Mēs esam ģimene

Šajās spēlēs viss un visi bija kopā, tepat blakus. Uzvara un zaudējums, nākotne un pagātne. Varoņi un tie, kas par tādiem grib tapt. Ja arī viņi nestāvēs uz pjedestāliem, vienalga — dzīvē būs drošāki, apņēmīgāki, gaišāki.

Tā bija skola dzīvei, kurā pasniedzēji bija arī lielā sporta zvaigznes Lindsija Vona, Sergejs Bubka, Ivo Rīegs un citi. Tā bija skola, kurā vecākie jaunajiem palīdzēja ar draudzīgu padomu un personisko piemēru. Kā jau ģimenē pieņemts. Augstprātībai un lepnībai te nebija vietas. IIHF prezidents Renē Fāzels pārvietojās publiskā autobusā kopā ar dalībniekiem arī tad, ja starp tiem nebija neviena hokejista. Jaunajiem sportistiem bija iespēja uzrunāt SOK prezidentu Žaku Rogi, kura limuzīns pa Insbrukas ielām brauca bez policijas eskorta, ievērojot visus satiksmes noteikumus.

Labākos noteica tikai sacensības. Pārējā laikā visi dzīvoja lielā olimpiskā ģimenē.

MUMS IR POTENCIĀLS

LOK ģenerālsekretārs Einars Fogelis:

„Sacensības Insbrukā apliecināja, ka Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles ir veiksmīgs projekts. Jaunieši guva vērtīgu pieredzi, gan tiekoties un dzīvojot kopā ar citu sporta veidu pārstāvjiem, izbaudot draudzīgo un pozitīvo gaisotni, gan mērojoties spēkiem ļoti augsta līmeņa spraigās sacensībās. Insbrukā tikās šajā vecumā pasaules labākie atlēti. Spēles sniedza novērtējumu viņu paveiktajam un motivēja turpinājumam.

Jā, pēc šiem olimpiešiem nākamajos divos gados dzimušajiem sportistiem nākamās spēles, kas 2016. gadā risināsies Lillehammerē, ies secen. Tā ir problēma. Risinājumi ir divi — palielināt dalībnieku skaitu un spēles rīkot divās vecuma grupās vai arī tās organizēt ik pēc diviem gadiem. Diskusija par šo tēmu vēl tikai sākta.

Jaunieši līdz šīm spēlēm nonāca pa diviem, starptautisko federāciju noteiktajiem ceļiem. Vieni, piemēram, bobslejā, skeletonā, kamaniņu sportā, hokejā individuāli tika izsijāti caur ļoti stingru kvalifikācijas sacensību sietu. Kamaniņu sportā pat divu sezonu garumā.

Kalnu slēpotājiem sava kvalifikācija bija jāapliecina ar atbilstošu FIS punktu skaitu, kas arī gūstams tikai plašās starptautiskās sacensībās. Savukārt distanču slēpošanā un biatlonā jauniešu kvotas noteica pieaugušo reitings pasaules rangā. Tādā veidā viņi varēja arī iztikt bez starptautisku sacensību pieredzes.

Šis atlases process atspoguļojās mūsu sportistu rezultātos. Hokeja individuālo prasmju turnīrā, kā arī Īglsas kamaniņu un bobsleja trasē mēs cīnījāmies par visaugstākajām vietām. Ļoti iepriecināja arī kalnu slēpotāju starts. Tik augstas vietas tik nopietnās sacensībās viņiem iepriekš nebija izdevies izcīnīt.

Biatlonistiem un distanču slēpotājiem jādomā, kā pirms tik nozīmīgiem pasākumiem savus spēkus jau iepriekšējā sezonā pārbaudīt starptautiskā apritē, lai savas spējas varētu izvērtēt objektīvāk.

Olimpiskās spēles Insbrukā apliecināja, kuros ziemas sporta veidos mums ir potenciāls sasniegumiem nākotnē, kā arī norādīja, cik smags ceļš vēl ejams, lai jaunieši un juniori veiksmīgi integrētos pieaugušo konkurencē. Rezultātu blīvums daudzās disciplīnās bija pārsteidzošs. Daudzu līderu sniegums jau bija samērojams ar pieaugušo atlētu meistarību.

