Lauvas sajūta

Gandrīz 300 no Vecrīgas laiskotāju viedokļa dīvaini tērpušies cilvēki, pieres lukturīšus spīdinot, piektdienas pusnakts stundā veikli nozuda no Rātslaukuma, lai kāptu Vanšu tilta pilonā, laistos melnā Daugavas straumē, rāptos pamestos industriālajos objektos, peldētu, nirtu, brauktu ar velosipēdu, skrietu un vēl citādi pārvietotos 120 līdz 200 kilometrus garā maršrutā, to visu kopā saucot par piedzīvojumu sacensībām Riga Challenge.

"Atšķirībā no pērnās vasaras, kad pilnu distanci spēja veikt tikai divas elites komandas, šogad Izaicinājuma klasē maršruts bija īsāks, pēc ģenerālā kursa ap 200 kilometriem, toties sarežģītāks," atzina sacensību galvenais rīkotājs un pazīstamais klinšu kāpējs Kristaps Liepiņš (adventurerace.lv). "Bija vairāk virvju posmu, peldēšanas, niršanas, kontrolpunkti grūtāk aizsniedzami. 42 stundu kontrollaiks 50 kontrolpunktu atrašanai nebija problēma. Galvenais jautājums bija, vai dalībnieki nepārpūloties spēja atrisināt visus tehniskos uzdevumus. Savukārt Tautas jeb Piedzīvojumu klasē maršrutu pagarinājām līdz aptuveni 120 km ar 35 kontrolpunktiem."

Šādas izmaiņas dalībniekiem sniedza lielāku gandarījumu. Izaicinājuma klasē finišēja puse – deviņas no visām komandām. Savukārt no 57 Piedzīvojumu klases vienībām visus kontrolpunktus atrada 45.

Balto apkaklīšu sports

Šīs trakās sacensības nereti robežojas ar cilvēka galējo spēju pārbaudi. Kas ir to dalībnieki? Absolūtajā vairākumā ļaudis ar augstāko izglītību un veiksmīgu karjeru, kuri paši smej, ka šis esot balto apkaklīšu sports. Turklāt katrā komandā jābūt vismaz vienai daiļā dzimuma pārstāvei.

Dace Linde kopā ar IT speciālistu divkārtējo pasaules čempionu rogainingā Guntaru Manku un uzņēmēju Gati Kalniņu ir vienīgie, kas elites vērtējumā uzvarējuši abos Riga Challenge pēc kārtas. Šogad viņu komandas ceturtais biedrs bija portāla raid.lv šefs Normunds Lisovskis. ViXotāju komandā, kas Izaicinājuma klasē izcīnīja trešo vietu bija pat divas dāmas – Māra Leitāne un Sigita Jansone, arī ceturtajā labākajā komandā Elita Dace Traniņa un Baiba Ābelniece gādāja, lai abi dzimumi būtu līdzsvarā.

Meitene komandai

Dace Linde ir matemātikas skolotāja, kura tagad piedzīvojumu sacensībās reizēm jau satiek savus skolēnus. Tiesa, patlaban viņa gan strādā būvfirmā Velve par projektu finanšu vadītāju.

Brīnumainākais, ka mūsu čempione ar sportu nopietni sākusi aizrauties tikai pirms četriem gadiem, pateicoties orientēšanās sacensībām Magnēts. "Draugs aizveda uz mežu un palaida," Dace smej. "Teica – esi gudra, pati visu sapratīsi. Te ir karte, te kompass, ej!"

Pēc gada jau skolotāja Linde startēja savās pirmajās piedzīvojumu sacensībās Latgale 2004: "Eastcon komandai vajadzēja meiteni. Tad es tiešām nezināju, uz ko parakstos. Nekad vēl bez pārtraukuma nebiju skrējusi ilgāk par vienu stundu. Pirms tam maldīgi domāju, ka protu braukt ar velosipēdu. Bet nekad jau nav par vēlu mācīties. Nākamajā gadā jau bija Liepājas mačs ar 60 stundu ilgu maršrutu. Tā tajās piedzīvojumu sacensībās aizķēros." Starp citu, šovasar Eiropas čempionātā rogainingā Dace kopā ar Gati Kalniņu izcīnīja piekto vietu un nopietni gatavojas nākamā gada pasaules meistarsacīkstēm.

