākā Ziemeļamerikā. Vankūveras galvenā ekonomikas
nozare ir mežsaimniecībā, bet otrajā vietā ir tūrisms. Vankūvera ir arī trešais
lielākais kino industrijas centrs Ziemeļamerikā aiz Losandželosas un Ņujorkas,
tāpēc dažreiz tā tiek saukta pat par ziemeļu Holivudu. 1986. gadā Vankūverā
notika vispasaules izstāde Expo, kas piesaistīja vairāk nekā 20 miljonus
tūristu. Vankūverā ir viens no lielākajiem pilsētas parkiem Ziemeļamerikā –
Stenlija parks. Tā teritorija ir nepilni 405 hektāri. Pilsētā ir arī 18 km pludmales,
bet pusstundas brauciena attālumā jau sākas Ziemeļu krasta kalni.

Sporta dzīve

Sporta jomā Vankūvera
mums vislabāk pazīstama ar savu Nacionālās Hokeja līgas komandu Canucks,
kas pasaules spēcīgākajā hokeja līgā spēlē kopš 1970. gada. Pagaidām gan Canucks
vēl ne reizi nav izdevies izcīnīt Stenlija kausu. Canucks savas mājas
spēles aizvada arēnā General Motors Place, kur ir vietas 18 1810
skatītājiem. Šajā arēnā arī notiks Vankūveras olimpiskā hokeja turnīra spēles, kuru
laikā sporta pils nosaukums nomainīts uz Canada Hockey Place. 1995. gadā
Vankūverā sāka spēlēt arī Nacionālās Basketbola asociācijas klubs Grizzlies,
taču jau pēc sešiem gadiem tas pārcēlās uz ASV pilsētu Memfisu. Kanādā populārs
ir arī amerikāņu futbols – Vankūveras komanda BC Lions spēlē Kanādas
Futbola līgā, kur, starp citu, vidējā spēļu apmeklētība ir aptuveni 30 tūkstoši
skatītāju. Tāpat Vankūverā ir arī beisbola komanda Canadiens. Tā ir
vienīgā Kanādas komanda, kas spēlē vienā no ASV Galvenās Beisbola līgas (MLB)
fārmklubu sistēmas līgām. Sākot ar 2011. gadu, Vankūverā būs arī profesionāla
futbola komanda, kas spēlēs ASV Galvenajā Futbola līgā (MLS).

Vankūvera kļūs par
trešo Kanādas pilsētu, kas rīkos olimpiskās spēles – 1976. gadā Monreālā notika
vasaras olimpiāde, bet 1988. gadā Kalgari sacentās ziemas olimpieši. Izšķirīgajā
balsojumā par tiesībām rīkot 2010. gada ziemas olimpiskās spēles Vankūvera
tikai par trim balsīm (56:53) pārspēja Dienvidkorejas Pjenčanu. Jāpiebilst, ka
pirms starptautiskā pieteikuma iesniegšanas Vankūverai vēl bija jāuzvar
konkurencē ar citām Kanādas pilsētām, kas arī vēlējās rīkot olimpiskās spēles –
Kvebeku un Kalgari. Tiek rēķināts, ka olimpiādes rīkošana, ieskaitot arī visus
infrastruktūras uzlabojumus, izmaksās vairāk nekā 6 miljardus ASV dolāru.

Taisnības labad gan
jāpiebilst, ka ne visi Vankūveras iedzīvotāji ir sajūsmā par to, ka pie viņiem
notiks olimpiskās spēles. Daudzi vankūverieši uztraucas, ka visas pasaules
ekonomiskās krīzes apstākļos olimpiskās spēles radīs finansiālus zaudējumus,
bet citi uzskata, ka olimpiāde nelabvēlīgi iespaidos vidi. Pret olimpisko spēļu
rīkošanu iebilda arī daudzi vietējie indiāņi, taču četru lielāko cilšu vadoņi
jau 2004. gadā parakstīja protokolu par atbalstu olimpiskajām spēlēm.

Olimpiskie zvēri

Vankūveras olimpisko
spēļu talismani ir fantastiskas būtnes Miga un Kvatči, bet kopā ar viņiem visu
laiku ir arī Sumi, kurš ir paralimpisko spēļu talismans. Miga ir mītiska jūras
lācenīte. Viņa ir pa pusei zobenvalis jeb plēsoņdelfīns, pa pusei īsts Kermodes
spoku lācis (Amerikas melnā lāča suga, kas gan ir… baltā krāsā), kas dzīvo
Kanādas Britu Kolumbijā. Miga ir izveidota pēc Kanādas pirmiedzīvotāju teikām
par plēsoņdelfīniem, kuri reizēm pārceļas uz sauszemi, tur pārvēršoties par
lāčiem. Migas aizraušanās ir snovbords. Kvači ir sniega cilvēks, kurš dzīvo
Kanādas mūžamežos. Viņš ir kautrīgs un maigs milzis, kuram patīk visi ziemas
sporta veidi, bet īpaši mīļš ir hokejs. Viņš sapņo kļūt par pasaulslavenu
vārtsargu. Sumi ir dzīvnieku aizstāvja gars, kurš nēsā zobenvaļa cepuri, lido
ar mītiska zibensputna spārniem un skrien ar melnā lāča pūkainajām kājām. Sumi
dzīvo Britu Kolumbijas kalnos. Trim oficiālajiem talismaniem vēl ir arī draugs
Mukmuks – Vankūveras salas murkšķis, kurš brīžiem pievienojas saviem trim
draugiem. Vārds Mukmuks cēlies no Skvamišas indiāņu valodas, kas nozīmē ēdienu
– viņam ļoti patīk paēst.

Vankūveras olimpisko
spēļu logo ir Ilanaaq, kas vietējo indiāņu valodā nozīmē „draudzība". Logo pamatā ir indiāņu
tradicionālās akmens skulptūras (indiāņi tās sauc par inuksuk). Logo
sastāv no piecām akmeņiem līdzīgām daļām, veidojot cilvēka formu. Izmantotās
krāsas simbolizē dažādus valsts reģionus: zaļā un zilā – piekrastes mežus,
kalnus un salas, sarkanā – Kanādas kļavas lapu, bet dzeltenā – briljanta
saullēktus. Inuksuk ir akmens
robežzīmes, ko veidojušas dažādas indiāņu ciltis. Tās var atrast no Aļaskas līdz
Grenlandei. Inuksuk izmantošana logo dizainā gan izraisīja daudzu
indiāņu neapmierinātību.

Olimpisko
spēļu devīzē ir iekļauti vārdi „ar kvēlojošām sirdīm" no
Kanādas himnas angļu versijas un „spīdoši varoņdarbi" no franču
versijas.

Kristiāns
GIRVIČS