Katrā ziņā potenciāls Latvijā ir. Mums atliek radīt apstākļus, lai varētu sasniegt nākamos mērķus.”

KĻUVĀM GUDRĀKI

Latvijas delegācijas vadītājsDinārs Doršs:

„Uz Insbruku braucot, protams, zinājām, kādas kuram sportistam pozīcijas pasaules rangos, bet nekādas vietas, kuras būtu obligāti jāizcīna, neplānojām. Tikai cerējām, un cerības piepildījās. Ļoti priecājāmies par Augusta Valda Vasiļonoka zeltu hokejā, Rika Kristena Rozīša sudrabu un Ullas Zirnes bronzu kamaniņu sportā. Un neko nepārmetām bobslejistiem Oskaram Ķibermanim un Elvim Kamšam. Viņiem bija visgrūtāk, viņi bija līderi un startēja paši pēdējie. Iespējams, viņi vienīgie izjuta šo lieko spriedzi, kas pieprasa tikai un vienīgi uzvaru, un tāpēc arī pašā pēdējā brīdī neizturēja. Psiholoģija mūsdienu sportā nosaka ļoti daudz. Puiši vēl parādīs, ko spēj, jo viņi patiešām ir stipri.

Arī pārējos sporta veidos, jo īpaši kalnu slēpošanā, apliecinājām, ka esam konkurētspējīgi. Mika Zvejnieka trešais labākais rezultāts otrajā slaloma braucienā bija notikums, kas piesaistīja speciālistu uzmanību. Nav jābūt itālietim, francūzim, austrietim vai norvēģim, arī mēs varam gūt panākumus. Galvenais ir radīt atbilstošus treniņapstākļos. Kuros sporta veidos tas izdodas, tajos ir arī labi rezultāti.

Jaunatnes olimpiskās spēles ir izglītojošs pasākums arī treneriem. Sportā neko nesasniegsi, ja dzīvosi izolētībā. Latvijas komanda bija vienota, draudzīga, un visi kopā šajās spēlēs kļuvām gudrāki.”

MEDAĻU BILANCE

Vieta, valsts, zelts, sudrabs, bronza, kopā

1. Vācija 8 – 7 – 2 – 17

2. Ķīna 7 – 4 – 4 – 15

3. Austrija 6 – 4 – 3 – 13

4. Dienvidkoreja 6 – 3 – 2 – 11

5. Krievija 5 – 4 – 7 – 16

6. Nīderlande 4 – 1 – 2 – 7

dažādu NOK komanda 3 – 3 – 3 – 9

7. Šveice 3 – 0 – 5 – 8

8. Japāna 2 – 5 – 9 – 16

9. Norvēģija 2 – 5 – 2 – 9

10. ASV 2 – 3 – 3 – 8

11. Francija 2 – 2 – 5 – 9

12. Itālija 2 – 2 – 1 – 5

13. Somija 2 – 2 – 0 – 4

13. Zviedrija 2 – 2 – 0 – 4

15. Kanāda 2 – 1 – 6 – 9

16. Slovēnija 1 – 4 – 2 – 7

17. Latvija 1 – 1 – 1 – 3

18. Čehija 1 – 1 – 0 – 2

19. Maroka 1 – 0 – 0 – 1

19. Slovākija 1 – 0 – 0 – 1

21. Igaunija 0 – 2 – 0 – 2

21. Ungārija 0 – 2 – 0 – 2

23. Kazahstāna 0 – 1 – 2 – 3

24. Beļģija 0 – 1 – 0 – 1

24. Baltkrievija 0 – 1 – 0 – 1

24. Lielbritānija 0 – 1 – 0 – 1

24. Ukraina 0 – 1 – 0 – 1

28. Austrālija 0 – 0 – 2 – 2

29. Andora 0 – 0 – 1 – 1

29. Monako 0 – 0 – 1 – 1

­­­