6,2 procenti tauku

"Laikam jau vilina tā lauvas sajūta, kas pārņem pēc finiša, atceroties, ko tu esi spējusi paveikt," savu pieķeršanos piedzīvojumu sacensībām argumentē Dace, kura pēc horoskopa ir Jaunava. "Patīk visu apzinīgi izdarīt, arī tā kārtīgi noskriet. Ja mocīties, tad tā riktīgi. Lai būtu padarīta darba sajūta."

Skolā un augstskolā sporta nodarbības Linda apmeklējusi ar prieku, tomēr īstākais rūdījums laikam ielikts mammas laukos Mālpilī: "Saimniecībā esmu puse no darbaspēka. Brauc un strādā! Gan bezgalīgajās biešu vagās, gan siena pļavā, gan rudenī, vācot cukurbietes no jau viegli apsniguša lauka līdz pirksti kļūst zilgani no aukstuma. Manā lauku ikdienā vārdiņš "negribu" vai "nevaru" netika bieži lietots. Esmu izaugusi ar treknu lauku pienu. No četrām govīm gan tagad palikusi tikai viena. Toties ar tauku saturu pienā – 6,2 procenti!"

Nesaspringsim, baudīsim…

"Pirms starta vienojāmies, ka šo maču skriesim nesaspringstot," Dace Linde pievēršas Riga Challenge 2007. "Vienkārši baudot sacensības." Protams tas bijis tikai pašapmāns, psiholoģisks ierobežotājs, lai nepārķertu sākumu, kurā pārlieka steiga daudzus pazudina.

Pienākumu sadale bijusi ierasta un loģiska. Normunds Lisovskis ir labāks kāpējs, kas var tikt augšā visur, kur vajag un nevajag. Gatis – airētājs, peldētājs un nirējs ar kura palīdzību arī Dace var tikt galā ar visiem alpīnistu mezgliem, Guntars – galvenais navigatotrs, komandas acis un smadzenes.

Vairākos posmos komandai nācies dalīties, katram pārim veicot savus uzdevumus. Starp citu, nākamais maršruts kļūst zināms tikai, ierodoties kārtējā kontrolpunktā. Kamēr Guntars un Normunds kāpa augšā Vanšu tilta pilonā un pēc tam Daugavas attekā pret Zaķusalu rāpās neizprotamas nozīmes astoņus metrus augstā senā betona būvķermenī, Dace no Salu tilta laidusies laivā: "Sapratu, ka man ir bail, bet glābšanas veste mugurā ir, peldēt it kā māku…" Pēc tam kopā ar Gati, ņemot dažādus kontrolpunktus, kādu stundu airēts šurpu turpu gar Zaķusalu.

Pirms diviem naktī, komandai apvienojoties, secināts, ka vadībā izvirzījusies spēcīgā Krievijas komanda. Turpat blakus bijis nesenais komandas biedrs Raimonds Lapiņš ar saviem ViXotājiem un Elita, kā arī vīdējušas vēl dažu gaismas.

Zemūdens kontrolpunkti

Risinot rēbusveidīgu azimuta uzdevumu, kļūdoties un kļūdas labojot, skriešus meklēti kontrolpunkti Pārdaugavas naktī, kuru orientieriem izmantoti grafiti zīmējumi. Zasulaukā nonākot pie ķieģeļu sienas, kurā jākāpj bez drošināšanas, un pēc tam ar skrituļslidām dodoties iekarot Imantu, krievi jau bija ieguvuši stundas pārsvaru. "Drusku škrobe bija, ka jau sākumā viņiem tāds atrāviens," atzīst Dace.

