Līgas trīs ričuki
Dobelniecei
Līgai Bitmanei ir 17 gadu. Riteņbraukšanā viņa pāraugusi jauniešu vecumu un šī
viņai ir pirmā sezona junioru konkurencē. Viss, ko Līga šajā sporta sasniegusi,
noticis pēdējo divu gadu laikā. Lai gan Latvijā velotreku vairs nav, Līga
paspējusi veiksmīgi apseglot arī treka riteni. Tas noticis kaimiņzemes Klaipēdā.
1. Rīks
Man ir
trīs divriteņi. Ar šosejas Giant startēju solo distancē, kas ir mana
mīļākā riteņbraukšanas disciplīna. Tas ir 2001. gada modelis, sver deviņus
kilogramus. Giant rāmis, Compagniolo aprīkojums, Victoria līmētās
riepas. Aizmugures riteņa disku no ārzemēm atveda Arvis Piziks.Grupas
braucieniem šosejā man ir Taivānā ražotais Merida (rāmis) ar itāļu Compagniolo
aprīkojumu un vācu Schwalbe riepām. Braucamrīks sver 10,5 kilogramus.
Arī mans kalnu divritenis ir Merida produkts, bet ar japāņu Shimano
aprīkojumu. Kā jau MTB braucamrīkam pienākas, tas ir mans vissmagākais ričuks –
sver 12 kilo.
2. Rīka
unikalitāte
Velosipēds
savu unikalitāti iegūst tad, ja tas sagatavots atbilstoši cilvēka augumam un
proporcijām. Man klubā Merida – Tandēms to visu regulēja mehāniķis
Vilnis Bušs, pirms sacensībām talkā nācis arī cilvēks ar zelta rokām – Arkādijs
Svece.
3. Kā
un cik bieži rīks tiek pilnveidots , uzlabots?
Gadā tas notiek divas reizes. Mehāniķis pamaina
nodilušās detaļas, rāmis gan paliek tas pats, jo klubam pietrūkst rocības, lai
katru gadu iegādātos jaunu rāmi. Arī riteņu diskus neviens par velti nedos.
4. Rīka nosaukums. Kā tas tiek dēvēts pēc neveiksmes, kā
– pēc veiksmes?
Ričuks. Kādreiz emociju uzplūdā nosaucu to par stulbo,
lai gan parasti nebaros uz riteni. Ja bijusi veiksmīga sacensība, tad braucamo
dēvēju par labo ričukiņu.
5. Spilgtākā situācija, kurā rīks veicis brīnumu
Pērn, pirmoreiz mūžā startējot trekā, Klaipēdā izcīnīju
sudraba medaļu Lietuvas čempionātā grupas braucienā. Pagājušogad SEB Unibankas
MTB maratonu seriālā ieguvu pirmo vietu savā vecuma grupā, šogad Lietuvas
atklātajā čempionātā solo distancē sasniedzu sesto rezultātu. Tas vieš cerību
labi nostartēt arī Eiropas junioru čempionātā Kotbusā.
6. Situācija, kad rīks pievīlis
Daudzdienu sacensībās šopavasar Ventspilī burzmā nokrita
man priekšā braucošā sportiste, es viņai pāri. No kritiena nebija iespējams
izvairīties.
7. Cik bieži rīks tiek mainīts?
Neesam tik bagāti, lai katru gadu varētu iegādāties jaunus ričukus, turklāt trīs. Pilnībā uzticos
mehāniķiem. Lietuviešiem gan nekā netrūkst, jo sieviešu velosports tur saņem
ievērojamu finansiālo atbalstu no valsts budžeta.
8. Vai un kā rīks ticis izmantots citiem mērķiem?
Ja rīta treniņā esmu ar riteni nobraukusi 60 – 80
kilometru, pēcpusdienā pusi no rīta normas, sapratīsiet, ka nevelk vairs kāpt
ričukam mugurā. Ja nu vienīgi uz veikalu.
Gatis
ĶĪSIS