Saulei lecot, komanda nonāca bāzes vietā Amatniecības vidusskolā un tālāk devās velomaršrutā pa Imantas mežiem pēc rallijreidiem līdzīgas leģendas, kas aizveda uz kādu applūdušu karjeru Bolderājas pusē, kurā bija nogremdēti pieci kontrolpunkti.

"Pēc peldēšanas vienmēr laba apetīte," turpina Dace. "Katram atradās pa vistas kājiņai. Mugursomu pudelēs salējām dzeramo ūdeni un lecām riteņos un stundas trīs nodarbojāmies ar veloorientēšanos, nonākot kaut kur pie Tīreļu purva, kur sākās kāju posms. Krievi mums jau bija divas stundas priekšā, garām bija tikuši arī ViXotāji un jauniešu komanda Manta.lv, kas visai bieži izvirzās līderos, bet tad pēkšņi kaut kur pazūd kā akā."

Mēriet un meklējiet!

Nākamā bija aptuveni 20 km orientēšanās pavēles distance pa purviem un brikšņiem, lecot pāri akačiem, grāvjiem un brienot līdz kaklam pa nātrēm. "Kādā mednieku tornī pamanījām Raimondu," atceras Dace. "Izskatījās, ka viņš mēģina precizēt vietu, kurā atrodas. Tas jau nozīmēja, ka ViXotājiem mēs esam garām. Toties mums blakus gāja Trijstūru fabrika."

Pēc šī maršruta, kurā dažviet no dubļiem varēja notīrīties tikai ar koka gabala palīdzību, nāca sevišķi viltīgs velouzdevums, kurā ceļu shēma bez noteikta mēroga bija jāsavieto ar karti. "Pret vakaru ceļa malā pēkšņi ieraudzījām sēžam… krievu komandu!" stāsta Dace. "Izskatījās, ka viņi nezina, ko tālāk darīt? Tas nozīmēja, ka mēs esam viņus panākuši un ka tikai tagad sākas īstais mačs!"

Tātad līderi jau divas stundas bija meklējuši kontrolpunktu, kurā atradās norāde, kas jādara tālāk. Tagad viņi izmantoja ārkārtas iespēju un zvanīja organizatoriem, lai pārliecinātos, vai punkts dabā tiešām joprojām eksistē. Latvieši bija izskaitļojuši, ka tas atrodas mazliet tālāk un sāņus. Bet arī tur tā nebija. Nācās arī pašiem ķerties pie telefona. Rīkotāju atbilde bija: "Punkts ir vietā, meklējiet!" Nācās pārmērīt, rēķināt un kalkulēt, domājot, kur atkal pazuduši krievi.

"Bijām kļūdījušies par veselu kilometru," turpina Dace. "Šajā brīdī sapratām, ka esam līderi, zāle ap koku, kurā četru metru augstumā atradās meklētais, vēl nebija nomīdīta."

Krievi nāk!

Veloposma beigu daļā ar tumšu vati ieradās miegs. "Braucu, acis aizkrīt ciet, attopos – priekšā grāvis!" atceras Dace. "Puiši tumsā tālu priekšā. Esmu jau pieradusi aizmugurē tenterēt, nav man viņi obligāti pie sāniem vajadzīgi. Galvenais, lai varu redzēt, kur viņi ir. Galu galā man arī mežā un tumsā mēdz būt bailes. Turklāt smadzenes vairs nedarbojās nevienam. Uz 20 minūtēm turpat ceļmalā paņēmām miega pauzi. Guntars kā štiks bija augšā jau pēc astoņpadsmit. Brēcu, ka vēl divas minūtes pienākas!"

Pēc pusnakts pie Lielupes pret Asariem mūsējie kontrolpunktā pamodināja tiesnešus, pārliecinoties, ka patiešām ir pirmie. Viņiem tika izsniegta laiva un trīs airi, bet prom bija jādodas visai komandai. Puiši Daci ar visām mugursomām izsēdināja Lielupes pretēja krastā, bet paši uz kādu stundu aizairēja ņemt divus kontrolpunktus. "Pamatīgi nosalu," stāsta Dace. "Kad puiši atgriezās, bija tik silti starp viņiem laivā iespiesties. Sēdēju un skatījos, kā zvaigznes krīt. Divas tiešām nokrita. Uz ūdens dzirdējām krievu balsis, un sapratām, ka konkurenti dodas laivu posmā, kurā darīs visu kā zvēri."

Vīziju vilinājums

Tomēr atlikušā 15 kilometru veloposmā līderi savas pozīcijas vairs nezaudēja. Pēc 29 stundām un 55 minūtēm, svētdienas saulei austot, Dace Linde, Guntars Mankus, Normunds Lisovskis un Gatis Kalniņš finišēja pirmie.

Pēc tam Dace vēlreiz atbildēja uz jautājumu, kāpēc viņai vajadzīgas šādas sacensības: "Tajās tu vari būt pats. Tu neesi ne darbinieks, ne priekšnieks, ne meita, ne kaimiņiene, ne skolotāja… Vari aizmirst visas savas ikdienas lomas un domāt tikai par šī brīža eksistenci. Kā apsēsties uz velosipēda, lai noberztais dibens nesāpētu, kā virvei sasiet mezglu, lai nenokristu, ko ieēst, lai būtu spēks kustēties tālāk. Ikdienā tik pierastās lietas šķiet absolūti nebūtiskas.

Mazliet vilina arī mača otrās nakts dīvainās izjūtas. Ir tik liels nogurums, ka apziņa sāk izstrādāt dīvainas lietas. Ja zini, ka kontrolpunkts ir pie ezeriņa, ezeriņš tev rādīsies vairākas reizes, lai gan ej pa biezu mežu. Sāk rādīties arī meža zvēriņi, kuru tur nemaz nav. Tā ir dīvaina spēle ar apziņu. Un tā kaut kā dīvaini vilina.

Ja nebūtu šo sacensību, es nebūtu sagaidījusi tik daudz skaistu saullēktu, redzējusi tik daudz miglainu pļavu un citu interesantu vietu, kurās normālos apstākļos diez vai kādreiz iekultos. Šajā mačā saskaitīju piecas krītošas zvaigznes. Uh, ja viss piepildīsies, ko paspēju vēlēties!"

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Māris Grundšteins

PIEDZĪVOJUMU SACENSĪBAS

Riga Challenge

Izaicinājuma klase (18 komandas)

1. Eastcon Raid Salomon (Gatis Kalniņš, Dace Linde, Normunds Lisovskis, Guntars Mankus)    29.55

2. OMK-Nike ACG, Krievija (Ivans Petrovs, Aleksandra Kuzmina, Pāvels Sisojevs, Dmitrijs Timohins)   30.49

3. ViXotāji (Raimonds Lapiņš, Māra Leitāne, Sigita Jansone, Artūrs Liepiņš)        34.29

4. Elita (Jānis Blanks, Kristaps Epners, Dace Traniņa, Baiba Ābelniece)        35.31

5. Ar putniem (Juris Dzenis, Alīda Ābola, Jānis Kleins, Arnis Cīrulis)   35.58

6. PiKNiX Challenge (Aldis Apšenieks, Mārtiņš Malzubris, Vizma Bungše, Ģirts Eglītis)    36.23

Piedzīvojumu klase (57 komandas)

1. LūzerX (Kārlis Priedītis, Sandra Priedīte, Toms Šulmanis, Jānis Vanags)        16.02

2. Brieži (Inguna Čākure, Juris Kļaviņš, Arne Lūsis, Normunds Freimanis)        16.05

3. U-bremze (Raivis Dambergs, Inga Broka, Sandris Akmans, Guntars Šmitiņš)   16.19

4. Zāģis un Zebiekste (Kārlis Gabrilovičs, Dina Zobena, Ilmārs Millers, Arnis Grišans)   16.20

5. Nordi (Kristaps Ramiņš, Mareks Gailītis         16.44

6. Taka SL/RD Elektronics (Māris Sokolovskis, Līga Virbule, Ingus Pētersons, Rainers Meiers)     16.49